Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas mājaslapa

Uzzināt vairāk
Sākums » Mareka slimība – aizmirsta, bet ne izzudusi

Mareka slimība – aizmirsta, bet ne izzudusi

28.08.2020. | Jaunumi

Dalies ar ziņu:

Pirms kāda laika Latvijas putnkopji tika brīdināti būt uzmanīgiem, pērkot dzīvus putnus no kaimiņvalstu piemājas saimniecībām, jo mājās varot atvest ne tikai skaistu kādas šķirnes eksemplāru, bet arī slimības.

Šoreiz runa bija par Mareka slimību, kas Latvijā pēdējo reizi reģistrēta samērā sen – 2005. gadā. (Arī Lietuvā pēdējo reizi tā reģistrēta 2005. gadā, bet Polijā 2010. gadā.)

Lai arī slimība pie mums jau kādu laiku nav bijusi reģistrēta, tas nebūt nenozīmē, ka varam vieglprātīgi pieņemt, ka tās vairs nav arī citās valstīs. Turklāt nereti ir saimniecības, kas neveic putnu izmeklējumus, līdz ar to oficiālajos datos slimību klātbūtne attiecīgās valsts putnu ganāmpulkos neparādās.

Ir putnkopji, kas savas dzīves laikā ar Mareka slimību nesastopas, taču tā ir viena no izplatītākajām mājputnu vīrusa slimībām pasaulē. Tā ir ļoti lipīga herpes vīrusa infekcija, kas neietekmē cilvēku, bet putns, kas ar to saslimis, nav izārstējams un kļūst par vīrusa nēsātāju uz mūžu. Slimība visbiežāk skar vistas, bet saslimšanas riskam pakļauti arī fazāni, paipalas, medību putni un tītari. Atkarībā no slimības celma un putnu sugas, slimības klīniskās pazīmes ne vienmēr var būt vizuāli redzamas, tomēr subklīniskie rādītāji radīs ekonomiskos zaudējumus – putni slikti pieņemas svarā, samazinās dējība. Mareka slimības rezultātā palielinās nervi un veidojas audzēji nervu, iekšējo orgānu, muskuļu un epitēlijšūnu audos.

Saslimšana

Mareka slimība ļoti vienkārši un ātri izplatās, primāri – ar inficētā putna atmirušajām ādas daļiņām, bet vīruss var būt arī izkārnījumos un siekalās. Pārnešana parasti notiek caur elpceļiem. Inficētie putni ir pastāvīgi vīrusa izplatītāji, bet putnu novietnē vīruss vēl ilgi būs atrodams, pat ja ganāmpulks tiks likvidēts. Dažādos avotos minēts, ka vīruss novietnē var izdzīvot 65 nedēļas, bet augsnē pat vairākus gadus. Vīrusu var pārnēsāt putnkopji ar apaviem vai apģērbu un netīru inventāru, īpaši bīstami tas kļūst, ja saimniecībā netiek ievērota biodrošība un cilvēks pārvietojas starp kūtīm un putnu novietnēm bez ierobežojumiem, apģērba maiņas un dezinfekcijas pasākumiem.

Svarīgi atzīmēt, ka Mareka slimība nevar no dējējvistas nonākt olā un cālī. Ja cālim tiek konstatēta Mareka slimība, tad tas ir tādēļ, ka cālis nonācis saskarē ar vīrusu pēc izšķilšanās. Tieši jauni putni, vecumā 5–25 nedēļas, ir uzņēmīgāki, bet tas nenozīmē, ka vecāki putni nav pakļauti vīrusa saslimšanas riskam.

Klīniskās pazīmes

Mareka slimības klīniskās pazīmes ir kāju, spārnu un kakla paralīze, svara zudums, varavīksnenes krāsas zudums (tā kļūst pelēcīga) vai acs zīlīte kļūst neregulāras formas, redzes pasliktināšanās, āda ap spalvu folikulām var izskatīties sabiezējusi un raupja. Putnam var būt caureja un apgrūtināta elpošana. Skarto putnu imūnsistēma ir nomākta, līdz ar to tie kļūst jutīgāki  pret citām infekcijas slimībām. Bieži Mareka slimība var izraisīt citus klīniski atšķirīgus slimību sindromus, piemēram, pārejošu paralīzi,  aterosklerozi, agrīnas mirstības sindromu u.c.

Vistas var arī neuzrādīt nekādus slimības simptomus, vai arī simptomi var parādīties, bet vieglākā formā, nekad pilnībā neprogresējot.

