Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas mājaslapa

Uzzināt vairāk
Sākums » “Balticovo” uzlabo ražību ar mākslīgā intelekta un datorredzes palīdzību. Kas notiek citur Latvijā?

“Balticovo” uzlabo ražību ar mākslīgā intelekta un datorredzes palīdzību. Kas notiek citur Latvijā?

29.10.2020. | Jaunumi

Dalies ar ziņu:

Mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas pēdējo gadu laikā strauji attīstās, rodot arvien jaunus pielietojumus arī energoresursu izmaksu samazināšanā. Viens no plašāk zināmajiem virzieniem ir automatizētās ēku vadības sistēmas jeb tā dēvētie gudro biroju, ēku vai pat pilsētu risinājumi.

“Pēc būtības gudrā ēka ir jebkura celtne, kas izmanto dažādas tehnoloģiskās iekārtas, piemēram, sensorus, lai automātiski kontrolētu tur notiekošos procesus – apkuri, ventilāciju, apgaismojumu, apsardzi, dūmu detektorus.

MI pienesums ir šo sistēmu centralizēta vadība, kas ļauj ātri apstrādāt apjomīgu informāciju un pieņemt lēmumus, tādējādi vadot dažādus procesus ēkā. Šādi izvēlētais režīms spēj efektīvi taupīt energoresursus un samazināt energoizmaksas.

Līdzīgi risinājumi var tikt lietoti un tiek lietoti arī ražotnēs. Pēc būtības MI paver teju neierobežotas iespējas gan nozaru, gan arī mēroga ziņā,” stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Šādi risinājumi gan nav lēti, tāpēc vispirms tos atmaksājas ieviest lielās ēkās un ražotnēs. Attīstoties tehnoloģijām, šo risinājumu izmaksas gan samazinās.

Ar datorredzi analizē kvalitāti

Pirms dažiem gadiem ziemeļvalstu lielākais olu ražotājs AS “Balticovo” aizsāka sadarbību ar IT nozares pārstāvjiem, sākot izpēti, vai ar datorredzi iespējams aizstāt mehāniskos risinājumus.

Pirmais projekts tika attīstīts sadarbībā ar SIA “We Are Dots”, un tika ieviests risinājums AIHEN.

“Šajā gadījumā izaicinājums bija olu skaitīšana kūtīs, kur ir salīdzinoši putekļaina vide un mehāniskās iekārtas regulāri jāapkalpo, lai tās pilnvērtīgi funkcionētu, tāpēc nolēmām mēģināt skaitīt olas ar datorredzi vai t. s. videokamerām. Tas izdevās, un meklējām izaicinājumus tālāk. Attīstījām risinājumus un pieslēdzām mākslīgo intelektu, lai šis intelekts apgūst ne tikai olu skaitīšanu, bet lai sāk vērot un salīdzināt olas pēc to formas, krāsas, čaumalu struktūras, nobīdēm no normas,” stāsta “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

Šobrīd ar datorredzes palīdzību uzņēmumā tiek analizēta olu kvalitāte, vēl pirms olas nonāk pie gala pārbaudēm, kur katru olu izklaudzina 16 āmuriņi, kas pārbauda, vai olai nav mikroplaisas.

Ja ola ir vesela bez plaisām, to var pakot kā A kategorijas preci, taču, ja olai ir mikroplaisas, šāda ola tiek novirzīta uz šķidro olu pārstrādi, lai saražotu olu kulteņa masu, pankūku mīklu vai kādu citu pievienotas vērtības produktu.

Datorredzes risinājumi tiek izmantoti arī pie olu plēšanas iekārtas, kur kameras vērtē to, kāda ir ola pēc čaumalas pārplēšanas, cik stingrs un viendabīgs ir baltums, vai dzeltenums ir vesels, un citus svarīgus kvalitātes parametrus.

