Jaunie putnkopji saskaras ar tām pašām likstām, ko savulaik pieredzējuši nu jau rūdītie putnkopji. Viena no tādām ir viens pavisam nelūgts viesis, kura klātbūtni sākumā praktiski nevar pamanīt, līdz cīņa ar to kļūst gandrīz vai neiespējama – kūts ērcīte.
KAS IR KŪTS ĒRCĪTE
Kūts ērcīte (latīniski Dermanyssus gallinae, angliski poultry red mite), saukta arī par sarkano ērci, būtībā ir aptuveni 1 mm garš, ar aci grūti saskatāms bezmugurkaulains zirnekļveidīgs kukainis, kas pamatā sūc putnu (gan mājas, gan savvaļas), retāk citu dzīvnieku un cilvēku, asinis.
Angliskais nosaukums red mite burtiskā tulkojumā nozīmē “sarkanais spalvgrauzis”, kas nav precīzs, jo spalvgrauzis atšķiras no ērcītes ar to, ka nesūc asinis, bet grauž (ēd) spalvas un sūc (dzer) limfu.
Ērce un spalvgrauzis Kūts ērcīte pamatā dzīvo kūtī, lielāko dienas daļu slēpjas sienu, grīdas un laktu spraugās, un parasti tikai naktīs vai laikā, kad putns ir mazkustīgs, piemēram, perē, lien uz putna un sūc asinis. Nieka septiņu dienu laikā ērcīte iziet piecas attīstības stadijas.
Kad paēduši, vīrišķie ar sievišķajiem īpatņiem slēpjas kūts spraugās, ligzdās un laktu savienojumos prom no gaismas, kur pārojas un dēj olas, no olas izšķiļas mazā ērcīte ar 6 kājām (larva), kas pakāpeniski izaug par lielāku ērcīti jau ar 8 kājām līdz sasniedz pieaugušu vecumu.
Ērcīte vairojas ļoti ātri, un tādējādi kūtī vienlaikus atrodas daudz ērcīšu dažādās attīstības stadijās, pie tam ne visas atrodas uz dzīvnieka.
Putnkopim satraucošākais varētu būt fakts, ka ērcīte var nodzīvot pat 10 mēnešus bez asiņu sūkšanas, tādēļ tās iznīdēt ir ļoti grūti.
Vēl viens satraucošs faktors – kūts ērcītes var pārnēsāt tādas bakteriālas infekcijas kā salmonelozi (vistām rada caureju, olvada slimības, cilvēkiem smagu zarnu saslimšanu), putnu spirohetozi (izsauc putnu boreliozi, kas var izpausties ļoti dažādos veidos), boreliozi (Laima slimību), erisipeloidozi (visbiežāk izpaužas kā sepse un pēkšņa nāve 24 h laikā), pasterelozi (parasti izraisa elpceļu saslimšanas), pat putnu gripu.
KĀ KŪTS ĒRCĪTES NOKĻŪST GANĀMPULKĀ
Kaut arī kūts ērcītes sastopamas brīvā dabā un tās var pārnest arī savvaļas putni, visbiežākais veids, kā kūts ērcītes nonāk mājputnu novietnēs, ir ar jaunu, invadētu putnu ievešanu ganāmpulkā, vai arī ja kūtī jau iepriekš ir dzīvojušas ērcītes, kas nav līdz galam iznīdētas un veiksmīgi sagaidījušas ganāmpulka atjaunošanu.
PAZĪMES, KAS LIECINA PAR ĒRCĪTI GANĀMPULKĀ
Kūts ērcītes negatīvi ietekmē visu mājputnu ganāmpulku. Satraucošs ir fakts, ka putnkopis visbiežāk nepamana kūts ērcīšu klātbūtni, kamēr tās nav savairojušās milzīgos apjomos un ērcītes redzamas čumam un mudžam pa novietni.
Pazīmes, kas liecina par kūts ērcītes klātbūtni novietnē:
• anēmija jeb mazasinība mājputniem;
• stresaina putnu uzvedība;
• pazemināts ķermeņa svars;
• samazinās izdēto olu skaits;
• palielināts barības patēriņš un izdzertā ūdens daudzums;
• slikta spalvu kvalitāte;
• palielināta mirstība ganāmpulkā.
