Mēdz teikt: brokastis ēd pats, pusdienās dalies ar draugu, vakariņas atdod ienaidniekam. Dzīvē bieži vien sanāk otrādi: brokastīm nav laika. Bet kādas tās ir, kad ir gan laiks, gan visas iespējas pavadīt brīnišķīgi nesteidzīgu rītu? Ko mēs ēdam brokastīs?
Iespēja pa durvju spraudziņu ieskatīties citu cilvēku virtuvēs vienmēr ir intriģējoša. Aptaujājot draugus par viņu brokastu paradumiem, jāteic, ka biju gatava daudz kam ekstrēmākam. Bet, nē, mēs esam kārtīgi, godīgi brokastotāji! Tikai retais iztiek bez brokastīm pavisam. Tiesa, paradumi un ēdienkartes, protams, atšķiras.
Galvenas – lai ilgi un laimīgi
Protams, kā teica mana draudzene Elīna, vislabākās ir 1. janvāra brokastis – ar gruntīgi savilkušos iepriekšējās dienas rosoliņu un glāzi prosecco. Bet tas nu ir un paliek skaists izņēmums, tāpēc jau tik skaists, ka tikai reizi gadā. Kādas ir mūsu lielās brokastis parastā brīvdienu rītā? Kā teica kāda cita draudzene, te gan ir atšķirība: lielās brokastis vai mīļākās brokastis. Piemēram, viņai mīļākās brokastis ir ūdenī vārītas auzu pārslas no “Herkulesa” papīra pakas ar medu un klāt pielietu aukstu pienu. Savukārt lielās brokastis – tas ir tad, kad visa kā ir daudz, galvenais – lai dažādas garšas un ilgi.
Arī Sandra saka: “Man kārtīgas brokastis ir ilgās brokastis. Ar mūziciņ’ fonā, ar siltu kruasānu. Iekšā, vai ārā, vienalga. Ne tik daudz ēdiena, kā kopā būšanas laika apēšana man garšo.”
Lielās brīvdienu brokastis, kad visi ir mājās un neviens nekur nesteidzas, ir īsta laime. Lūk, kā tā izskatās Ievas mājās: “Kārtīgas brokastis, tas ir tā – jāpamostas līdz ar saules gaismu, ne pēc modinātāja, jāuzvāra tāda kārtīga krūze melnas kafijas. Kamēr dzer to kafiju, kaut ko nesteidzīgi šeptē – aizdudina uz siltumnīcu vai dārzu pēc tomātiem, gurķiem un zaļumiem. Izrevidē ledusskapi un atrod omletei derīgas sastāvdaļas, sacep tādu kārtīgu lauku olu omleti – nu kur sīpoliņš, desiņš, paprika vai vēl nez kādas sastāvdaļas. Galdu uzklāj ārā, vidū noliek to pannu ar silto omleti un tādā foršā rīta saulītē nesteidzīgi un nesakarīgi muļķīgu un filozofisku sarunu pavadībā to visu ēd. Tad dzer otro kafiju, ar pienu. Pa to laiku jau mēreni ir pietuvojies pusdienlaiks.”
Lūk, kas ir brīvdienu brokastu īstā laimes formula: tādas brokastis, kas lēni pārvēršas par pusdienām!
Bez olas un kafijas rīts nesākas
Viens ir skaidrs – bez kafijas un olas lielākajai daļai ļaužu brokastis nesākas. Te vēl varētu pastrīdēties, kurš bija pirmais – ola vai… vai kafija. Kafiju mēs no rīta dzeram melnu, baltu, daudz, daudz, vienu pašu, ar cigareti, visvisādi. Zaļā tēja kā brokastu dzēriens neglābjami iepaliek.
Sintija izstāstīja šādu sapni: “No paša rīta negribas neko, bet, kad aizvelkos līdz darbam, ir man ļoti žēl ka, darbā joprojām nav pieņemts kāds skaists, jauns barista, kas katru rītu pagatavotu tieši tādu kafiju, kā vēlos – nedaudz putota piena varbūt kokosa, varbūt auzu, nedaudz kanēļa, vidēji stipra kafija skaista krūzē. Vārdu sakot, “pareizi pasniegta garda kafija”!”
Olas – o, tās mēs protam gatavot paši. Visos veidos: vēršacs, omlete, olu kultenis; ļoti populāra ir cepeškrāsnī ceptā šakšuka. Brīvdienās, kad laiks kā jūra, esam ar mieru pašiverēt pie plīts ilgāk!
Klāt pie olas – ko nu kurš vēlas, sākot ar biezpienu un dārzeņiem, beidzot ar kārtīgu cauraudzīti.
Džeina saka – brīvdienās viņas ģimenē tiek patērēta visas nedēļas olu norma, un olas tiek gatavotas visos iespējamos veidos: kultenis, omlete, karstmaizes, olas ar bekonu, karstie olu salāti (paprika, gurķis, ābols, tomāts, majonēze un vārītas olas), ķilavmaizes, zemnieku brokastis, plaucētās olas ar avokado maizi un lasi.
Glauni gan!
Patīk mums paēst – daudz un gardi! Ceptas avokado pusītes, ks pildītas ar dor blue sieru, tomātiem un papriku, ar majonzēzes cepurīti pa virsu, kartupeļu pankūkas ar lasi, rupjmaize ar gvakamoli un bekonu, lašmaizītes, ak, kad laiks un iespējas, mēs ēdam glauni un gardēdīgi!
Šajā ziņā visus draugu stāstus sit pušu Eduarda brīvdienu brokastu programma: “Kafija pie brokastīm - tikai viesnīcās vai tad, ja nākas brokastot steidzīgi. Citādi - pamatīga krūze pirms izrāpšanās no migas. Kārtīgām brokastīm ir vairāki varianti. No. 1 (taisa sieva): a la šakšuka (sīpoli, tomāti, olas uz pannas) + cepta desa, cīsiņš vai bekoniņš, klāt vēl kāds svaigs tomāts un maizes šķēle. Nr. 2 (taisu pats): visi tie paši ingredienti + siers, kārtīgi samačkāti uz pannas. Nr. 3 (kad abiem nav laika ņemties): biezpiens ar krējumu, zaļumiem + kas no zivīm (kas ledusskapja krājumos) + marinēts gurķis + maizes rika. Ja pēc brokastīm jābrauc ar auto, tad klāt paniņas. Ja nē, liela iespējamība, ka vīna glāze. Ja paredzēts intensīvs darbs, tad proporcionāli darba intensitātei pieaug iespēja, ka vīns dzirkstošs.” Tā lūk!
Brīvdienās jāēd pankūkas!
Lai nu kā tur ar to glaunumu, bet pankūkas brīvdienās vēl neviens nav atcēlis un, jā, pankūkas mēs cepam un ēdam, ka prieks! Inguna lepni saka: “Kā vecmāmiņa cepu pankokus visās iespējamās formās un konsistencēs!” Liene piebilst, ka visburvīgākie viņu mājās ir sestdienas rīti, kad pankūkas cep vīrs – un tikai viņš: “Bērni nav redzējuši, kā es cepu pankūkas – viņi domā, ka tas ir kaut kas, ko dara tikai tēti!”
Pankūku cepšanā galvenais – lai pankūku būtu daudz! Gan plānas, gan pufīgas, gan ar medu un avenēm, gan ar krējumu un mellenēm, gan ar krēmsieru, gan nutellu… Kā saka Rita, vismaz divu veidu, bet reizēm trīs, sestdienu rītos tas ir obligāti! Baiba piekrīt: svētdienās pankūkas ir rituāls!
Pilns raksts pieejams delfi.lv
