Putnu gripas izplatības risks Latvijā ir mazinājies līdz rudenim, kad atkal aktualizēsies līdz ar gājputnu migrācijas atsākšanos, pauda “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.
Viņš atzina, ka nopietnākās bažas par putnu gripas izplatību ir pavasarī, kad putni atgriežas no siltajām zemēm, lai dotos uz savām ligzdošanas vietām, un rudenī, kad notiek pretējs process. “Migrēšanas brīžos esam ļoti nospriegoti,” sacīja Auškāps, vienlaikus uzsverot, ka biodrošības prasības jāturpina ievērot visu laiku.
“Balticovo” ir nodrošinājies ar putnu atbaidīšanas iekārtām, tostarp skaņu gāzes lielgabaliem ar mērķi ierobežot savvaļas putnu iekļūšanu uzņēmuma teritorijā. Tāpat apkārt teritorijai apjozts žogs, lai pasargātu mājputnus no plēsējiem, kuri tiem varētu pietuvoties.
Arī Latvijas olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha apstiprināja, ka Latvijā putnu gripas izplatība patlaban, vasaras periodā zaudējusi aktualitāti salīdzinājumā ar pavasari. Tikmēr atsevišķās ārvalstīs tā joprojām ir problēma – salīdzinoši nesen jauni uzliesmojuma gadījumi konstatēti Bulgārijā.
Jau ziņots, ka valdība 5. maijā atcēlusi kopš 7. februāra Latvijā noteiktās papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā, kuru mērķis bija mazināt augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem.
Putnu gripa ir akūta, ļoti bīstama putnu infekcijas slimība, kas raksturojas ar pēkšņu un strauju slimības norisi, putnu nespēku, depresiju un atteikšanos no barības, izpūrušām spalvām, drudzi, izmainītu gaitu, zilganu ādas krāsu un masveida putnu nobeigšanos. Augsti patogēna putnu gripa izplatās strauji, izraisot nopietnu saslimšanu ar augstu mirstības koeficientu, savukārt zemi patogēnā putnu gripa galvenokārt izraisa saslimšanu ar vieglu norisi, ko var pat nepamanīt.
