Tikpat neparedzams kā šis gads lauksaimniecībā, bijis arī augusts un graudu novākšanas laiks. Par laimi, visa labība nav izkaltusi vai noslīkusi, kā allaž, daļai saimnieku ir padevušās labas ražas un bijuši izdevīgi kulšanas apstākļi, kamēr citiem nācies samierināties ar pavisam pieticīgu ieguvumu. Situāciju augusta pirmajā pusē vērtē kooperatīvi un labības pārstrādes uzņēmumi.
Pilns raksts lasāms žurnālā Saimnieks septembra numurā. Vairāk informācijas https://www.saimnieks.lv/
Vidis Armalis, SIA Linas Agro graudu iepirkumu direktors:
- No gadā plānotā esam iepirkuši aptuveni 45 % labības - kviešus, miežus, rapsi. Ražas apjoms atšķiras pa reģioniem, atkarībā no saimniecībā lietotajām tehnoloģijām, zemes apstrādes veida un šķirnēm. Šogad ražu ietekmēja ilgs bezlietus periods maijā -jūnijā.
Vidējie ziemas kviešu ražas rādītāji Zemgalē 5-6 t/ha (ir saimniecības, kas kuļ arī 8-9 t/ha), Kurzemē līdzīgi - 4-6 t/ha, savukārt Latgales un Vidzemes reģionos 3-5 t/ha. Vidējā raža šogad viennozīmīgi ir zemāka kā iepriekšējā gadā.
Pēc mūsu audzētāju sniegtās informācijas, jūlija vidū Zemgalē nokulti aptuveni 40 % ziemas kviešu un 80 % ziemas rapšu, Kurzemē līdzīga tendence, savukārt Latgalē un Vidzemē nokulti aptuveni 60-70 % rapšu un 20-30 % kviešu. Tuvāko divu nedēļu laikā jāpabeidz kult arī vasaras kvieši, vasaras mieži un pupas. No 11. augusta bija piemēroti laikapstākļi ražas vākšanai, mitrums graudos aptuveni 15-18 %, bet iepriekš piedzīvoto vētru un lietavu dēļ Zemgalē, Kurzemē labību nebija iespējams novākt, lai gan tā bija jau nogatavojusies. Latgales reģionā graudu vākšanu lietavas tik ļoti neietekmēja, jo šajā reģionā darbi notiek ar aptuveni divu nedēļu nobīdi.
Šogad graudi ir ļoti dažādas kvalitātes, novērojām, ka labi pārtikas kvieši ir no vēlākām šķirnēm, jo tās tik ļoti neietekmēja nesenās lietavas (uz to laiku vēl nebija pilnībā nogatavojušies). Agrajām šķirnēm ir ļoti labi proteīna, tilpummasas, lipekļa rādītāji, bet lietavu dēļ laikā, kad labība bija gatava, bet kult nebija iespējams, tie tiek iedalīti lopbarības kviešu kategorijā, jo ir ļoti zems krišanas skaitlis. Šobrīd izskatās, ka lopbarības kvalitātes kviešu ir vairāk nekā pārtikas. Var redzēt arī saistību starp slāpekļa lietošanu un proteīna rādītājiem graudos - lietojot mazāk slāpekļa pavasarī augsto slāpekļa cenu dēļ, lauksaimnieki ir samazinājuši tā devas, kas tagad negatīvi atsaucas uz proteīna daudzumu kviešos.
Rapšu kvalitāte šogad ir vidēja - laba, eļļa vidēji 43-45 %. Rapšu raža šogad ir zemāka kā plānots, jo to ietekmēja aukstais pavasaris un sausums maijā - jūnijā. Pēc mums pieejamās informācijas no audzētājiem, ražas vidējie rādītāji: Zemgalē 2.5-3.5 t/ha, Kurzemē 2-3.5 t/ha, Vidzemē, Latgalē 1.5-2.5 t/ha.
Par iepriekš fiksētajām cenām ir iepirkti aptuveni 27 % no jaunās ražas. Šobrīd izskatās, ka būs pieprasīti pārtikas kvalitātes kvieši augstā proteīna satura un ierobežotā apjoma dēļ, savukārt lopbarības kvalitātes kviešu cenas samazināsies, jo līdzīgas kvalitātes kvieši vairumā ir arīVācijā un Polijā, līdz arto lopbarības kvalitātes kvieši būs pieejami vairāk nekā iepriekš prognozēts.
