Sākums » Vietējie ražotāji ceļ trauksmi: No stingrajām ES normām izsprukušās Ukrainas olas apzog Latvijas valsts budžetu

Vietējie ražotāji ceļ trauksmi: No stingrajām ES normām izsprukušās Ukrainas olas apzog Latvijas valsts budžetu

25.11.2023. | Jaunumi

Dalies ar ziņu:

Latvijas veikalos tiek pārdotas no Ukrainas ievestas olas, uz kuru iepakojuma rakstīts “Neatbilst ES standartiem”. Latvijas olu ražotāji uzskata, ka šī atšķirīgas kvalitātes produkcija, kas netiek aplikta ar muitas nodokļiem, rada neveselīgu konkurenci un nostāda vietējos tirgus spēlētājus nevienlīdzīgā stāvoklī ar importētājiem.

Nav iespējams pārbaudīt atbilstību ES standartiem

Ukrainas ekonomikas atbalsta programmas ietvaros, uz laiku, kamēr notiek karš ar Krieviju, ES ir atļāvusi savā tirgū brīvi piegādāt Ukrainas pārtikas produktus. Tas ir efektīvs pasākums, kas, pēc Eiropas amatpersonu domām, palīdz daudziem Ukrainas ražotājiem pārdzīvot grūtos laikus. Bet kur ir robeža starp vēlmi palīdzēt un stingru ES normu ievērošanu, ko kara apstākļos ir gandrīz neiespējami pārbaudīt?

Eiropas Savienībā ir spēkā stingras normas attiecībā uz dējējvistu turēšanu, lai nodrošinātu putniem labvēlīgu vidi. Antibiotikas tiek izmantotas tikai un vienīgi putnu veselības uzturēšanai. Hormonu lietošana ir aizliegta. Kopš 2012. gada Eiropā ir aizliegta arī vistu turēšana sprostu baterijās (veselās rindās - viena virs otras), un līdz 2027. gadam ir plānots pilnībā atteikties no visiem sprostiem. Jau tagad vairāk nekā pusi ES izmantoto olu iegūst no vistām, kas dzīvo ārpus būriem, tā saucamajās brīvās turēšanas zonās. Latvijas ražotāji ievēro visus šos noteikumus, kas prasa papildu izmaksas un ietekmē galaprodukta cenu.

“Mēs nevaram apgalvot, ka olas no Ukrainas ir kaitīgas. Galvenā atšķirība ir paaugstinātās labturības prasības saskaņā ar ES standartiem šeit, Latvijā, kas attiecīgi palielina ražošanas izmaksas. Turklāt Ukrainas produktiem pašlaik netiek piemēroti ES ievedmuitas nodokļi,” uzsver Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.

Šādam vērtējumam nepiekrīt Edgars Lesnieks, uzņēmuma “Ovostar”, kas ES tirgo Ukrainas olas, Latvijas pārstāvniecības komercdirektors. Pēc viņa teiktā, ražošanas izmaksas Ukrainā ir pat augstākas nekā Latvijā (graudi par biržas cenām, kara dēļ augstākas energoresursu cenas), turklāt visam, kas šeit tiek piegādāts, ir ne tikai Ukrainas, bet arī vietējo kontrolējošo iestāžu izsniegti nekaitīguma sertifikāti - piemēram, uz robežas tiek pārbaudītas antibiotiku un salmonellu klātbūtne vistu olās. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests, kā apgalvo importa preču tirgotāji, kontrolē arī vietējā “Ovostar” noliktavā glabātos produktus.

Savukārt Latvijas lielākā olu ražotāja “Balticovo” pārstāvis Toms Auškāps stāsta, ka Ukrainā graudu (galvenā mājputnu barība) cenas ir aptuveni divas reizes zemākas nekā Latvijā, bet enerģijas cenas ir pieaugušas visur. Un ka ar Ukrainas veiktajām produkcijas kvalitātes pārbaudēm nepietiek - tās nav iespējams pārbaudīt, nemaz nerunājot par nehumāniem dējējvistu turēšanas apstākļiem: “Eiropas institūcijām nav atļauts auditēt rūpnieciskās vistu novietnes ārpus ES. Tas ir paradokss, kas rada negodīgu konkurenci! Vienīgais, kas aizsargā patērētājus Latvijā, ir uz Ukrainas olu iepakojumiem maziem burtiem uzrakstīts tikko salasāms teksts, bieži vien trīs valodās, ka produkti nav ražoti saskaņā ar ES prasībām.”