VISTU ĀRSTĒŠANA UN VIDES APSTRĀDE
Kūts ērcītes vairojas ļoti ātri un var nodzīvot bez “maltītes” pat 10 mēnešus, līdz ar to iznīdēt tās ir ļoti grūti. Vienīgais valstī reģistrētais pieejamais līdzeklis iekšķīgai lietošanai, kas pieejams tikai ar veterināro recepti dējējvistām, jaunputniem no 3 nedēļu vecuma un vaislas putniem, Latvijā ir Exzolt (50 ml, 1 litra vai 4 litru iepakojums). Līdzekli lieto dzeramajā ūdenī divas reizes ar 7 dienu intervālu ik pēc 3 mēnešiem, kamēr invāzija aktuāla.
Līdzekļa došanas laikā olas drīkst lietot uzturā, taču gaļu gan nedrīkst lietot uzturā vēl 14 dienas pēc pēdējās devas iedošanas.
Kūts apstrādei noder permetrīnu saturoši līdzekļi, taču ne visi atļauti mājputnu novietņu dezinsekcijai, tāpēc jālasa līdzekļa lietošanas instrukcija. Piemēram, tautā populāro Neostomasan koncentrēto šķīdumu ir aizliegts lietot dējējvistu novietņu virsmu apstrādei, bet Biokill spreju ir atļauts izmantot novietņu virsmu apstrādei. Aizliegts jebkādus kūts dezinsekcijas līdzekļus (tai skaitā permetrīnu saturošus līdzekļus) smidzināt tieši uz putna, jo caur ādu tie uzsūcas asinsritē un nokļūst olās un gaļā un, lietoti pārtikā, satur cilvēku veselībai bīstamas vielas. Piemēram, šķidru Intermistop koncentrātu, no kā gatavo izsmidzināmu šķīdumu mušu, ērcīšu un citu insektu iznīcināšanai, ir atļauts lietots mājputnu novietnēs. Atšķirībā no citiem līdzekļiem, Intermistop ērces iznīcinošais līdzeklis iebūvēts mikrokapsulās, kas nodrošina 1 nedēļu ilgu paliekošo aktivitāti un mikrokapsulas aizsargā cilvēkus un dzīvniekus no tieša kontakta ar insekticīdu. 500 ml līdzekļa pietiek vismaz 1000 m2 apstrādei.
Starptautiskajā tirgū var iegādāties elektriskās barjeras, kas ar elektrisko impulsu likvidē ērcītes.
KĀDI IR PROFILAKSES PASĀKUMI
Jāapzinās, ka jebkurš jaunievestais putns var būt ērcītes pārnēsātājs. Pietiek ar vienu apaugļotu ērcītes mātīti, lai ganāmpulkā ievestu invāziju. Tā kā ērcīte ir ļoti maza, turklāt nepaēdusi tā ir pelēka un saplūst ar apkārtējo vidi, tā ļoti grūti saskatāma ar aci.
Arī putna spalvām ir liels virsmas laukums, ko pilnībā inspicēt nav iespējams. Papildus tam, lielāko dienas daļu ērcītes nav redzamas uz putna, asinis tās parasti sūc naktī, kad vista nekustas un guļ.
Ir maldīgi uzskatīt, ka var noteikt, vai ievestais putns ir vai nav invadēts, ja uz putna neredz ērcīti. Tikai retos gadījumos, pie lielas invāzijas un putna mazkustīguma, var redzēt ērcītes uz paša putna dienas laikā uz ādas un spalvām. Tad uz putnu ādas novēro plikus laukumus, sevišķi uz muguras, plikā laukuma āda ir sarkanā krāsā, iekaisusi, tūskaina, tādus mājputnus ar plikiem laukumiem uz ādas, izkritušām vai aplauztām spalvām noteikti iegādāties nevajag. Jāņem vērā, ka plikus laukumus var radīt arī citi parazīti, piemēram, spalvgrauži un kašķa ērcītes, kas līdzīgas kūts ērcītei, bet nesūc asinis, līdz ar to nav tik bīstamas putnam. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķām šķirnēm pliki ādas laukumi noteiktās vietās var būt šķirnes īpatnība. Jāsaprot, ka daudz ko izšķir putnu daudzums un blīvums.
