Latvijas pārtikas ražotāji gan elektrības un gāzes cenu pieauguma dēļ, gan arī tādēļ, ka pēdējos mēnešos strauji kāpušas cenas dažādiem izejmateriāliem, nonākuši saspringtā un pat kritiskā situācijā. Ražotāji atzīst, ka vairs nespēj kompensēt ražošanas izmaksu pieaugumu, līdz ar to gala produkta cena veikalu plauktos kāps.
Piena nozari, it īpaši piena pārstrādātājus, uztrauc situācija, ka pēdējos mēnešos strauji pieaug piena cena, un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks prognozē, ka tā vēl turpinās kāpt.
“Tas vairs nenotiek mēneša griezumā, bet nedēļu un atsevišķu dienu griezumā. Piena cena no mums pierastajiem 30–31 centa par kilogramu pēdējā mēneša laikā ir pieaugusi virs 40 centiem,” viņš pastāstīja.
Šolks uzsvēra, ka līdz ar to situācija piena pārstrādē kļūst dramatiska, jo papildus elektrības un gāzes cenu pieaugumam, kā arī iepakojuma materiālu sadārdzinājumam piena pārstrādātājiem jāiepērk piens par ļoti augstu cenu. Un to nav iespējams kompensēt, palielinot gala produkta cenu mazumtirdzniecības tīklos.
“Protams, mēs varam modelēt, ka kaut kādā veidā vienojamies ar mazumtirdzniecības tīkliem un paceļam cenas atbilstoši šī brīža piena iepirkuma cenai. Ja piens veikalā maksās tuvu pie diviem eiro, tad tāpat to neviens nepirks. Līdz ar to šī situācija kopā ir novedusi piena nozari tiešām dramatiskā situācijā. Princips ļoti vienkāršs: ja normālā biznesā, ražojot produktu, uzņēmums kaut ko tomēr iegūst, tad tagad – jo mēs vairāk ražojam piena produktus, jo vairāk piemaksājam. Tāpēc man tiešām ir bažas par mūsu uzņēmumu ilgtspēju un dzīvotspēju šādos apstākļos,” pauda Šolks.
Viņš uzsvēra, ka ir divi rīki, kā palīdzēt pārtikas ražotājiem, – samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kā arī pārskatīt tirgotāju uzcenojumus.
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība sola trešdien izplatīt paziņojumu vairākām ministrijām, kurā lūgs palīdzību no valsts.
“Es šeit nerunāju pa tukšo. Šoreiz situācija ir tik nopietna. Šis ir tas brīdis, kad mums vairs nav, kur atkāpties. Mums ir nepieciešams atbalsts,” viņš teica.
Skaudro situāciju, kas vainagosies ar gala produkta cenas pieaugumu veikalu plauktos, akcentēja arī putnu fabrikas ”Ķekava” pārstāve Maija Avota, sakot, ka līdzās elektrības un gāzes izmaksu pieaugumam pēdējos trīs, četros mēnešos putnu barības cenas kāpušas par 30%.
“Šobrīd esam nonākuši situācijā, ka šīs izmaksas vairs nevaram turēt uz saviem pleciem, uz savām iekšējām rezervēm, jo, protams, kā lielam uzņēmumam mums bija iespējas savus procesus optimizēt, ko mēs, protams, arī ļoti veiksmīgi izdarījām vasarā un rudens sākumā. Bet šobrīd ir vairāki mēneši, kad mēs esam uz izdzīvošanas robežas. Tas nozīmē, ka šīs izmaksas mēs esam spiesti pārnest uz gala produkta cenu. Diemžēl, bet mums ir jāceļ cenas,” viņa norādīja.
Avota arī uzsvēra, ka tas būtībā ir izdzīvošanas jautājums, jo šobrīd ražojošajiem uzņēmumiem situācija ir saspringta. Viņa novērojusi, ka soli gala produkta cenas celšanas virzienā sper vai tuvākā laikā plāno spert arī citi Latvijas pārtikas ražotāji.
Zemkopības ministrijas biroja vadītājs Jānis Eglītis norādīja, ka šis jautājums bijis skatīts arī koalīcijas padomē, kur panākta vienošanās, ka sadales tarifu posmā varētu veikt samazinājumu, kas attiektos ne tikai uz uzņēmējiem, bet uz visiem.
Eglītis atzina, ka šobrīd par īpašu valsts atbalstu nav bijusi diskusija Ministru kabinetā, bet pauda gatavību pie tā strādāt, lai gan konkrētu piedāvājumu pagaidām nav.
Viņš pauda cerību, ka izmaksu kāpums nebūs kritisks un nevienam uzņēmējam nebūs jāpārtrauc darbs, un izmaksu kāpums liks pārskatīt peļņas procentu arī mazumtirdzniecības dalībniekiem. “Ja skatāmies uz Eiropu, vidējais veikalu uzcenojums tur ir 10–15%, bet Latvijā tas ir mazliet augstāks,” viņš teica.
Avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/partikas-razotaji-augsto-izmaksu-del-spiesti-celt-produktu-cenas.a434436/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links
