Kopumā ieguldot vairāk nekā 15 miljonus eiro, SIA “Alūksnes putnu ferma” pavasarī noslēgs trešās putnu novietnes rekonstrukciju, tajā investējot apmēram četrus miljonus eiro, informēja uzņēmumā.
Kopš 2014. gada ir īstenoti divi investīciju projekti uzņēmuma darbības paplašināšanai un modernizācijai. Sākotnējā posmā atbilstoši jaunajām prasībām bija nepieciešams pilnībā modernizēt ražotni, lai tā vispār spētu darboties. Sekoja otrās novietnes rekonstrukcija, lai dējējvistas arvien vairāk dzīvotu kūtī ārpus sprostiem. Piecu gadu laikā olu ražošanas apjoms palielināts desmit reizes.
“(..) Šobrīd mums ir 290 tūkstoši dējējvistu un stundā tiek sašķiroti 30 000 olu. Pabeidzot trešās kūts būvniecību, kopā būs 425 000 dējējvistu. Paši pēc rūpīgi izstrādātas receptūras ražojam arī barību, lai tā būtu pilnvērtīga un veselīga. Cenšamies iegādāties Latvijā pieejamās izejvielas, piemēram, kviešus, bet kukurūzu, soju, saulespuķu sēklas importējam.
Ļoti cieši sadarbojamies ar novada vietējiem uzņēmējiem, kas nodrošina personalizētu pieeju – transportēšana, celtniecība, projektēšana, būvmateriālu sagāde, uzturēšana, vietējie zemnieki.
Uzņēmumā nodrošinām vairāk nekā 50 darbavietu vietējiem iedzīvotājiem. Šobrīd 2. numura olas jeb “Kūtī dētās olas” realizējam ar zīmolu “Oluksne”, tādējādi popularizējot arī mūsu pilsētu,” stāstīja “Alūksnes putnu fermas” valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.
Viņš norādīja, ka ik pēc 16 mēnešiem uzņēmums maina dējējvistu ganāmpulku. “Vistas, kas nedzīvo sprostos, bet brīvi pārvietojas, ir jāapmāca jaunajai dzīvei. Tas ir īpašs process, kura laikā ierādām, kur atrodas barība, kur dzēriens, kur dēt olas, – lai, pamostoties jaunajās mājās, nav apjukuma. Tieši šobrīd notiek dējējvistu nomaiņa vienā no kūtīm. Šobrīd no divām putnu novietnēm saražojam 85 miljonus olu gadā, bet, uzsākot trešās novietnes darbību, saražoto olu apjoms gadā būs aptuveni 115 miljoni,” atklāja Dovgijs.
Lielākoties uzņēmums ražo Baltijas valstu tirgum, bet aptuveni 30% no saražotās produkcijas eksportē uz vairāk nekā 10 valstīm – Skandināvijas valstīm, Itāliju, Austriju, Portugāli, Franciju, Poliju un Ungāriju.
Nākamo piecu gadu laikā uzņēmuma plāns ir divas reizes paplašināt savu darbības apjomu, taču būtisks ir jautājums par godīgu konkurenci Eiropas Savienībā.
“”Covid-19 ir skāris arī putnkopības nozari. Lai arī turpinām attīstīties, investējam ražotnē un jaunajās tehnoloģijās, atrodamies gana sarežģītā situācijā, jo šobrīd olu cenas atrodas 10 gadu perioda zemākajā punktā. Kaimiņvalstīs ražotājiem jau ir piešķirtas un izmaksātas ievērojamas kompensācijas, sedzot zaudēto starpību olu cenu krituma dēļ. Šogad visi ražotāji ir saskārušies ar lietuviešu un poļu ražotāju cenu dempingu. Latvijā putnkopības nozare vēl nekad nav saņēmusi valsts subsīdijas, lai arī šobrīd noris pārrunas ar Zemkopības ministriju,” klāstīja SIA “Alūksnes putnu fermas” īpašnieka”APF Holdinga” vadītājs Jurijs Adamovičs.
Pēc viņa teiktā, vēl viens putnkopības nozares izaicinājums ir ukraiņu olu imports Eiropas valstīs. “Nozarei neizprotamu iemeslu dēļ Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu neparedz Ukrainas ražotājiem pienākumu ievērot ES stingras dzīvnieku labturības prasības. Tas nozīmē, ka Ukrainai šobrīd nav jāievēro tik augsti eksporta standarti kā Eiropas Savienības ražotnēm, un tur olu ražošanas izmaksas ir par 40–50% zemākas.”
KONTEKSTS:
Olu ražotājs “Alūksnes putnu ferma” finanšu gadā, kas ilga no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam, strādāja ar 2,692 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.
“Alūksnes putnu ferma” reģistrēta 1996. gadā, un tās pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. Kompānija sākotnēji darbojās ar nosaukumu SIA “Vistako”, bet par “Alūksnes putnu fermu” pārtapa 2017. gada sākumā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir uzņēmums “APF Holdings”, kas pieder Jurijam Adamovičam.
Avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aluksnes-putnu-ferma-noslegs-novietnu-rekonstrukciju-kopejas-investicijas–15-miljoni-eiro.a393991/
