Sākums » Olu pietiks. Vai būs pa kabatai?

Olu pietiks. Vai būs pa kabatai?

13.04.2022. | Jaunumi

Dalies ar ziņu:

“Sākoties karam Ukrainā, jau marta sākumā kviešu cena sasniedza 400 eiro par tonnu. Tas nozīmē ražošanas izmaksu dramatisku kāpumu un neizbēgamu olu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu,” skaidro “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Olas ražosim līdz rudenim un tad skatīsimies, vai turpināt šo biznesu,” tā vakar sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja ZS “Jaunkaijas” saimnieks Andis Ramanis.

Laimīgās, bet dārgās vistas

“Jaunkaijās” ganās ap 2,5 tūkstošiem tā saucamo laimīgo vistu, kas aug brīvi turētos apstākļos. Elektrības un barības sadārdzinājuma dēļ saimnieks apsver iespēju pārtraukt šo biznesu.

“Ja olu cena būs esošā, bet graudus varēs nodot par 400 eiro tonnā, tad būs izdevīgāk audzēt graudus, nevis dārgos graudus izbarot vistām un saņemt uz pusi mazāk,” spriež saimnieks. Olām jau tagad būtu jāmaksā vairāk, bet olu cenas veikalos nav mainījušās.

Ramanis teic, ka graudu cena ir būtiski pieaugusi, iepakojums sadārdzinājies par 40%, dārgāka kļuvusi elektrība un gāze, un tas nozīmē, ka olu cenām jāpieaug.

“Prasījām cenu paaugstinājumu, bet veikali teica, ka nevar celt cenas, jo identiska prece no Polijas un Lietuvas maksā lētāk,” skaidro saimnieks. Lielākā problēma esot veikalu uzcenojums – ap 60–70%, ko tirgotāji negrasās samazināt, un tas neļauj rīkoties atbilstoši tirgus izmaiņām. “Nav jēgas turēt vistas hobija pēc. Ja bizness nav vismaz pa nullēm, nav ko krāmēties,” teic “Jaunkaiju” saimnieks.

Jāreizina ar divi

Jau tagad skaidrs, ka graudu sadārdzinājuma dēļ olām sekos cenu lēciens.

“Olu pašizmaksas pamatā ir graudu cenas. Aptuveni 70% no olas ražošanas izmaksas veido graudu vērtība. Vēsturiski bijām pieraduši dzīvot stabilos apstākļos, kad kviešu cenas svārstījās līdz 180 eiro par tonnu atkarībā no ražas kvalitātes un apjoma, ko pēdējo pāris gadu laikā jau paspēja negatīvi ietekmēt jeb sadārdzināt siltās un sausās vasaras.

Sākoties karam Ukrainā, jau marta sākumā kviešu cena sasniedza 400 eiro par tonnu. Šobrīd tā ir nostabilizējusies uz aptuveni 375 eiro atzīmes. Tas joprojām nozīmē “x 2″ un ražošanas izmaksu dramatisku kāpumu un neizbēgamu olu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu,” skaidro “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps. Tikai likumsakarīgi, ka līdz ar to kāps arī olu cenas veikalu plauktos.

Auškāps stāsta, ka jau šobrīd “Balticovo” spiests olas veikalu tīkliem tirgot dārgāk. Turklāt jāņem vērā, ka bez graudu cenu pieauguma vērojama arī energoresursu dārdzība. Auškāps paredz, ka rudenī, bet, iespējams, jau vasarā būs jūtama inflācijas ietekme uz sabiedrību un neizbēgama būs arī atalgojuma pārskatīšana gandrīz visās nozarēs.

Pateicoties tam, ka Latvijas zemnieki saražo graudus vairāk, nekā spējam valstī patērēt, esam salīdzinoši droši, ka barība vistām būs pieejama.

Ar graudiem un olām esam pašpietiekami, taču jāņem vērā, ka Latvijas zemniekiem ir iespēja tirgot izaudzētos graudus gan vietējiem uzņēmumiem, gan arī eksportēt.

Graudu cenu diktē globālie tirgi, un pastāv lielais jautājums – vai olu ražotāji jaunās ražas laikā no jūlija beigām, augusta sākuma spēs iepirkt ierastos apjomus. Provizoriski – šogad tam būs nepieciešami divreiz lielāki finanšu līdzekļi nekā citus gadus un rodas jautājums par finanšu pieejamību. Piemēram, “Balticovo” sezonas laikā plāno iepirkt ap 80 000 tonnu graudu, kam šogad būs nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro.

Aicina pārskatīt PVN

Par augošajām resursu cenām un olu pašizmaksas sadārdzināšanos atgādina ZS “Sprīdīši” saimnieks Artis Galejs. “Situācija mūs ietekmē dramatiski, un efekts ir postošs, bet valsts iesaiste ir ļoti maza,” atzīst uzņēmējs. Graudu cena nedēļas laikā pieaugusi par 100%, turklāt nākas saskarties ar izejvielu nepieejamību.

Galejs prognozē, ka graudu cena neapstāsies pie 400 eiro atzīmes, bet rudenī tā var turpināt kāpumu, viss esot atkarīgs no jaunās ražas apjomiem un tās novākšanas apstākļiem. Turklāt jārēķinās ar iedzīvotāju pirktspējas samazinājumu. Jau līdz šim daudzi dzīvoja no rokas mutē, bez uzkrājumiem, tas pats attiecas uz mazajiem uzņēmējiem, līdz ar to var pro­gnozēt mazo un vidējo saimniecību bankrotu.

Galejs uzskata, ka valdībai jau pirms mēneša vajadzēja rīkoties strauji, pieņemot lēmumu par PVN likmes samazināšanu pirmās nepieciešamības precēm – maizei, pienam, gaļai un olām.

Tas būtu glābiņš šajā strauji augošās inflācijas situācijā. Ogresgala saimniecībā “Sprīdīši” ir septiņi tūkstoši putnu un saistītā nozare ir graudkopība. Kādu laiku viena nozare var subsidēt otru, bet to nevar darīt ilgstoši, piebilst saimnieks.

Ražojam vairāk nekā patērējam

Ar olām sevi varam nodrošināt pilnībā, vēl pāri paliek.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās informācijas, pagājušajā gadā Latvijā pavisam saražoti 825,6 miljoni olu, kas ir par 3% vairāk nekā 2020. gadā. Latvijas vistu olu eksports ir divas reizes lielāks par importu. Pagājušajā gadā Latvija eksportēja 385,8 miljonus olu 26,3 miljonu eiro vērtībā – galvenokārt uz abām kaimiņvalstīm un Čehiju.

Savukārt lielākais olu imports pērn bija no Lietuvas – 114,7 miljoni olu astoņu miljonu eiro vērtībā, bet otra lielākā olu importētājvalsts bija Ukraina, no kuras Latvijā ievesti 38,5 miljoni olu 2,4 miljonu eiro vērtībā, un šis daudzums aizņēma 20,2% no kopējā svaigu mājas vistu olu importa.

Avots

...

    Dalies ar ziņu:  
    Notikumi
    P
    O
    T
    C
    Pk
    S
    Sv
    26
    27
    28
    29
    1
    2
    3
    4
    5
    6
    7
    8
    9
    10
    11
    12
    13
    14
    15
    16
    17
    18
    19
    20
    21
    22
    23
    24
    25
    26
    27
    28
    29
    30
    31
    1
    2
    3
    4
    5
    6
    7
    Mūsu partneri