Dienā “Balticovo” saražo ap 2 miljoniem olu un katra rūpīgi jāpārbauda, turklāt tas notiek lielā ātrumā. Vēl datorredzes risinājumi tiek izmantoti, kontrolējot autotransporta kustību savās teritorijās.

Proti, tiek fiksētas automašīnu numura zīmes un tas viss tiek integrēts kopējā vadības programmā, kur “dzīvo” arī pavadzīmes, rēķini, svaru kontrole un citi parametri.

Salīdzinoši nesen “Balticovo” sācis nākamo soli mūsdienu tehnoloģiju pielietojuma izpētē. Šobrīd tiek pētīts, kā varētu uzlabot vistu veselības kontroli un gaisa kvalitāti kūtīs, izvietojot bezvadu sensorus pat visnepieejamākajās vietās kūtīs.

“Tādējādi varēs saprast gan gaisa plūsmas, gan CO2, gan amonjaka, gan temperatūras svārstības un spēsim uzlabot gaisa kvalitāti visā kūtī kopā, nevis tikai uzlabot kūts vidējos rādītājus,” stāsta Toms Auškāps.

Uzņēmums pēta arī to, kā ar sensoru palīdzību noteikt pēc iespējas precīzāku graudu atlikumu graudu torņos. “Balticovo” vistas gada laikā apēd ap 100 000 t barības, uzņēmums ir liels vietējo graudu iepircējs, līdz ar to ir svarīgi saprast, cik precīzi ir barības atlikumi.

Pašlaik “Balticovo” gudros sensorus pēta kopā ar uzņēmumu “SAF Tehnika”, bet pie datorredzes tiek strādāts kopā ar “Apply”. Jau iepriekš SIA “Apply” valdes priekšsēdētājs Agnis Jakubovičs stāstīja par jaunajām iespējām, ko rada datorredze. Mākslīgā intelekta sistēmas spēj analizēt attēlus un video, klausīties skaņas, saprast un sintezēt valodu, prognozēt valūtas kursu svārstības, prognozēt elektrības patēriņu un veikt daudz citu uzdevumu, ko līdz šim spēja tikai cilvēks.

Tās kombinējot, var panākt lielāku efektu. Viens no “Apply” projektiem tika realizēts zivrūpniecības nozarē, kur “Apply” piegādāja datorredzes tehnoloģiju inovatīvam zivju pārstrādes industriālo iekārtu ražotājam SIA “Peruza”.

Tas nozīmē zivju sašķirošanu jau pēc to nonākšanas zivju pārstrādes uzņēmumā. Svarīgi, lai zivis šķirošanas procesā netiktu mehāniski traumētas, īpaši dārgās zivis – laši un tunči –, tāpēc izstrādāts īpašs risinājums. Tas pierādīja, ka šķirošanas procesu var automatizēt un pilnībā aizstāt ar cilvēku roku darbu.

“Datorredze uzņēmumam palīdz uzlabot kvalitāti un iegūt detalizētāku informāciju, kas iepriekš nebija pieejama. Lēšam, ka ilgtermiņā ieguldījumi vainagosies ar atdevi, kas pārsniegs miljona eiro robežas. Skaidrs ir tas, ka jau tagad mēs spējam daudz efektīvāk kontrolēt pārtikas drošību un kvalitāti,” saka T. Auškāps.

Gudrie risinājumi

Cik daudzi uzņēmumi plāno ieviest šādus MI risinājumus, LIKTA rīcībā nav precīzas informācijas, taču novērots, ka jau tagad plaši tiek lietoti dažādi cita veida gudro ēku risinājumi, kas palīdz vadīt noteiktus procesus attālināti. Latvijā uzņēmumi izmanto lietu interneta (IoT) iekārtas energoefektivitātes uzlabošanai ražošanas telpās un birojos.

Piemēram, nomaina pierastās gaismas pret LED un kustības sensoriem, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku apgaismojumu ražošanas telpās.

