Vistas ir viegli turēt praktiski jebkur, ja tām tiek nodrošinātas pamatvajadzības – svaigs gaiss, barība, ūdens, telpa un aizsardzība pret plēsējiem un skarbiem laikapstākļiem.
Mazāka mēroga ražošanai vistu novietni var ērti izveidot jau kādā esošā būvē, piemēram, kūtī. Putnu novietnes var būt gan ļoti vienkāršas, gan sarežģītākas, izvērtējiet kāda novietne un tās iekārtojums būs visefektīvākais. Labs veids, kā to noskaidrot ir pakonsultēties ar putnkopības speciālistiem, aprunāties ar citiem putnkopjiem un aplūkot pieejamo literatūru.
Jebkurai putnu novietnei ir jāizpilda vairākas prasības, lai nodrošinātu putnu labsajūtu, kas rezultējas dējībā un olu daudzumā.
Aizsardzība
Labai novietnei ir jāaizsargā jebkuri mājputni, ne tikai vistas, pret laikapstākļiem, plēsējiem, ievainojumu gūšanu un iespējamām zādzībām.
Putnu novietnei jābūt sausai un tajā nedrīkst būt caurvējš. Būvējot novietni no jauna to viegli panākt plānojot celtniecību augstā, labi drenētā teritorijā, kas novērsīs ilgstošu mitruma krāšanos un palielinātu dubļu veidošanos gada slapjajā laikā. Logu un durvju izvietošana ēkas dienvidu pusē ļaus saules stariem sildīt un žāvēt gan novietni, gan grunti. Pietiekama novietnes platība uz katru putnu ļaus noturēt mitrumu minimālajā pieļaujamā līmenī.
Labāko aizsardzību pret plēsējiem nodrošinās putnu turēšana atbilstošos nožogojumos vai iekštelpās. Būvējot novietni no jauna, apsveriet betona grīdas ieklāšanu, bet sienas būvēšanu sāciet ar pāris betona blokiem, kas novērsīs grauzēju un plēsēju iekļūšanu iekštelpās, rokoties zem novietnes ārsienām un grīdas.
Āra pastaigu laukumus ierobežojiet ar pīto žogu, ierokot to aptuveni 30 cm dziļumā un veidojot žoga malas noapaļojumu uz ārpusi. Lielākā daļa plēsēju mēģina rakt ejas pie paša žoga, kas būs nesekmīga padziļinātās žoga malas dēļ, un beigās plēsējs atdursies pret žoga nolocījumu. Papildus tam vidēja izmēra grants un akmeņu izklāšana gar žoga malu kavēs plēsēju vēlmi rakt gar pašu žoga malu. Šāds žogs veiksmīgi pildīs savu funkciju.
Lai aizsargātu putnus no lidojošajiem plēsējiem, pārklājiet āra nožogojumu ar tīklu. Krūmu, koku un dažādu citu augu ar bagātīgu vasu atrašanās nožogojumā sniedz mājputniem iespēju zem tiem paslēpties gan no plēsējiem, gan karstuma.
Putnu novietnei jābūt drošai, ir jānovērš visas iespējas gūt savainojumus:
- Izvāciet jebkādus stieples pārpalikumus, naglas un citus asus priekšmetus.
- Likvidējiet virsmas, uz kurām putni varētu sēdēt, izņemto speciālās laktas, kas ir augstākas par pusotru metru no zemes.
- Pārliecinieties, ka visas ejas, kurās putni pārvietojas ir gana plašas un caurstaigājamas.
- Izmantojiet rampas, ja putniem ir jālec no paaugstinājumiem uz zemes, lai izvairītos no nevajadzīgas drūzmēšanās un iespējamām traumām.
- Pārliecinieties, ka izmantotās rampas nav slidenas un nodrošina nepieciešamo stabilitāti.
- Nožogojumos izmantojiet tādu pīto žogu, kura acs izmērs neļauj putnam izbāzt cauri galvu, jo bieži vien putni mēdz gūt sekstes savainojumus, kā arī sabojāt spalvas uz kakla vai krūtīm.
Platība un laktas
Putniem nepieciešams pietiekami daudz vietas kustībām un fiziskajām aktivitātēm,kā arī dēšanai un sēdēšanai uz laktām. Prasības platības apjomam uz vienu putnu ir atkarīgas no putnu sugas.
Neizmantojiet laktas lielākām vistu šķirnēm un gaļas šķirnēm, lai novērstu kāju locītavu traumas, ko putni var potenciāli iegūt lecot no un uz laktām.
Uz katru dējējvistu paredziet vismaz 15 cm laktas un starp laktām vismaz 30 cm atstarpi. Veidojiet laktas ne augstāk par pusotru metru no zemes, tādejādi izslēdzot varbūtību putniem iegūt kāju, spārnu un citu ķermeņa daļu traumas, cenšoties uzlekt vai nolekt no laktām.
Novietojiet laktas tālāk no dēšanas ligzdām, lai putni tajās lieki neuzturētos, tādejādi izvairoties no ligzdu piemēslošanas, olu saplēšanas un netīrības.
Ligzdas
Ligzdai jābūt pietiekami lielai, lai putns varētu ērti tajā iekāpt un sēdēt, bet tā nedrīkst būt pārāk liela, citādi, ja tajā vienlaikus mēģinās iekļūt vairāki putni, tas var paaugstināt saplēsto olu daudzumu.
