Piektdien, 2026. gada 9. janvārī, Beļģijā, Briselē, Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās atbalstīt ES-Mercosur* brīvās tirdzniecības nolīguma un Partnerības nolīguma parakstīšanu. Pret nolīguma parakstīšanu balsoja Francija, Īrija, Austrija un Polija, bet Beļģija atturējās. Latvija, neskatoties uz lauksaimnieku protestiem, protestiem arī pie mums, nolīgumu ir pilnībā atbalstījusi.
Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka pateicoties nolīgumam ES ikgadējais eksports uz Mercosur valstīm varētu pieaugt līdz pat 39 %. Tāpat ES-Mercosur nolīgums Eiropā ļaus radīt vairāk nekā 440 000 darbavietas. Nav šaubu, ka ES-Mercosur līgums ir izdevīgs Eiropas Savienības valstīm kopumā. Īpaši tām valstīm, kurās attīstītas ir mašīnbūves, elektroniskās rūpniecības, kokrūpniecības, ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības nozares. Arī Latvijā.
Vienlaikus, galēji sarūgtina tas, ka Latvijas oficiālā pozīcija kārtējo reizi pilnībā ir noignorējusi lauksaimnieku viedokli par paredzamo negatīvo ietekmi uz vairākām mūsu lauksaimniecības nozarēm, arī putnkopību un, īpaši, putnu gaļu. Visos līdzšinējo pārrunu posmos Ārlietu ministrijai tika dota detalizēta informācija, taču ĀM paziņojumā ir minēti tikai potenciālie ieguvumi, bet nekas par paredzamajiem zaudējumiem. Latvija nav pievienojusies pat tām valstīm, kuras iestājās par ES-Mercosur nolīguma akceptēšanu ar nosacījumiem.
Vēl ir paredzēts balsojums Eiropas Parlamentā. LAPNA ir nosūtījusi aicinājumu visiem deviņiem EP deputātiem no Latvijas nopietni izvērtēt Eiropas profesionālo organizāciju, t.sk. AVEC un Copa-Cogeca viedokli par būtiskiem pārtikas kvalitātes riskiem un paredzamo negatīvo ekonomisko ietekmi un ņemt to vērā balsojot par ES–Mercosur nolīgumu. Par sūtījuma saņemšanu ir atbildējis tikai viens deputāts. Deputātu viedoklis un argumenti nav zināmi.
Tas, ka lielajiem rūpniecības koncerniem “būs labi” var tikai priecēt, taču vienlaikus būtu jādomā arī par tām nozarēm, kurām “būs slikti”. Ja tiek postulēts, ka ES lauksaimniekiem būs līdzvērtīgas konkurences iespējas un visi ES standarti tiks attiecināti arī uz importa pārtikas produkciju, tad, nozares ieskatā, ES–Mercosur nolīgums pilnībā var stāties spēkā tikai tad, kad ir nodrošināti līdzvērtīgi pārtikas kvalitātes kontroles mehānismi, pilnībā tiek ievērotas ES prasības un vienotais drošības tīkls (Unity Safety Net) ir pilnībā sācis darboties. Pašlaik drošības tīkls ir tikai daļa no priekšlikumiem Kopējās lauksaimniecības politikai un paredzētā summa ir tikai iezīmēta nākamā ES daudzgadu budžetā.
Nozares ieskatā, paredzētā drošības tīkla efektivitāte ir apšaubāma. Šobrīd tas ir tikai priekšlikums, nav skaidru kritēriju, kā tiks aprēķinātas kompensējamās summas, kāds konkrēti būs kompensējošais mehānisms. Nav skaidrs, vai tiks ņemtas vērā visas papildu izmaksas, kas rodas ES ražotājiem, ievērojot visas ES prasības, kas savukārt nav obligātas trešo valstu ražotājiem. Visticamāk nē!
Otrs būtisks jautājums, par kuru netiek pietiekami runāts, ir pārtikas kvalitātes kontrole. Nenodrošinot pienācīgu kontroli, neizbēgami pieaugs “saldēto zilo brazīlijas vistu” īpatsvars veikalos nopērkamajos pārtikas produktos un sabiedriskajā ēdināšanā. AVEC (Eiropas Savienības Mājputnu gaļas pārstrādātāju un tirdzniecības asociācija) apkopotā informācija, kas ir iesniegta Eiropas Komisijai, liecina par kliedzošiem pārtikas drošības prasību pārkāpumiem, aizliegtu preparātu izmantošanu, pavaddokumentu falsificēšanu, trešo valstu atbildīgo iestāžu korumpētības faktiem Brazīlijā. Diemžēl, nav ilūziju par pastiprinātu pārtikas kvalitātes kontroli Latvijā. Īpaši tagad, kad PVD (Pārtikas un veterinārais dienesta) budžets ir samazināts par 20%. Ir arī skaidrs, ka ir virkne regulu un direktīvu, kas ir un būs jāievēro ES ražotājiem, bet neattieksies uz importa produkciju.
Arī šobrīd, kad ir pieņemts lēmums par ES-Mercosur brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu, ir virkne pasākumu, kurus Latvijas iestādes varētu veikt. Būtu nepieciešams pieprasīt EK nekavējoši izstrādāt konkrētus kompensācijas mehānismus, zaudējumu aprēķinu metodiku, kā arī reālus kvalitātes kontroles mehānismus, kas garantē visu ES prasību ievērošanu attiecībā uz importa pārtikas produkciju. Ja tas tā nav, tad dalībvalstīm ir jādod tiesības noteikt savus ierobežojumus, kā tas ir attiecībā, piem., uz ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem.
Vai tiešām tikai protesta akciju rezultātā profesionālu asociāciju viedoklis tiek pamanīts?
*”Mercosur” ir saīsinājums no “Mercado Común del Sur” (Dienvidu kopējais tirgus). Tā pilntiesīgās dalībvalstis – Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja un Bolīvija. ES-Mercosur nolīguma mērķis ir veicināt brīvo tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Mercosur valstīm.