Aptuveni 90 % no mūsu iepirktās ražas tiek eksportēts uz Āfrikas valstīm un 10 % paliek vietējā tirgū.
Vidēji SIA Linas Agro visos graudu pieņemšanas punktos, tajā skaitā ostās, dienā kopumā pieņem aptuveni 10 000-15 0001. Elevatoros ir dzīvās rindas, un mūsu galvenais uzdevums ir nepārtraukt to darbību. Lai elevatoru darbs neapstātos, nodrošinām nepārtrauktu graudu atkraušanu un nogādāšanu no elevatoriem uz ostām. Tiem klientiem, kas ražu ved uzreiz uz ostu, mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt organizētu plūsmu, lai samazinātu ostā pavadāmo laiku.
Šī gada lielākais izaicinājums Linas Agro darbībā ir nevienmērīgā ražas kvalitāte, tās rādītāji nopietni jākontrolē. Savukārt lauksaimnieku darbu ietekmē laikapstākļi.
Edgars Sondors, AS Balticovo graudu iepirkumu speciālists:
- Uz 4. augustu esam pieņēmuši apmēram pusi no noslēgtajiem miežu apjomiem. Ražas ir ļoti dažādas. No 2 t/ha Vidzemē līdz 6 t Zemgalē, ko vislielākajā mērā ietekmējis ilgais sausuma periods. Kviešos situācijai vajadzētu būt labākai, bet to redzēsim vēlāk, kad sāksies piegādes. Kopā plānots pieņemt ap 100 0001 graudu.
Zemgalē ir nokulti ziemas mieži, liela daļa rapšu, bet kviešu masveida kulšana vēl nenotiek gan laikapstākļu, gan graudu gatavības dēļ. Pērn lieti mitējās līdz ar ražas novākšanas sākumu un kaltēt vajadzēja tikai pirmos kūlumus, bet šogad ir tieši pretēji un izskatās, ka lauksaimniekiem būs papildu izdevumi par kaltēšanu.
Pieņemtajiem miežiem kvalitāte ir apmierinoša. Ir lielāks sīko graudu īpatsvars, jo sausuma ietekmē graudi nespēja attīstīties. Par reģioniem situācija noteikti atšķīrās, bet precīzu informāciju sniegt grūti, jo mums praktiski visi graudi tiek piegādāti no apkārtnes saimniecībām.
Šogad esam pamainījuši līgumu slēgšanas kārtību. Piegādātāji ir vietējās saimniecības, kas jau pavasarī bija gatavas slēgt līgumus par fiksētu cenu, un abi lielākie graudaudzētāju kooperatīvi - LATRAPS un VĀKS. Šai jaunajai kārtībai ir vairākas priekšrocības: varam būt droši, ka nepieciešamais graudu apjoms tiks piegādāts; mēs varam saņemt graudus izlīdzinātās piegādēs līdz pat nākamā gada maijam, neradot sastrēgumus pie graudu pieņemšanas un uzglabāšanas; jau laicīgi zinām putnu barības cenu, kas veido ievērojamu olu ražošanas pašizmaksas daļu, tādējādi mūsu produkcijas cena vairs nav jāprognozē. Visi iepirktie graudi aiziet pašpatēriņam - no tiem ražojam barību čaklajām dējējām.
Vēl nevaram runāt par intensīvām piegādēm, bet pērn uzbūvētais elevators ir pietiekami jaudīgs, lai izvairītos no garām rindām, un ilgtermiņa piegādes līgumi arī ir garants sastrēgumu izskaušanai.
Ņemot vērā, ka zemniekiem nekur Iecavā nebija iespēju nodot miežus, Balticovo nāca pretī un atsāka miežu pieņemšanu no tuvējiem audzētājiem. Arī Bēnē izlemts sniegt pirmapstrādes pakalpojumus un uzsākt graudu pieņemšanu.
Jau iepriekš ziņots, ka pagājušajā gadā Balticovo Iecavā atklāja atjaunotu un paplašinātu elevatoru, tagad varam uzglabāt līdz 80 0001 graudu. Pieņemšanas jaudas tika palielinātas līdz 360 t/h. Pavisam uzņēmumam ir trīs graudu pieņemšanas vietas - Iecavā, Bēnē un Madonā.