Putnkopība Latvijā šobrīd piedzīvo vēl nebijušu popularitāti – arvien vairāk cilvēku izvēlas turēt dažādus mājputnus pašpatēriņam vai vienkārši priekam. Šā vai citādi ir vairākas lietas, kas jāņem vērā, ja vēlaties mājās ieviest savu mājputnu ganāmpulku.
Vispirms ir jāsaprot mērķis, kādam mājputnus vēlaties turēt, un atkarībā no tā jāizvēlas mājputnu suga – vistas, pērļu vistas pīles, zosis vai ko eksotiskāku kā pāvi vai fazāni. Katrai putnu sugai ne tikai ir citādāka uzvedība, bet ir arī savas prasības un nepieciešamības gan barības, gan novietnes ziņā, kas noteikti jāņem vērā. Plaša informācija par katru sugu atrodama internetā, kā arī var konsultēties ar jau pieredzējušiem putnkopjiem.
Tā kā izplatītākais mērķis mājputnu turēšanai ir olu vai gaļas iegūšana, šoreiz runāsim par vistu turēšanu.
Ja galvenais mērķis putnu turēšanai ir olu iegūšana, jāskatās uz dējējvistu šķirnēm, bet gaļas iegūšanai – uz broileriem.
Māja putniem
Jebkurai putnu novietnei ir jāizpilda vairākas prasības, lai nodrošinātu putnu labsajūtu, kas rezultējas dējībā un olu daudzumā vai dzīvmasas pieaugumā broileriem.
Lai izvērtētu, kādu māju vistām veidot, jāatbild uz jautājumu – vai vistas turēsiet tikai siltajā laikā un rudenī “liksiet zupas katlā”, vai vēlaties vistas turēt visu cauru gadu. Vasaras mājas var būt vieglākas konstrukcijas, kamēr novietne, lai putni tajā varētu uzturēties arī ziemā būs cītīgāk jāpārdomā un pienācīgi jāuzbūvē. Ja putnus turēsiet tikai gada siltajā laikā, lielisks variants ir pārvietojamās novietnes ar iežogotu ganīšanās teritoriju.
Vistas ir viegli turēt praktiski jebkur, ja tām tiek nodrošinātas pamatvajadzības. Pats svarīgākais putnu mājai jābūt sausai, labi vēdināmai un gana plašai izvēlētajam putnu skaitam. Tai jāpasargā putni no lietus, vēja un plēsējiem. Dējējvistu novietnei jābūt aprīkotai ar ligzdām dēšanai un laktām nakšņošanai, kamēr broileru novietnē bez ligzdām var iztikt, savukārt laktas nedrīkst novietot pārāk augstu, jo putnam pieņemoties svarā, tas var gūt traumas.
Ja būvēsiet novietni, kurā putniem uzturēties visu gadu, apsveriet betona grīdas ieklāšanu, bet sienas būvēšanu sāciet ar pāris betona blokiem, kas novērsīs grauzēju un plēsēju iekļūšanu iekštelpās, rokoties zem novietnes ārsienām un grīdas.
Āra pastaigu laukumus ierobežojiet ar pīto žogu, ierokot to aptuveni 30 cm dziļumā un veidojot žoga malas noapaļojumu uz ārpusi. Lielākā daļa plēsēju mēģina rakt ejas pie paša žoga, kas būs nesekmīga padziļinātās žoga malas dēļ, un beigās plēsējs atdursies pret žoga nolocījumu. Papildus tam vidēja izmēra grants un akmeņu izklāšana gar žoga malu kavēs plēsēju vēlmi rakt gar pašu žoga malu. Šāds žogs veiksmīgi pildīs savu funkciju.
Lai aizsargātu putnus no lidojošajiem plēsējiem, pārklājiet āra nožogojumu ar tīklu. Krūmu, koku un dažādu citu augu ar bagātīgu vasu atrašanās nožogojumā sniedz mājputniem iespēju zem tiem paslēpties gan no plēsējiem, gan karstuma.
Kur pirkt putnus?
