Vai atceries, ko nozīmē cipari uz olas un kāds cipars norāda to, ka olas var droši pirkt? Un cik minūtes jāvāra ola, lai tā būtu tieši tik mīksta, pusmīksta vai cieta, kā plānots? Lūk, divi olu špikerīši: viens veikalam, otrs virtuvei!
Kādas olas izvēlēties veikalā
Ja tev ir svarīgi, kādos apstākļos dzīvojusi vistiņa, kas dējusi olas, tad liec aiz auss, ka šo informāciju vari redzēt par jebkuru olu, ko pērc. Skaties uz olas koda pirmā cipara un iegaumē, ko katrs no tiem nozīmē. Jo mazāks cipars, jo labvēlīgākos apstākļos vista ir dzīvojusi.
Zane Timpare, diplomēta uztura speciāliste gan olu numerāciju komentē šādi: “Pētījumi rāda, ka no olu uzturvērtības viedokļa pats galvenais tomēr ir barība, tās kvalitāte, ko saņēmušas vistas dēšanas laikā. Tātad visu izšķir saimnieks, vistu turētājs! Vienādi vērtīgas var būt gan brīvās turēšanas, gan kūtī dētas, gan bioolas. Turēšanas apstākļi ir visbūtiskākie, protams, domājot par vistu labsajūtu un attieksmi pret dzīvniekiem.”
Burtu kodam, kas seko uzreiz aiz pirmā cipara, pievērst uzmanību noteikti ir vērts. Tas norāda olu izcelsmes valsti. LV apzīmē Latviju, PL – Poliju, LT – Lietuvu, utt.
Zināt olu izcelsmes valsti ir būtiski. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda Latvijas ražotnes. Taču tik stingra kvalitātes uzraudzība nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Neapskatot kodu, var gadīties iegādāties olas, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas Savienības standartus.
Cik ilgi vārīt olas
Katram ir savi olu vārīšanas paradumi. Var jau arī eksperimentēt, bet, ja vēlies izvārīt olu tieši tajā mīkstuma pakāpē, kādu kārojas, lieti noderēs šis olu vārīšanas špikerītis.
Olas ir jāēd
Olas var ēst droši – šādi secināts nopietnā 177 000 cilvēku lielā pētījumā, kas veikts pavisam nesan.
Diplomēta uztura speciāliste Zane Timpare “Balticovo” mājaslapā raksta: “Respektablā uztura žurnāla “American Journal of Clinical Nutrition” 2020. gada aprīļa numurā publicēts trīs apjomīgu starptautisku pētījumu pārskats par olu ēšanas ietekmi uz holesterīna līmeni, sirds un asinsvadu slimību attīstību un vispārējo mirstību. Šajos pētījumos bijuši iekļauti 177 000 cilvēku no 50 pasaules valstīm. Iespaidīgs skaitlis un apjoms.
Mūs, protams, interesē galvenie secinājumi. Un tie ir olu ēšanai patiešām labvēlīgi! Netika atrasta pamatota saistība starp olu ēšanu, holesterīna un triglicerīdu līmeņa izmaiņām asinīs, mirstību vai nozīmīgiem sirds un asinsvadu slimību gadījumiem. Turklāt atsevišķā sadaļā tika secināts, ka iepriekš minētajos trīs riska punktos nav atšķirības – vai nedēļā ēd septiņas olas, vai arī neēd nevienu.
Pētījumā bija iekļautas valstis no visiem kontinentiem. Kopsavilkumā vēlreiz uzsvērts, ka olas ir ļoti vērtīgs produkts.”
Avots: https://www.delfi.lv/tasty/praktiski-padomi/kas-jazina-perkot-varot-un-edot-olas.d?id=53526501
