Šovasar Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU), broileru audzētāju Daci Andersoni un IT uzņēmumu “WeAreDots” īstenoja projektu “Amonjaka emisiju samazināšana putnkopības saimniecībās”.
Ņemot vērā ES apņemšanos kļūt zaļākai, samazinot emisijas un brīvprātīgi piespiedu kārtā liekot zaļākiem kļūt arī lauksaimniekiem, pēc šāda pētījuma lietderības argumenti nebija jāmeklē. Latvijai noteiktais mērķis, kā norāda Zemkopības ministrija: “Samazināt amonjaka (NH3 ) emisiju par 1 % zem 2005. gada amonjaka emisijas līmeņa uz 2020. gadu un uz 2030. gadu”.
Saskaņā ar 2019. gadā publicēto Latvijas informatīvo inventarizācijas ziņojumu, Latvijā 2017. gadā lielākais emisiju avots bija piena lopkopība (58 %), bet putnkopība radīja 10 % no kopējā amonjaka emisiju daudzuma (4 % broileru audzēšana; 6 % dējējvistu audzēšana).
Savukārt kūtsmēslu apsaimniekošana 2020. gadā emitēja 43,9 % no lauksaimniecības sektora emisijām, kas ir par 9,1 % mazāk salīdzinājumā ar 2005. gadu. 2020. gadā lielākais NH3 emitētājs ir lauksaimniecības sektors, ar saražoto daudzumu 86,1 % no kopējām amonjaka emisijām valstī. NH3 emisijas sektorā palielinājušās par 15,4 %, salīdzinot ar 2005. gada rezultātiem, un viens no pieauguma iemesliem ir mājlopu skaita pieaugums.
Putnu ēdināšanā un turēšanā ir faktori, kas ietekmē amonjaka un oglekļa dioksīda līmeni, tāpēc projekta ietvaros bija nolemts izpētīt iespējas samazināt amonjaka emisijas gan ēdināšanā, gan turēšanā. Pie turēšanas faktoriem var pieskaitīt:
• putnu blīvumu mītnē;
• ventilācijas intensitāti mītnē;
• temperatūru mītnē;
• putnu mītnes tīrīšanas biežumu;
• izmantoto pakaišu veidu.
Latvija broileri parasti tiek turēti uz dziļiem pakaišiem, līdz ar to izvēlētais pakaišu veids un pakaišu kvalitāte var ietekmēt amonjaka līmeni kūtī, jo no tā ir atkarīga urīnskābes noārdīšanās pakāpe. Pakaišu veida izvēle
lielās fermās bieži vien ir saistīta ar pakaišu izmaksām, pieejamību un ērtu transportēšanu un uzglabāšanu, ka arī ar absorbcijas spējām. Svarīgi, lai izvēlētie pakaiši uzlabotu mikroklimatu mītnē un pakaišu veids neietekmētu putnu augšanas rādītājus, labturību, kā arī neizraisītu broileru kāju slimības.
Pētījumā Daces Andersones saimniecībā ražošanas apstākļos tika salīdzināti divi izmantojamo pakaišu veidi – salmu un skaidu. Lai salīdzinājumus varētu veikt, novietnēs tika uzstādīti amonjaka sensori, kas katru dienu, mainoties amonjaka mērījumiem, fiksēja datus un sūtīja tos uz datu bāzi analizēšanai.
Sākumā tika iegūti dati no divām kontroles grupām. Vienā broilercāļi mitinājās salmu pakaišos, bet otrā skaidu pakaišos, kā ierasts, un saimniece tos baroja ar barību bez emisiju mazinošajām piedevām. Noslēdzoties mēnesi ilgam kontroles posmam katrā grupā, tika uzsākts otrais pētījuma posms – saimniece mājputnu barībai sāka pievienot “ZeoFeed” ceolītu, lai zinātnieki spētu novērtēt barības piedevas ietekmi uz radīto emisiju apjomu. Trešajā pētījuma posmā putnkope pakaišiem pievienoja amonjaka absorbentu “ZeoBedding” ceolītu, un vienlaikus turpināja broilercāļus barot ar barību, kam pievienots “ZeoFeed”.
Visu šo laiku novietnē uzstādītu amonjaka sensoru dati tika uzkrāti mākoņplatformā un vēlāk LBTU zinātnieku kolektīvs tos salīdzināja un analizēja.
Kopsavilkums
• Broileru nobarošanas laikā putnu blīvums nepārsniedz 33 kg/m2, kas ir saskaņā ar EU normatīvu.
• Izmantojot skaidu pakaišus, nobarojot 1. grupas putnus, vidējais amonjaka līmenis mītnē bija 15,67 ppm, ar min vērtību 10,3 ppm un max 24,5 ppm. Izmantojot salmu pakaišus, nobarojot 4. grupas putnus, vidējais amonjaka līmenis mītnē bija 14,82 ppm, ar min vērtību 10,3 ppm un max 24,5 ppm. NH3 līmenis bija zemāks telpā, kad tika izmantoti salmi – 4. kontroles grupa (14,82 ppm), un augstāks, kad tika izmantotas skaidas (15,67 ppm). Atšķirības starp vidējo NH3 līmeni, izmantojot skaidu un salmu pakaišus, nav būtiskas.
• Vidējais NH3 līmenis bija zemāks telpā, kad tika izmantoti skaidu pakaiši un “ZeoFeed” (2. grupa – 10,8 ppm) un augstāks, kad tika izmantoti salmu pakaiši un “ZeoFeed” (5. grupa – 15 ppm).
• Vidējais NH3 līmenis bija zemāks telpā, kad tika izmantoti salmu pakaiši, “ZeoFeed” un “ZeoBedding” (6. grupa – 13,3 ppm), un augstāks, kad tika izmantoti skaidu pakaiši, “ZeoFeed” un “ZeoBedding” (3. grupa – 15,1 ppm).
• NH3 līmenis visās telpās nepārsniedza EU direktīvā noteikto normu (20 ppm), būtiskas starpības starp vidējiem NH3 mērījumiem dažādās telpas nav iegūtas.
• NH3 līmenis mainās diennakts laikā, un tas ir augstāks laikā, kad putni ir aktīvi, bet zemāks vakarā un pa nakti.
• Projekta ietvaros lielākas izmaksas pakaišiem, rēķinot uz 1 m2 ir, ja izmanto skaidu pakaišus (18,31 eiro/m2 ). Salmu pakaišu cena uz 1 m2 ir 2,96 eiro. “ZeoBedding” izmaksas uz 1 m2 bija 0,63 eiro un “ZeoFeed” – 0,17 eiro.
• Lētākais pakaišu veids ir salmi, kaut gan sakarā ar ekonomisko situāciju valstī cena par pakaišiem var pieaugt. Izmantojot salmus un skaidas kā pakaišus, pievienojot tiem “ZeoFeed” un “ZeoBedding”, ir vērojama tendence, ka NH3 līmenis bija zemāks.
Projekta Nr.18-00-A01620-000038 “Amonjaka emisiju samazināšana putnkopības saimniecībās” īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.2 apakšpasākumā: “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”.