Uzraksts uz Ukrainā ražotu olu iepakojumā vienā no Latvijas veikaliem — “Neatbilst ES standartiem” / Kontekst.lv

Cik lielā mērā beznodokļu imports ietekmē Latvijas ražotāju biznesu

Ukrainas puses pārstāvis neuzskata, ka produkti no Ukrainas nopietni apdraud vietējos ražotājus: “Lielākās tirdzniecības ķēdes, piemēram, “Rimi” un “Maxima”, pārdod olas no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Ukrainas olas parādās Lieldienās, kad ir palielināts pieprasījums pēc baltām olām. Mūsu apjoms Latvijā ir salīdzinoši neliels. Mēs galvenokārt pārdodam olas “Lidl”. Absolūtais vairākums mūsu pārstāvniecības izplatītās produkcijas nonāk tālāk citu ES valstu tirgos,” stāsta Edgars Lesnieks.

“Tas mūs ietekmē vistiešākajā veidā!” oponē Latvijas ražotājs Toms Auškaps. “Esam spiesti izlīdzināt savas produkcijas cenas ar citu (zemāku) standartu produktiem. Tas kropļo tirgu. Mazumtirdzniecības tīklus un arī patērētājus visvairāk interesē cena. Turklāt tas ietekmē ne tikai ražotājus, bet arī “apzog” valsts budžetu. Kā arī tas ietekmē arī mūsu nodokļu sistēmu, darba vietas un to, ka mūsu patērētāju nauda aizplūst no valsts un neatgriežas Latvijas “asinsrites sistēmā”.”

“Pēdējo 4-5 gadu laikā mēs esam ieguldījuši vairāk nekā 40 miljonus eiro mūsu fabriku modernizācijā,” atklāj “Balticovo” pārstāvis. “Mūsu ražotnēs Madonā un Vilcē jau vairāk nekā 40 000 vistu tiek turētas brīvās turēšanas apstākļos, bet ražotnē Daugavpilī pašlaik notiek 60 000 putnu pāreja uz brīvās turēšanas apstākļiem, kur katrai vistai būs četri kvadrātmetri ganību. Kopā tie ir 24 hektāri! Iecavā mēs turpinām attīstīt olu ražošanu kūtīs, taču arī bez sprostiem. Jāatzīst, ka Eiropā ir visaugstākie labturības standarti pasaulē. Protams, šie apstākļi ir arī visdārgākie, salīdzinot ar trešajām valstīm. Savukārt Ukrainā daudzas olas joprojām tiek ražotas vecā tipa sprostos,” apgalvo Toms Auškāps.

Balticovo brīvi turēto vistu novietne

2021. gadā Ukrainas Ekonomikas ministrija izdeva rīkojumu, kas reglamentē vistu turēšanas nosacījumus. Taču pagaidām tas ir tikai nodomu paziņojums, pārliecināti ir Latvijas putnkopības nozares pārstāvji. Lai šis rīkojums kļūtu par vadlīniju, ir jāatceļ iepriekš spēkā esošie noteikumi. Jaunos noteikumus plānots ieviest tikai 2026. gadā, bet lielais jautājums ir, vai Eiropas Savienība tos ratificēs.

Vai Ukrainas olas nonāk arī kafejnīcās un restorānos?

Latvijas vairumtirgotāji arī pārdod vistu olas no Ukrainas. Piemēram, “Sanitex” uzņēmumu grupai piederošajā veikalu tīklā “Promo Cash and Carry” tās parādās regulāri, un galvenie pircēji ir ēdināšanas nozares pārstāvji.

Cits Latvijas vairumtirgotājs “Augļu Serviss” portālam “kontekst.lv” pastāstīja, ka šobrīd olas no Ukrainas veido aptuveni 10% no piedāvājuma. To apjomu ierobežo loģistikas iespējas. Pārdevējs šobrīd piedāvā iegādāties olas vairumā, un galvenie pircēji ir ēdināšanas uzņēmumi, tostarp kafejnīcas un restorāni.

Mums nav izdevies noskaidrot, kas ir šie klienti, proti, kas tieši baro Latvijas patērētājus ar Ukrainas olām, jo tas ir komercnoslēpums. Taču, saskaņā ar mūsu datiem, dārgie restorāni dod priekšroku vietējo ražotāju produktiem. Mājputnu gaļas un olu garša ir ļoti atkarīga no turēšanas apstākļiem un izmantotās barības. Augsta līmeņa uzņēmumiem stabilitāte ir svarīgāka par tūlītējo peļņu uz produktu zemākas vairumtirdzniecības cenas rēķina.