Jo vairāk putnu koncentrēti vienā vietā, jo iespējama lielāka invāzija. Svarīgi, vai ar ērcīšu invāziju skartas arī apkārtējās novietnes, jo ērcītes gan pašas pārvietojas, gan tiek mehāniski pārvietotas ar citiem putniem, dzīvniekiem, cilvēkiem un inventāru.
Svarīga ir ligzdu atrašanās vieta mājputnu novietnē. Jo zemāk ligzdas novietotas, piemēram, uz zemes, tuvu grīdas, dēļu un sienas spraugām, stūriem, jo ērcītēm vieglāk tām piekļūt. Jo retāk tiek mainīts ligzdu saturs (pakaiši), jo ērcītes tiek mazāk traucētas. Tas pats ar grīdu un sienu spraugām un stūriem novietnē – jo vairāk spraugu, stūru, jo vairāk vietu, kur ērcītēm slēpties. Sevišķi koka virsmas ir nepateicīgas kūts kārtības un tīrības uzturēšanai. Svarīgi ir regulāri mainīt pakaišus, jo putni purinādamies iepurina ērcītes arī pakaišos. Vienā novietnē turot kopā mājputnus ar citām dzīvnieku sugām, jārēķinās, ka telpās dzīvojošie parazīti barojas arī uz citām dzīvnieku sugām un var tikt ar tiem pārnesti.
Jāierobežo nepiederošu personu atrašanās kūtī, sevišķi tādu, kurām ir saskare ar citiem putniem. Ērcīšu mehānisks pārnesējs var būt ne tikai cits putns, bet arī citas sugas dzīvnieks un cilvēks. Jāierobežo savvaļas putnu piekļuve novietnei (jānosedz spraugas, jāslēdz brīva barības piekļuve, ja tas iespējams, jāskatās lai barības atliekas nepiesaistītu savvaļas putnus, tās regulāri jāsavāc). Jauniegādātus putnus jātur karantīnā atsevišķi no citiem putniem un uzreiz jāapstrādā neatkarīgi no tā, ir vai nav pazīmes, kas liecinātu par ērcīšu invāziju.
KAS NOTIEK, JA KŪTS ĒRCĪŠU INVĀZIJU NEĀRSTĒ
Viss atkarīgs no invāzijas pakāpes, putnu imunitātes un veselības stāvokļa, kā arī no citu slimību ierosinātāju daudzuma. Nelielu invāziju īpašnieks, visticamāk, pat nepamanīs, pie lielas invāzijas var novērot atsevišķu putnu bojāeju, sevišķi jaunputnu. Biežākā pazīme, ko īpašnieks redz, ir plika mugura ar sarkanu ādu skartajā vietā. Jāsaprot, ka ne tikai kūts ērcītes, bet arī citas slimības un parazīti apdraud vistas. Slimības bieži vien kombinējas. Tikai kūts ērcīšu invāzija reti izraisa vistas bojāeju, visbiežāk pie vainas ir apstākļu un slimību kombinācija. Jāsaprot, ka kūts ērcītes ir asinis sūcošas un, sevišķi dējējputniem, atņem barības vielas, un izraisa mazasinību un pretošanos citām infekcijām, samazina olu kvalitāti. Kūts ērcīte katru otro līdz trešo dienu uzlec uz vistas un sūc asinis no pusstundas līdz stundai. Ērcītes vistām rada nemieru, niezi, tās pastiprināti kasās un var sev plūkt spalvas.
Fakti
• Kūts ērcīte ir izplatītākais ektoparazīts putniem.
• Barojas ar pārnēsātāja asinīm – visbiežāk mājputnu, taču var pārtikt arī no zīdītāju, tostarp cilvēku, asinīm.
• Uz pārnēsātāja pavada tikai laiku, lai barotos, pārējā laikā slēpjas novietnē.
• Viena barošanās reize aizņem 30–60 minūtes.
• Barojas ik 2–4 dienas (tātad, ne katru dienu!), apmēram 5–11 stundas pēc tumsas iestāšanās.
Raksts no LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2024. gada jūnija izdevuma. Raksta autore Anna Ērliha ir žurnāla pastāvīgā autore, kuras padomus putnkopjiem varat lasīt katru mēnesi “Lavijas Lopkopī”.
Abonēšana:
https://abone.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2020_gads/