Atruna: šeit pieejama tikai daļa no pilnā raksta. Viss raksts lasāms šeit
Latvijā strādā dažāda izmēra putnkopības uzņēmumi – sākot no maziem, pāris darbinieku tirgus spēlētājiem līdz pat daudzmiljonu kompānijām, taču ikviens no tiem šogad saskaras ar straujo izejvielu un resursu cenu pieaugumu, kas ietekmē galaproduktu cenu, liekot pircējiem apstāties pie plaukta un pārdomāt, vai vietējā ražotāja produkta vietā nepaņemt lētāku ārvalstu alternatīvu.
Līdz ar to situācija putnkopības nozarē šobrīd ir sarežģīta, un tuvāko trīs mēnešu laikā visdrīzāk varēs redzēt reālo situāciju tirgū – cik uzņēmumi turpinās strādāt un cik pārtrauks darbu, atzīst Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.
Latvijā kopumā ir vairāk nekā 5000 saimniecības, kurās audzē mājputnus, un to izmantošanas mērķi ir dažādi – sākot no olu ieguves līdz pat kosmētikas ražošanai. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pēdējo gadu laikā audzēto mājputnu skaits ir palielinājies.
Katram sava stratēģija
Situāciju ietekmē gan graudu, gan energoresursu cenas, kas šobrīd ir ļoti augstas – gan, salīdzinot ar pagājušo gadu, gan arī šī gada sākumu, atzīst Ērliha.
“Tas neizbēgami noved pie tā, ka palielinās saražoto produktu cenas, un diemžēl jāatzīst, ka, ja līdz šim uzņēmēji spēja kādu daļu šo augošo izmaksu noturēt uz saviem pleciem, tad to izdarīt kļūst aizvien grūtāk, un arvien vairāk šo pieaugumu nāksies segt galapatērētājam,” viņa uzsver.
Šobrīd katrs putnkopības uzņēmums krīzes pārvarēšanai ir izvēlējies citādāku stratēģiju, ņemot vērā savu finansiālo stāvokli un iespējas investēt. Daži ražotāji uzstāda saules paneļus, ir daļa, kas samazina izmaksas, izvietojot biogāzes stacijas, taču jebkurā gadījumā šo projektu īstenošanai ir nepieciešamas investīcijas, bet brīvu resursu lielai daļai putnkopju šobrīd nav. Putnkopji lielā mērā paļaujas arī uz potenciālajiem ES projektiem, taču, lai tos īstenotu, arī ir nepieciešams savs ieguldījums. Līdz ar to prognozes par nozares tālāko attīstību šobrīd nav īpaši rožainas. Tiesa, neviens putnkopis pie pirmajām problēmām nepadodas, nozares uzņēmumi turpina cīnīties un meklēt iespējas ražot arī turpmāk, kā arī meklē iespējas samazināt izmaksas, lai varētu turpināt piedāvāt produktu par visiem pieejamu cenu.
Situācija ir līdzīga arī Eiropā. “Eiropas tirgus ir izaicinājumu pilns – reģiona ražotāji pēdējos gados ir saskārušies ar krītošo pieprasījumu no ēdināšanas sektora puses, putnu gripas radītajām problēmām un augošajām graudu un citām izmaksām,” norāda “Rabobank” vecākais šī sektora analītiķis Nans Dirks Mulders. Kaut arī ēdināšanas un viesmīlības sektora pieprasījums ir atguvies salīdzinoši spēcīgi, šī sektora attīstība ir ļoti jūtīga pret cenu izmaiņām. Vienlaikus ekspertu prognozes liecina, ka Eiropā pieprasījums pēc putnkopības produkcijas turpinās saglabāties spēcīgs.
Runājot par izmaiņām putnkopju darbībā, patlaban novērojama tendence, ka liela daļa putnkopības uzņēmumu samazina ganāmpulkus – piemēram, ja iepriekš ganāmpulkā bija 1000 putni, tad tagad to skaits samazināts līdz 600 vai pat 400 putniem.
“Katrs saimnieks, vadoties pēc tā, kādas ir viņa iespējas un pieejamie resursi, plāno savu darbību uz priekšu, un jāatzīst, ka aizvien ir aktuāli daudzu putnkopju pavasarī paustie izteikumi par to, ka rudens būs izšķirošais brīdis, kad viņi izlems, vai pārtraukt darbību vai turpināt strādāt. Līdz ar to es domāju, ka tuvāko trīs mēnešu laikā mēs redzēsim reālo situāciju nozarē – cik uzņēmumi turpinās strādāt un cik pārtrauks darbu. Tas atkarīgs no tā, kāda turpmāk būs tirgus situācija, cik augstas būs energoresursu un graudu cenas, un tad varēs saprast, kā situācija attīstīsies tālāk,” raksturo Ērliha.
“Protams, ļoti ceram, ka nenāksies likvidēt uzņēmumus, jo tas nozīmē, ka mainīsies pārtikas pieejamība un tādējādi arī valsts drošība – atceramies laiku, kad sākās Covid-19 pandēmija – tolaik varēja novērot, cik liela nozīme ir pārtikas pieejamībai konkrētajā valstī – vienā brīdī plaukti var būt tukši, un nav kas piegādā pārtiku no citurienes. Tāpēc ļoti ceram, ka nenonāksim šādā situācijā, kad pietrūks vietējās pārtikas un ceram, ka mūs atbalstīs gan EK, gan saņemsim atbalstu valstiskā līmenī,” viņa uzsver.
Pilns raksts pieejams šeit