Arī vidējas un augstas klases viesnīcas dod priekšroku vietējo ražotāju produktiem. “Olu kvalitāte un garša ir svarīga, lai radītu brokastu pieredzi. Mēs pērkam vietējos produktus,” komentē Jūlija Žagunova, “Relais le Chevalier” viesnīcas Rīgā vadītāja. “Piemēram, pēdējā gada laikā viesnīcas brokastu izmaksas ir trīskāršojušās. Taču mēs nevaram atļauties pāriet uz lētu vai saldētu pārtiku.”

Tāpēc salīdzinoši lētas olas visdrīzāk biežāk tiks izmantotas lētās kafejnīcās ar ātru apgrozījumu un masveida klientūru. Šeit notiek konkurence par ēdiena cenu un tiek izmantoti visdažādākie paņēmieni.

Skolās — tikai vietējo ražotāju produkcija

Portāla “kontekst.lv” aptaujātie skolu un bērnudārzu pusdienu ražotāji kategoriski noliedz, ka bērnu ēdienu gatavošanā tiktu izmantotas olas no ārpus ES esošām valstīm. Kad runa ir par bērnu veselību, neviens nevēlas riskēt un labprātāk uzticas Latvijas ražotājiem, nevis trešo valstu uzņēmēju dokumentiem un garantijām, kuras nav iespējams pārbaudīt.

“Baltic Restaurants” ir liels uzņēmums, kas apkalpo vairāk nekā simt skolu un bērnudārzu Rīgā un citās Latvijas pilsētās. “Baltic Restaurants” iepirkumu nodaļas vadītāja Sintija Tropa saka, ka viņas uzņēmums izmanto tikai pārbaudītu Latvijas ražotāju - “Balticovo” un Alūksnes putnu fermas - olas.

Arī Liepājas skolu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja SIA “Māras Lācis” valdes priekšsēdētājs Madars Markus-Narvils atzīst, ka viņu uzņēmumā tiek izmantoti vietējie produkti. “Mēs nekad iepriekš neesam dzirdējuši par olām no Ukrainas. Esam apskatījuši pavadzīmes, lai to apstiprinātu - tajās norādīta vai nu konkrēta Latvijas pilsēta, vai valsts: Latvija,” viņš atzina portālam “kontekst.lv”.

Arī SIA “Rubīnss”, kas piegādā pusdienas Jelgavas novada skolām un bērnudārziem, norādīja, ka iepērk produktus tikai no Latvijas putnkopības saimniecībām. Pēc viņu teiktā, svarīgs faktors ir ne vien cena, bet arī iespēja norēķināties pa daļām, jo skolu pusdienu ražošanas cikls paredz diezgan lielu laika sprīdi starp piegādi un naudas saņemšanu kontā. Vislabākos nosacījumus viņiem piedāvā Alūksnes putnu fermas olu vairumtirgotāji.

Vai atbalstīt vietējo vai svešu ražotāju?

Vietējie ražotāji un Ukrainas produkcijas importētāji var strīdēties bezgalīgi. Latvijas uzņēmēji, negaidot Latvijas politiķu atbalstu, aizstāv savu tirgu, savas investīcijas un savu biznesu, uzskatot, ka labumu no beznodokļu importa gūst ne tik daudz karojošā Ukraina, cik daži Ukrainas oligarhi. Ukraiņi meklē Eiropas tirgus, kur pārdot savu produkciju, izmantojot tirdzniecības noteikumu pagaidu atvieglošanu un Eiropas politiķu lojālo attieksmi kara apstākļos. Galvenais ir tas, lai patērētāji neciestu kvalitātes kontroles trūkuma dēļ. Un vienmēr pircējam pašam jāizvēlas, vai ir vērts iemainīt kvalitātes garantiju pret dažu desmitu centu ietaupījumu.

Avots

...

    Dalies ar ziņu:  
    Notikumi
    P
    O
    T
    C
    Pk
    S
    Sv
    26
    27
    28
    29
    1
    2
    3
    4
    5
    6
    7
    8
    9
    10
    11
    12
    13
    14
    15
    16
    17
    18
    19
    20
    21
    22
    23
    24
    25
    26
    27
    28
    29
    30
    31
    1
    2
    3
    4
    5
    6
    7
    Mūsu partneri