Temperatūras un gaisa kvalitātes sensori uztur atbilstošu klimatu telpās gan darbdienās, kad tajās atrodas cilvēki, gan vakaros un brīvdienās, kad samazinātā temperatūra apkures sistēmu padara efektīvāku. Arvien vairāk uzņēmumu savās ražotnēs izvēlas uzstādīt saules paneļus.

Kāda izskatās Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm?

LIKTA vadītāja uzskata, ka Latvija atrodas līdzīgās pozīcijās kā pārējās Baltijas valstis. Eiropas Komisija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi sekmēt MI tehnoloģiju attīstību, un Latvija kā ES dalībvalsts mērķtiecīgi virzās uz šo mērķi.

Nākamajā desmitgadē ES paredzēts MI tehnoloģiju attīstībai piesaistīt investīcijas vairāk nekā 20 miljardu eiro apmērā, lai izveidotu jaunu publiskā un privātā sektora partnerību MI un robotikas jomā, stiprinātu MI pētniecības izcilības centrus un savienotu tos, kā arī lai panāktu, ka katrā dalībvalstī ir vismaz viens MI specializējies digitālās inovācijas centrs.

Ar Eiropas Investīciju fonda palīdzību iecerēts nodrošināt lielāku finansējumu MI izstrādei un izmantošanai, lietot MI publiskā iepirkuma procesu efektivitātes palielināšanai un sekmēt valsts iestāžu veiktu MI sistēmu iepirkumu.

Jāatgādina, ka EK 2018. gada nogalē pieņēma dokumentu “Mākslīgā intelekta koordinētais plāns”, kas aicina dalībvalstis sagatavot nacionālās stratēģijas MI jomā. Savukārt Latvijas valdība šī gada martā skatīja informatīvo ziņojumu “Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību”, kur atrodama plaša informācija par situāciju Latvijā arī kontekstā ar ES.

LIKTA prezidente skaidro, ka Zaļais kurss ir jauna ES izaugsmes stratēģija, kas iekļauj virkni pasākumu un politikas iniciatīvu, lai ilgtermiņā sasniegtu klimatneitralitāti Eiropā.

Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir sagatavots rīcības plāns, kura mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, atjaunot bioloģisko daudzveidību un samazināt piesārņojumu.

Tajā ir ne tikai norādītas nepieciešamās investīcijas un pieejamie finansēšanas rīki, bet arī izskaidrots, kā nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu pārkārtošanos. Zaļās politikas normatīvi tiek ieviesti visā ES, un izmaiņas jau vērojamas pat mājsaimniecību līmenī.

Piemēram, strauji attīstās mājsaimniecību mikroģenerācijas iekārtas – saules paneļi un kolektori. Attīstoties šiem produktiem, iekārtu cena mazināsies, kas gala patērētājam nozīmē ātrāku atmaksāšanās laiku.

Tuvākajā nākotnē tirgū būs pieejamas arī iekārtas, kas spēs prognozēt elektroenerģijas cenas un var daļēji vai pilnībā izslēgt ierīces, kas neilgu laiku var būt bez strāvas – ledusskapjus, boilerus, siltās grīdas, ja cenas ir augstas.

.Iekārtu izslēgšana dotu būtisku ekonomiju mājsaimniecībām gada griezumā

Avots: https://www.la.lv/zalais-kurss-uz-maksligo-intelektu

...

    Dalies ar ziņu:  
    Notikumi
    novembris

    decembris 2020

    janvāris
    P
    O
    T
    C
    Pk
    S
    Sv
    30
    1
    2
    3

    Vebinārs: Barības un barības piedevu izmantošana mājputnu zarnu veselības uzlabošanai

    4
    5
    6
    7
    8
    9
    10
    11
    12
    13
    14
    15
    16
    17
    18
    19
    20
    21
    22
    23
    24
    25
    26
    27
    28
    29
    30
    31
    1
    2
    3
    Mūsu partneri