Nodrošiniet pietiekamu ligzdu skaitu jūsu vistu ganāmpulkam, kas ir ne mazāk par vienu individuālu ligzdu uz septiņām dējējvistām. Optimāli ir uz pirmajām četrām vistām nodrošināt divas ligzdas, tad uz katrām nākamajām četrām vistām pievienot pa vienai papildus ligzdai. Pārliecinieties, lai katrai ligzdai būtu vismaz 10cm augsta mala, kas spētu saturēt ligzdas materiālu, kam jābūt tīram un sausam, vismaz 5cm biezā slānī. Bieži vien olas iegūst plaisas, jo ligzdās trūkst materiāla, kas tās pasargātu. Svarīgi ir ievērot tīrību ligzdās.
Novietojiet dēšanas ligzdas nedaudz tumšākās un klusākās novietnes daļās, tur putni labprātāk dēs.
Piekļuve barībai un ūdenim
Ūdens un barības traukiem jābūt novietotiem tā, lai putni tiem ērti varētu piekļūt jebkurā laikā. Novietojot barotavas un dzirdinātavas putnu muguras augstumā, kas novērsīs netīrumu iekļūšanu tajos kā arī barības izšķārdīšanu.
Izmantojot nipeļu dzirdnes, novietojiet tās putnu acu augstumā. 10 dējējvistām paredziet vismaz vienu nipeļa veida dzirdni vai dzirdināšanas trauku. Hierarhija putnu ganāpulkā nosaka, kurš putns pirmais tiek pie barības un ūdens, līdz ar to izvietojiet barotavas pa visu novietni un pārliecinieties, lai visiem putniem pietiktu vieta pie barotavām.
Apgaismojums
Ja vēlaties no sava ganāmpulka iegūt olas visa gada garumā, novietnē ir nepieciešams mākslīgais apgaismojums. Viena zemas jaudas spuldze (apm. 40W) ik pēc 10 metriem griestu augstumā ir pietiekami. Daudzas mazākas saimniecības nodrošina apgaismojumu barošanas un dzirdinātavas zonā un ar to pilnīgi pietiek.
Novietnes dienvidu pusē izvietotie logi kalpo par labu gaismas un siltuma avotu ziemā un labu ventilācijas avotu vasarā.
Ventilācija
Gaisa plūsmai putnu novietnē ir ļoti liela nozīme. Svaigs gaiss pievada skābekli, tikmēr izvadot arī lieko mitrumu un gāzes. Mitruma un amonjaka uzkrāšanās ir viens no galvenajiem sliktas vai nepietiekamas ventilācijas rādītājiem. Mazākās novietnēs logi un ventilācijas šahtas vismaz vienā pusē spēj nodrošināt pietiekamu gaisa plūsmu, taču ir jāuzmanās, lai novietnē nerastos caurvējš. Labi vēdināmām novietnēm jābūt arī labai siltuma izolācijai un tvaika barjerām. Nepietiekama izolācija un vēdināšana veicina mitruma uzkrāšanos, kas savukārt veicina putnu slimošanu. Putni labi pārcieš aukstumu, ja novietne ir sausa.
Veidojiet ventilācijas šahtas prom no valdošo vēju puses, kā arī gaisa ieplūdes vārstus novietnes iekšpusē pavērsiet uz augšu, lai veicinātu gaisa sajaukšanos.
Ierīkojot vai būvējot putnu novietni, gan dējējvistām, gan citām putnu sugām, izmantojiet pieejamo informāciju un veselo saprātu, lai izveidotu vislabāko iespējamo infrastruktūru. Ir ļoti svarīgi, lai putnu novietnēm būtu viegli piekļūt, tās būtu vienkārši tīrāmas, kā arī putnu ikdienas aprūpe nesagādātu raizes.
Novietņu būvniecībā izmantojiet materiālus, kas ir viegli tīrāmi un dezinficējami. Pārliecinieties, lai putni nevarētu knābāt un ēst iekšējās apdares materiālus. Novietnes grīdu klājiet ar nelielu slīpumu durvju virzienā, lai veicinātu liekā mitruma izkļūšanu no novietnes un novērstu lāmu veidošanos.
Komentārs no arhitektes Valentīnas Čiplikas
Domājot par vistu novietni, atceraties par to apkalpojošā cilvēka ērtībām:
1/ spēt savākt olas no viņam pieejama augstuma, dziļuma ligzdām (rokas stiepienā);
2/ durvis, ejas telpā veidot vismaz 70 cm platas, lai cilvēks ērti var sakopt telpu, iznest mēslus, ienest svaigus pakaišus;
3/ ierīkot energoefektīvu apgaismojumu, vajadzīgā augstumā, iespējams ar ieslēgšanas izslēgšanas taimeri;
4/ vistu dzirdināšanas vietu ierīkot pārdomāti, lai izslēgtu nejaušu ūdens noplūdi putnu drūzmēšanās vai kopēja nejaušas kustības rezultātā, pasargāt ūdens tvertni no sasalšanas ziemā;5/ ja putnu novietne ir atsevišķā būvē, tad telpas kopējais augstums var būt nedaudz virs cilvēka auguma, kas ietaupīs būvmateriālus un aukstā gada laikā radīs vieglāk apsildāmu telpu putniem. Atceraties, kas siltais gaiss ceļas uz augšu, tāpēc jāizolē pārseguma daļa no siltuma zudumiem ziemā, pārkaršanas vasarā, logu stikla vietā var ierīkot dubultā polikarbonāta loksnes;
