Šodien notikušajā Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” pārstāvju sapulcē piedalījās Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kur noritēja aktīva diskusija par KLP 2021-2020 aktualitātēm. Ministrs uzsvēra jautājumus, par kuriem vēl nepieciešama vienošanās dalībvalstu vidū: vide un klimats, ražotājorganizāciju regulējumi un dažādas definīcijas.
“Liela daļa no KLP lēmumiem vistiešakajā nozīmē būs atkarīgi no Daudzgadu finanšu shēmas 2021-2027 (MFF) sarunu rezultātiem, un tās varētu noslēgties nākamā gada rudenī. Tad tiks noteikts KLP kopējais finansējums ES budžetā, tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējums katrai dalībvalstij, KLP kopējais finansējums klimata un vides jomā, tiešo maksājumu samazinājumu sliekšņu līmeņi. Arī mums Latvijā par to notiek spraigas diskusijas. Tostarp tiešo maksājumu izlīdzināšana un lauku attīstības finansējuma saglabāšana joprojām ir svarīgākā Latvijas lauksaimnieku prioritāte,” uzsvēra K.Gerhards.
Ministrs akcentēja, ka liela loma turpmāk pozitīvu rezultātu sasniegšanā ir arī premjerministra K.Kariņa aktivitātēm ES līmenī. Latvijas premjerministrs kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem plāno parakstīt kopēju vēstuli, kurā uzsvērs nepieciešamību pēc stingras rīcības klimata pārmaiņu mazināšanā, paredzot budžetā arī attiecīgu finansējumu šim nolūkam. Tā kā nākamajā periodā paredzēts lielāks vides un klimata ieguldījums tiešajos maksājumos, tad nekādā ziņā nav pieņemamas tik krasas atšķirības tiešo maksājumu finansējumā dalībvalstu starpā, un šī vienlīdzīgā izlīdzināšana ir jāpabeidz nākamajā periodā.
Runājot par valsts atbalstu lauksaimniekiem nākamajā gadā, ministrs atzīmēja, ka, protams, tas ir nepietiekams, tomēr labā ziņa - lauksaimnieki papildus saņems 16 miljonus EUR lopkopības attīstībai, 5 miljonus EUR investīciju projektiem – daļējai kredītprocentu dzēšanai. 3 miljonus EUR lauksaimniecības zinātniskajiem pētījumiem, LLU un Bulduru dārzkopības vidusskolas mācību procesa uzlabojumiem, kā arī 4 miljoni EUR būs atbalsts mazajiem ražojošajiem saimniekiem.