Latvijā ir daudz saimniecību, kas piedāvā gan cālīšus, gan jaunputnus, kas drīz sāks dēt. Iesaku pirkt putnus no reģistrētām saimniecībām un zinošiem putnkopjiem, tādejādi pasargājot sevi no iespējamiem “pārsteigumiem” vēlāk – slimībām, patoloģijām vai neatbilstībām šķirnei. Ir iespējams nopirkt vistas arī no lielfermām, dodot tām iespēju turpināt dzīvi Jūsu dārzā. Šiem putniem būs nepieciešams laiks un uzmanība, kamēr tie pieradīs pie jaunajiem apstākļiem, bet tie tīri labi iedzīvojas.
Ņemiet vērā, ja grasāties pirkt cālīšus, lai bērniem prieks skatīties kā tie izaug, jārēķinās, ka olas no šiem cālīšiem sagaidīsiet rudenī, pat tuvāk ziemai, jo atkarībā no dējējvistu šķirnes, cālīši sāk dēt sākot no 4 mēnešu vecuma un vēlāk! Turklāt, pērkot cālīšus, pievērsiet uzmanību, vai tie ir šķiroti. Pērkot nešķirotus cālīšus nezināsiet, cik no visiem cāļiem izaugs par vistiņām un cik – par gailīšiem.
Putnu cena ir atkarīga no šķirnes un vecuma. Cālīšus iespējams nopirkt par pāris eiro gabalā, kamēr pieaugušu putnu cena var būt pat vairāki desmiti eiro (ir šķirnes, kur viena indivīda cena pat mērāma simtos)
Nereti izskan jautājums – ja pērku vistas, vai obligāti vajag arī gaili? Gailis ir kā “broša” vistu pulkam – spožas spalvas, stalta stāja un atkarībā no šķirnes vēl citi “bonusi”, piemēram, bagātīga sekste, īpašs spalvu krāsojums utt. Gaiļi parasti ir lielas personības, vienalga kādas šķirnes un ar kādām fiziskajām dotībām tie būtu.
Pastāv dalīts viedoklis par gaiļa vērtību ganāmpulkā, vieniem uzskatot, ka bez krāšņuma, ieguvumu ir maz, kamēr citi atspēko, ka gaiļa loma ir nozīmīga, piemēram, uzraugot vistu drošību pret plēsējiem.
Ja vistu barā ir gailis, var novērot, kā vistas tiecas uzturēties gaiļa tuvumā un ir drošākas. Taču jāņem vērā pāris lietas, ja esat izlēmis par labu gaiļa esamībai vistu ganāmpulkā:
Troksnis
Ja dzīvojat blīvi apdzīvotā apkaimē, gaiļa ik rīta dziesma var traucēt kaimiņu būšanu. Arī dienas laikā gailis var skaļi un ar nelieliem pārtraukumiem “sist trauksmes zvanu”, brīdinot vistas.
Agresija
Ja ganāmpulkā ir kādas sīkas šķirnes gailis, kas skrien pakaļ un “metas papēžos”, tas var šķist uzjautrinoši, taču, ja tas ir, piemēram, 7kg smags gailis, kas dzenā bērnus pa pagalmu, tad tā ir pavisam cita runa. Agresija gaiļiem mēdz būt neparedzama un ne vienmēr saistīta ar šķirni, kā arī nav iespējams paredzēt, uz ko agresija tiks vērsta. Būtībā, ja gailis netiek socializēts jau no cāļa kājas, tad jebkas lielāks augumā par viņu pašu var tikt uzskatīts par draudu, kuru gailis izvēlēsies izbēgt vai tieši otrādi – metīsies uzbrukumā.
“Apceltas” vistas
Pārmērīga pārošanās ir bieži novērojama nelielos piemājas ganāmpulkos. Ja gailim ir ne vairāk par 15 vistām, iespējams novērosiet, ka vistām sāk parādīties plikas muguras, kakls un galva. Var būt pat nopietnāki savainojumi ar plēstām brūcēm. Situāciju iespējams uzlabot, gailim apgriežot nagus un piešus. Ilgstošākam risinājumam – apgādājieties ar vairāk vistām.