Bieži vien visvieglāk pamanīt klīniskās pazīmes, kas saistītas ar perifēro nervu disfunkciju. Viena kāja, kas izstiepta uz priekšu, un viena kāja atpakaļ, ir tipiska kājas parēzes parādība vistai ar Mareka slimību.
Neoplastisko šūnu infiltrācija varavīksnenē, kā rezultātā zīlīte ir neregulāra.
Pa kreisi - vesela putna acs, pa labii - putna, kas slimo ar Mareka slimību
Mezglaini audzēji ādā ir izplatīta Mareka slimības pazīme broilercāļiem. Broileriem var būt arī eritematiski apakšstilba bojājumi, kurus parasti dēvē par Alabama Red Leg jeb”Alabamas sarkano kāju”.

Ārstēšana un kontrole

Diemžēl Mareka slimība nav ārstējama, tai nav medikamentu. Prevencijas metodēs iekļauj vakcināciju, biodrošības ievērošanu un ģenētiski veidotu rezistenci putnos. Vakcinācija ir galvenā Mareka slimības profilakses un kontroles stratēģija.

Putnu audzēšanas un vaislas uzņēmumi, izmantojot automatizētas tehnoloģijas, vakcīnas injicē tikko šķīlušiem putniem vai embrijiem olā 18. nedēļā.

Mareka slimības vīruss ir ļoti izturīgs un dzīvotspējīgs, tādēļ lielu lomu spēlē biodrošības ievērošana – pārģērbšanās, apavu maiņa, zoļu dezinfekcija, roku mazgāšana. Ja vīruss iemitināsies putnu novietnē, to būs grūti iznīdēt, tas ir izturīgs pret daudziem dezinfekcijas līdzekļiem.

Pievērsiet uzmanību, lai mājputnu novietnē būtu atbilstoša gaisa apmaiņa. Šis ir svarīgs aspekts ne tikai slimību ierobežošanai, bet arī putnu labsajūtas nodrošināšanai.

Atkarībā no mājputna vecuma un veselības stāvokļa, inficēts putns var dzīvot normālu dzīvi līdz slimības progresēšanai. Tiklīdz audzēji attīstīsies uz dzīvībai svarīgiem orgāniem vai iestāsies paralīze, putnu dzīves kvalitāte tiks ievērojami samazināta vai iestāsies nāve.

Ko der atcerēties

  • Mareka slimība ir ļoti lipīga putniem, bet šobrīd nav informācijas, ka vīruss kaitētu cilvēkiem.
  • Ja vienam putnam tiek konstatēta Mareka slimība, visticamāk, arī pārējie ganāmpulka putni ir slimi.
  • Bieži sastopama klīniskā pazīme ir kāju paralīze.
  • Vakcīnas ir efektīvas, taču saimniecībā noteikti jāievēro biodrošība.
  • Iegādājoties papildinājumu jau esošajam ganāmpulkam, ir svarīgi jaunpienācējus turēt karantīnā, taču var būt gadījumi, kad karantīnas laikā putni neuzrāda Mareka slimības simptomus.
  • Pamanot izmaiņas putnu veselības stāvoklī vai izmaiņas uzvedībā – sazinieties ar veterinārārstu!

Epidemioloģiskajā pētījumā Austrālijā pierādīts, ka Mareka slimības vīruss vidē ir mazāk izplatīts nekā domāts līdz šim, taču tas ir dzīvotspējīgs, izturot par krasi atšķirīgas temperatūras. Rūpējieties par saviem putniem, jo tie mums ir gan ģimenes locekļi, gan barotāji, gan ienākumu nodrošinātāji!

Raksts no LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2020. gada augusta izdevuma. Raksta autore Anna Ērliha ir žurnāla pastāvīgā autore, kuras padomus putnkopjiem varat lasīt katru
mēnesi “Lavijas Lopkopī”.
Abonēšana:
https://abone.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2020_gads/

Avots: https://www.msdvetmanual.com/poultry/neoplasms/marek-disease-in-poultry

Virsraksta attēla autors Engin Akyurt, pexels.com

...

    Dalies ar ziņu:  
    Notikumi
    septembris

    oktobris 2020

    novembris
    P
    O
    T
    C
    Pk
    S
    Sv
    28
    29
    30
    1
    2
    3
    4
    5
    6
    7
    8
    9
    10
    11
    12
    13
    14
    15
    16
    17
    18
    19
    20
    21
    22
    23
    24
    25
    26
    27
    28
    29
    30
    31
    1
    Mūsu partneri