Vārītas, ceptas, omletē vai kultenī – šāds ir tradicionālais un ierastais olu pagatavošanas veids. Protams, ola ir arī neatņemam sastāvdaļa daudzu ēdienu pagatavošanā. Tomēr vārīta ola, kas papildināta ar kādu specifisku garšu, ir kas neierasts. Latvijas Radio skaidroja, vai Latvijas iedzīvotāji ir atvērti kam jaunam, piemēram, paipalu olai ar čili, etiķi vai bietēm.
Plašs garšu klāsts
SIA “Rīta putni”, kas plašāk pazīstami ar zīmolu “Olalā” pārstāve Baiba Cīrule pastāstīja: “Stāsts aizsākas 2015. gadā ar pāris simtiem paipalu, un tagad jau SIA “Rīta putni” fermā ir 5000 paipalu. Savukārt ražošanas stāsts aizsākās ar svaigu paipalu olu tirdzniecību. Tolaik Latvijā tā bija jauna lieta un tirgū solījās būt laba cena.”
Tomēr šādu produktu sāka piedāvāt arī olu nozares lielspēlētāji un paipalu olu cena ievērojami saruka. Uzņēmumā kopumā saimnieko divas ģimenes – Cīruļi un Inapši. Baiba Cīrule norādīja – nācās iet soli tālāk un domāt jaunu produktu.
“Pirmais produkts, kas radās, ir šis te – no Korejas nākusi recepte. Paipalu olas sojas mērcē ar čili. Bruno partneris Roberts tajā laikā strādāja Korejā un ieraudzīja, ka tur ir. Atveda. Bija vairāki eksperimenti, kā olu šādi pagatavot,” viņa stāstīja.
Latvijas Radio: Nu jau esat pazīstami ar dažādu garšu paipalu olām. Kā to uzņēma un saprata laikā, kad Latvijā ieviesāt pirmo produktu?
Cīrule: Viss sākās Kalnciema tirgus un tas ir pozitīvs ar to, ka cilvēki ir gatavi eksperimentēt. Tur cilvēki nebaidās. Tirgū bija iespēja dot olas cilvēkiem degustēt un, saņemot atsauksmes, saproti, kas jādara tālāk. Pārsvarā pozitīvi, lai gan sākumā daudziem cilvēkiem ir reakcija – maza un vēl brūnā marinādē, pēc kā tas garšos. Vispār cilvēki Latvijā ir diezgan bailīgi nogaršot jaunas garšas, bet Kalnciema tirgus apmeklētāji ir atvērtāki.
Un drosmīgāki piedāvāt aizvien jaunas garšas ir arī “Olalā” komanda. Kopumā no paipalām radīti 20 dažādi produkti – gan tādi, kuros izmantotas paipalu olas, gan tādi, kur paipalu gaļa. Pastētes, krēms brule, bezē cepumi, majonēze un citi. Un, protams, paipalu olas neierastās marinādēs.
“Otrā marināde, kuru redzat, saucas “Šerpa.” Tā atkal ir vārdu spēle. Mums tās ļoti patīk. Pirmkārt, Šerpa ir pavadonis kalnos, bet latviski šerpa ir šerpa dāmīte,” skaidroja Cīrule.
Latvijas Radio: Tātad sagaidāms kaut kas ass?
Cīrule: Nē, nē, ass nē. Vairāk pārsteigums, ka garša atšķiras no brūnajām olām, kas ir sojas mērcē. Šeit ir baltvīna etiķis. Tas bija pieprasījums no klientiem, jo mums latviešiem patīk marinētas sēnītes, gurķīši. Eksperimentējām, eksperimentējām, kamēr sanāca.
Latvijas Radio: Marinētas sēnītes un gurķīši ir ierasti gadu desmitiem? Ko saka par šīm?
Cīrule: Ļoti pozitīvi. Ir pat daļa, kas izvēlas šīs, nevis čili, jo tās ir diezgan pikantas. Un šī garša ir pierastāka cilvēkiem.
Jauna marināde
Šajās Lieldienās “Olalā” komanda izmēģināja jaunu paipalu olu marinādi, kas pēc skata ir sārta.
Uzņēmuma pārstāve stāstīja: “Uz Lieldienām, lai pārsteigtu cilvēkus un iepriecinātu, – ar bieti. Bet šis vēl nav apstiprināts produkts. Redzēsim, kā klienti atsauksies, un tad, ja būs labas atsauksmes, tad izstrādāsim formulu, dosim laboratorijā notestēt. Tas prasa diezgan ilgu laiku, lai tiktu pie jauna produkta. Ir ļoti interesanti dzirdēt atsauksmes, bet ļoti reti saka, ka negaršo. Bērni, jā, viņi ir atklāti un, ja ass, tad spļauj ārā. Bet kopumā cilvēki, it īpaši tirdziņos, kur nāk un meklē piedzīvojums, tur viņi ir atsaucīgi.”
Latvijas Radio: Kāds jums ir Lieldienu laiks?
Cīrule: Lieldienu laiks ir traks. Kāds varbūt paliek bēdīgs, jo kādam varbūt kaut kas pietrūkst. Lieldienās visi grib ļoti daudz olas. Protams, mums ir izstrādāta forma, kā gada sākumā tiek pieaudzēti putni, lai pietiek olas. Gadiem tas ir rēķināts, pārrēķināts un pārdomāts, lai nav Lieldienās nepatīkamais pārsteigums, ka pietrūkst, bet pēc mēneša nav kur to visu realizēt.
Paipalu olas Latvijā pieņemtas
Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons pauž, ka paipalu olas beidzot Latvijā ir iedzīvojušās un tās cilvēki pērk, ēd un jau uztver līdzvērtīgi vistu olām. Tomēr vistas un paipalas nebūt nav vienīgi mājputni, kuru olas var celt galdā.
Jansons skaidroja: “Piemēram, pīļu olas, kad ir sezona. Mums nākamajā nedēļa ir arī bankets, kur mēs pasniedzam pīļu olas. Tā ir daudz treknāka, jaudīgāka. Apēdot vienu pīļu olu, pilnīgi jūti, ka tāpat kā no austerēm, kamols ieķeras vēderā. Olbaltuma koncentrācija ir ļoti spēcīga. Zoss olas ir vēl ekskluzīvākas. Tas baltums ir tāds, ja salīdzinātu uzturvērtību, tad konvenciāli audzētu vistu olas nestāvētu klāt. Man patīk arī pērļu vistu olas, kas atzītas par veselīgākajām un augstvērtīgākajām, jo pērļu vistas slimo maz ar dažādām slimībām.”
Un, protams, vēl strausa olas, kas izmēra ziņā ir brangākās, salīdzinot ar visām iepriekš minētajām. Jansons teic, ka Latvijā nav populāri ēst meža putnu olas. Ir pasaulē valstis, piemēram, Skandināvijā, kur cilvēki meklē savvaļas putnu olas un pēc tam lieto uzturā.
