Kopš 2020. gada kopējā olu importa vērtība pieaugusi četras reizes. Imports pamatīgi pieaudzis arī no Ukrainas, jo pēc kara sākuma šīs valsts produkcijai atcēla ievedmuitu. Vietējie ražotāji ar situāciju nav mierā un norāda uz zemākiem ražošanas standartiem trešajās valstīs.
ĪSUMĀ:
- Pēdējos gados olu imports pieaudzis četras reizes; liela daļa olu ienāk no Ukrainas un Lietuvas.
- Vietējie ražotāji vaino pēc kara sākuma atcelto ievedmuitu Ukrainas produkcijai.
- Nu ievedmuita atkal atjaunota pie konkrētiem nosacījumiem, taču summa ir neliela un importa apjoms nesamazinās.
- Ražotāji arī norāda uz zemākiem kvalitātes standartiem trešajās valstīs, kas ražošanas procesu padara krietni lētāku.
- Lauksaimnieku organizācijas aicina šo risināt Eiropas līmenī.
Olu imports no Ukrainas aizvien pieaug. Jo īpaši tas bija vērojams pēdējo divu gadu laikā. 2020. gadā tā vērtība pārsniedza trīs miljonus eiro, bet pagājušajā gadā jau astoņus miljonus. Arī šā gada pirmajos sešos mēnešos visvairāk olu ievests no Lietuvas un Ukrainas – vairāk nekā divas trešdaļas.
Pie vainas atceltā ievedmuita
Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas vadītājs Jānis Gaigals zina teikt, ka pēdējos gados olu imports Eiropas Savienībā ir četrkāršojies.
Olu imports audzis pēc tam, kad tika atcelta ievedmuita Ukrainas produkcijai. Lai arī publiski izskan, ka šie ieņēmumi ir atbalsts Ukrainas valdībai, Gaigals uzskata, ka tā tas nav.
Turklāt ražošanas standarti Ukrainā ir zemāki un šajā valstī nav jāievēro Eiropas Savienības prasības, kas rada būtiskus ietaupījumus un kropļo konkurenci. Šīs nevienādās konkurences dēļ Latvijas olu ražotājiem nākas realizēt produkciju zem pašizmaksas – tā tas bijis gan pērn, gan šī gada sākumā.
“Putnkopības nozares ieskatā godīgi būtu, ja ievedmuita netiktu atcelta, bet ievedmuita būtu tādā apjomā, kas līdzsvaro ražošanas nosacījumus un nekropļo tirgu, un visa iekasētā ievedmuita tiktu nodota Ukrainas valdības rīcībā. Tad tas būtu tiešs, ekonomisks atbalsts,” skaidro Gaigals.
Visvairāk cieš mazie ražotāji
Baltijā lielākā olu ražošanas uzņēmuma “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps norāda, ka tā saucamo trešo valstu produkcijas klātbūtne visu laiku ir jūtama Latvijas veikalu plauktos, bet pēdējos tas gājis tikai vairumā.
“Mēs jūtamies nedaudz nevienādos spēles noteikumos pie viena galda, jo skaidrs, ka ārpus Eiropas Savienības ir pilnīgi citas prasības, citi nosacījumi un arī daudz zemākas izmaksas, līdz ar to tas mums rada ne tās labākās starta pozīcijas.”
Tas ietekmē arī uzņēmuma rentabilitāti, jo peļņa samazinās un ir iespējas mazāk ieguldīt attīstībā. Tomēr “Balticovo” savas iespējas saskata eksportā, kas ļauj nodrošināt veiksmīgu darbību. “Balticovo” lielāko daļu saražotā eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm.
Taču vairāk bažu ir par mazajiem uzņēmumiem, kuru produkcija lēnām tiekot izstumta no veikalu plauktiem.
Ievieš ātrās reaģēšanas mehānismu – tas cerēto rezultātu nerada
Šī gada vasarā ļoti intensīvu sarunu un kompromisu rezultātā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments nolēma pagarināt ievedmuitas atcelšanu olu produkcijai. Tajā pašā laikā nolemts ieviest ātrās reaģēšanas mehānismu. Tas nosaka, ka, sasniedzot pēdējo divu gadu vidējo importa līmeni, ievedmuita ir jāmaksā.
Šī kvota tika izpildīta pusotra mēneša laikā, taču ievedmuitas atjaunošana neesot ietekmējusi olu importa apjomu, jo
produkcijas pašizmaksa jeb ražošanas izmaksu starpība ir tik liela, ka nelielā ievedmuita – padsmit centi uz 10 olām – neietekmējot ražotāju iespēju realizēt daudz lētāku produkciju.
Gaigals domā, ka Eiropas Parlamentam pie šī jautājuma būs jāatgriežas, jo jau pašlaik atskan aizvien skaļākas balsis no lauksaimnieku organizācijām, ka šī kārtība būs jāpārskata.
“Lai varētu izpildīt visas Eiropas prasības – tās vismaz ir 15, 20 vai 25% lielākas izmaksas nekā tiem trešo valstu uzņēmumiem, kas šīs prasības neievēro. Līdz ar to tie var ražot daudz lētāku produkciju. Ievedmuitai jābūt objektīvi aprēķinātai, lai neradītu tirgus traucējumus Eiropā.”
Tikmēr ne vienā vien Latvijas veikalā var nopirkt trešo valstu vistu olas. Putnkopības pārstāvji aicina skatīties plašāk un domāt par izpratnes veicināšanu sabiedrībā un to, ka eksports nozīmē ieguvumus Latvijas uzņēmumiem un tautsaimniecībai, bet imports – savas naudas atdošanu citām valstīm, un tas attiecas tieši uz pārtiku, tostarp olu produkciju.
