Vakar, 2021.gada 31.martā LTV 1 raidījumā “Pārtikas revidents” komanda un veselības, pārtikas un ēdienu gatavošanas eksperti salīdzināja četru Latvijā pieejamo kategoriju olas. Tikmēr Valsts Zinātniskajā institūtā BIOR tika veikti analīžu rezultāti, kas atklāja, kādas ir šo dažādo kategoriju olu atšķirības pēc to uzturvērtības.
Raidījumu varat noskatīties šeit.
ĪSUMĀ:
- Lai noskaidrotu, cik daudz tauku un olbaltvumielu ir dažādos apstākļos audzētām vistu olām, BIOR laboratorijā nodeva 12 dažādu olu paraugus.
- Analīzes atklāja, ka teju visas olas satur gandrīz vienādu obaltumvielu daudzumu, taču visvairāk to ir tieši sprostos un kūtī turētu vistu olās.
- Tauku visvairāk bija bioloģiski audzētu vistu olu paraugos, taču gandrīz tikpat daudz to ir arī sprostos turētu vistu olās.
- 2019. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, bet vairāk D vitamīna un biotīna nekā sprostos vai kūtī turēto vistu olas. Tikmēr kūtī audzētu vistu olas saturēja vismazāk B1 un B9 vitamīna.
- Grafika: Visi analizētie olu paraugi.
Latvijā vistu olas iedala četrās kategorijās jeb pēc dējējvistu turēšanas metodes. Nulles kategorija ir bioloģiski audzētu vistu olas, pirmā – brīvos apstākļos turētu vistu olas, otrā – kūtī turētu vistu, bet trešā kategorija – sprostos turētu vistu olas.
Lai noskaidrotu, cik daudz olbaltumvielu un tauku ir dažādos apstākļos audzētu vistu olām, valsts zinātniskā institūta laboratorijai “BIOR” tika nodoti 12 dažādi olu paraugi – trīs no katras kategorijas.
Uztura speciāliste Sandija Šplīta atzina, ka olas ir labs olbaltumvielu avots.
Kā uzsverLatvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija, olbaltumvielas ir organisma svarīgākā sastāvdaļa, kas nodrošina dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas, piemēram, piedalās procesos, kas saistīti ar augšanu, kā arī organisma šūnu un audu atjaunošanos. Ja uzturā trūkst ogļhidrātu un tauku, mūsu ķermenis olbaltumvielas var izmantot arī kā enerģijas avotu.
Olas satur ne tikai olbaltumvielas, bet arī taukus.
Uztura speciāliste Šplīta skaidroja, ka olās tauku daudzums ir koncentrēts un tās uzskata par nepiesātināto taukskābju avotu, kas uzturā ir jāuzņem pietiekamā daudzumā. Nepiesātinātās taukskābes mūsu organismam ir ļoti nepieciešamas gan iekšējiem orgāniem, gan nervu sistēmai, gan muskuļu attīstībai un visu šūnu reģenerācijai
Olbaltumvielas
Analīzes atklāja, ka teju visas olas satur gandrīz vienādu obaltumvielu daudzumu, taču visvairāk to ir tieši sprostos un kūtī turētu vistu olās – aptuveni 6,4 grami. Ja pieņem, ka cilvēks ir 75 kilogramus smags, ar vienu šādu olu var uzņemt divpadsmito daļa no dienā ieteicamā olbaltumvielu daudzuma.
Bioloģiski un brīvos apstākļos audzētu vistu olas satur tikai nedaudz mazāk olbaltumvielu – aptuveni 6 gramus.
“Sprostos audzētām vistiņas olām varētu būt pat augstāks olbaltumvielu saturs, taču kopumā šis olbaltumvielu daudzums atšķiras ļoti minimāli, tāpēc diemžēl nevaram teikt, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc būtu jāiegādājas, piemēram, vienas vai otras vistu olas. Atšķirība ir tiešām 0,1–0,3 vienības, kas ir ļoti maznozīmīgi tādā lielākā griezumā,” rezultātus skaidroja uztura speciāliste Šplīta.
Tauki
No BIOR analīzēm izriet, ka vidējais tauku daudzums katrā no pārbaudītajām olām bija aptuveni 4,5 grami. Visvairāk tauku bija bioloģiski audzētu vistu olu paraugos (5 grami tauku “Ecobreez Bio” olā), taču gandrīz tikpat daudz to ir arī sprostos turētu vistu olās (piemēram, 4,7 grami tauku “Balticovo” A šķiras olā un 4,65 grami tauku “Ovostar” olā),
Vismazāk tauku ir vienā paraugā no brīvos apstākļos audzētu vistu olām (3,9 grami tauku Vidzemes zemnieku kooperācijas “Vidzemes Putni” olā) un bioloģiski audzētu vistu olām (4,2 grami tauku olai no “Pilskalni BIO”) kā arī vienā paraugā no sprostos turētu vistu olām (4,2 gramu tauku olā no “Maxima Favorit” brūnajā vistu olā).
Uztura speciāliste atklāja, ka šie rezultāti viņu pārsteidz: “Šī bija sadaļa, kas mani vairāk pārsteidza, tieši tas, ka brīvībā augušām vistu olām ir paaugstinātāks tauku saturs olās nekā, teiksim, sprostos audzētām vistām, kas līdz ar to varētu būt vērā ņemams fakts, iegādājoties olas.”
Vitamīni
Vēl olas satur arī vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus. Piemēram, organismā neaizstājamās aminoskābes, folātus un riboflavīnu, holīnu, kā arī A, B12, D un K vitamīnu.
2019. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitāte pēc uzņēmuma “Balticovo” pasūtījuma veica pētījumu. Tajā, analizējot visu četru kategoriju olas, tika noskaidrots, ka brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, bet vairāk D vitamīna un biotīna, nekā sprostos vai kūtī turēto vistu olas.
Tikmēr kūtī audzētu vistu olas saturēja vismazāk B1 un B9 vitamīna.
Apkopojot visus raidījuma iegūtos datus, var secināt, ka lielas atšķirības starp sprostos vai kūtī turētu, brīvībā dzīvojošu vai bioloģiski audzētu vistu olām tomēr nav. Drošas lietošanai ir visas, turklāt nav arī pierādījumu, ka tikai kādas konkrētas kategorijas olas satur ievērojami vairāk vai tieši otrādi – mazāk uzturvielu, vitamīnu vai minerālvielu.
Avots: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/virtuve/vai-laimigo-vistu-olas-ir-vertigakas-ko-atklaj-analizes-laboratorija.a398907/?fbclid=IwAR2vvYDp-tT6Dx9crSO5ux_mH-PLw8ui3aZQeRRP9Uu5Yyh2GrHygMGZPcA#comments-article-398907