Reģistrācija
Kad putnu māja gatava un putni iegādāti, gan novietne, gan putnu ganāmpulks jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā (LDC). Par reģistrāciju veicams vienreizējs maksājums – 5,69 EUR par novietni un 5,69 EUR par ganāmpulku. Reģistrāciju var veikt arī caur latvija.lv, taču sīkāk informācija par reģistrāciju un nepieciešamajiem dokumentiem izlasāma LDC mājaslapā. Mājputnu ganāmpulks ir jāreģistrē no pirmā putna.
Barība un ūdens
Mūsdienu vistas ir cēlušās no Dienvidaustrumāzijas savvaļas vistām, kas gadā izdēj vien ap 12 olām un tās pašas pārošanās laikā, taču ģenētiskā selekcijas rezultātā ir izveidoti putni, kas spēj izdēt 300 olu gadā un dēj visu gadu. Selekcija nodrošinājusi agrāku dēšanas sākšanu un lielākas olas. Vistas “ražīgums” jeb izdēto olu skaits, pirmkārt, ir atkarīgs no šķirnes, bet, otrkārt, no tā, vai barībā ir pietiekams uzturvielu daudzums, lai olu izdētu.
Labākiem dējības rezultātiem, vistām jānodrošina ar uzturvielām bagāta barība. Sabalansēta barība, kurā iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas (olbatumvielas, vitamīni, minerālvielas), varēs nodrošināt maksimālu un regulāru olu ražošanu. Barības kvalitāte ietekmē gan putna veselību un augšanu, gan izdēto olu kvalitāti.
Iesaku nebaidīties no “kombikorma”, kas ir kombinētā barība, radīta atbilstoši putnu sugai un vecumam. Specializētās barības nodrošina putniem nepieciešamās uzturvielas vajadzīgajā daudzumā.
Rēķinieties, lai samazinātu risku saķert slimības, mājputni ir jābaro un jādzirda vietā, kur barībai un ūdenim netiek klāt savvaļas putni.
Ņemiet vērā:
- Vistām patīk kašņāties un pērties. Ja vistas brīvi laidīsiet staigāt pa dārzu, dobes būs vistu iecienīta uzturēšanās vieta un vistas var izkašņāt puķes vai dārzeņu dobi. Ja turēsiet vistas nožogojumā, atcerieties nolikt lielu bļodu ar smiltīm vai izveidot smilšu vannas vietu. Vistas būs Jums pateicīgas!
- Vistu apēstais barības daudzums ir atkarīgs no barības sastāva un ārējiem apstākļiem. Siltā laikā uzņemtās barības apjoms samazinās, bet aukstā – palielinās, jo putniem nepieciešama papildus enerģija ķermeņa temperatūras regulēšanai. Vistām vienmēr jābūt pieejamam tīram dzeramajam ūdenim. Dzirdināšanai izmantojiet ūdeni no akas vai urbuma, neizmantojiet ūdeni no dīķa vai citas virszemes ūdenstilpnes.
- Pārrunājiet ar veterinārārstu biodrošības jautājumus un saprotiet, kā vislabāk ievērot biodrošību savā novietnē ar mājputniem.
- Vērojiet putnus, ja pamanāt, ka kāds kļūst apātisks, neēd vai nedzer – ir jāvēršas pie veterinārārsta. Vairākām slimībām ir līdzīgi simptomi, taču ārstēšana atšķirīga, tāpēc pēc palīdzības vērsieties pie speciāliste, nevis gūgles.
- Ja putni tiek ārstēti, noteiktu laika periodu iegūtās olas lietot uzturā nedrīkst.
- Nopērkot putnus, vienmēr pastāv risks, ka kāds putns var aiziet bojā, neatkarīgi, vai tas ir cālis, jaunputns, vai pieaugusi vista no lielfermas.
Ja ir kādi jautājumi, droši vērsieties Latvijas Apvienotajā putnkopības nozares asociācijā, kas apvieno gan lielus, gan mazus putnkopjus, kas spēs sniegt padomu un atbildēt uz jautājumiem.
