Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.
Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.
Piemēram, dažādiem lielveikalu tīkliem Latvijā ir atšķirīga iepirkumu politika. Ir veikalu ķēdes, kas pašas meklē un iepērk produkciju un ir arī tādas, kas iepērk produkciju no daudziem piegādātājiem, tā uzturot konkurenci, nodrošinot kvalitāti un samazinot cenu. Rezultātā, bieži vien, pirmajiem iepirkuma cena ir tāda, kāda otrajiem preces cena veikala plauktā. Arī pārvadājumu un loģistikas tarifi ir auguši. Degvielas cenu kāpums pēdējā laikā bijis nevis par dažiem procentiem, bet par dažiem desmitiem procentu. Tas ir iemesls pārvadājumu izmaksu kāpumam, kā dēļ aug arī preces cena. “Konteineru īres cenas ir cēlušās un arī ostu tarifi aug un, kaut arī nenozīmīgi, tomēr tas ietekmē produkta gala cenu. Citi nozīmīgi faktori, kas ietekmēs cenas, ir gāzes un elektrības sadārdzinājums. It īpaši tiem ražotājiem, kuri apkurina siltumnīcas, vai kuru ražošana prasa lielus energoresursu ieguldījumus. Saistībā ar notikumiem Baltkrievijā, aug minerālmēslu cena. Augušas būvmateriālu, it īpaši kokmateriālu cenas, kas ietekmēs tos ražotājus, kuri izmanto paletes, vai aprīko noliktavas ar starpsienām, piemēram, kartupeļu glabāšanai. Arī izmaiņas nodokļu sistēmā daudziem radīs papildus izmaksas,” norāda LADTA valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.
Līdzīgi kā bankas pakalpojumi, ja uzņēmums stādā ar trešo valstu partneriem, dažu desmitu eiro mēnesī vietā tagad izmaksās pat vairākus simtus eiro. “Produkcijas cenu gala patērētājiem ietekmē arī darbaspēka trūkums. Ja atceramies kaut vai vasaras sākumu, kad zemnieki sūkstījās, ka trūkst darba roku, lai novāktu zemenes. Rudenī šī problēma kļūs vēl aktuālāka, jo, atšķirībā no graudaugiem, dārzeņu novākšana nenotiek tikai ar kombainu vien. Pandēmijas dēļ būs grūtības piesaistīt arī viesstrādniekus,” saka U.Jaunzems.
Šobrīd ir grūti pat iedomāties kas notiks, ja darba devējam uzliks par pienākumu atbrīvot tos darbiniekus, kas nav vakcinēti pret “Covid-19”. Tai pat laikā ir preču grupas, kurām cenas dažādu iemeslu dēļ sarūk. Šobrīd, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pateicoties konkurencei, cenu kaujām, pārprodukciju atsevišķu valstu tirgos un citiem apstākļiem, cena par aptuveni 20% samazinājusies banāniem un citroniem. Savukārt, sakarā ar nemierīgo situāciju DĀR, citrusaugu cenas kopumā pieaug. Kaut arī augļi un dārzeņi veikala plauktā arī maksās vairāk, jāsaprot, ka cenu kāpums nav mākslīgi izveidots. Bez iemesla celt preces cenu neļaus spēcīga konkurence un liela tirgotāju izvēle. Par laimi, vietējiem augļu un dārzeņu ražotājiem konkurences cīņā ar citu valstu produkciju šobrīd ievērojami palīdz samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme, norāda asociācijā.
Aplūkojot pārtikas produktu cenas visās trijās Baltijas valstīs, dārgākā pārtika šī gada otrajā ceturksnī bija Tallinas veikalos. Tai seko Rīga, bet lētākā pārtika bija nopērkama Viļņā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
No novēroto 36 produktu cenām Baltijas valstīs, Igaunijā jūnijā bija 7 lētākie un 13 dārgākie produkti Baltijas valstīs, Latvijā 10 lētākie un 13 dārgākie, bet Lietuvā 17 lētākie un 7 dārgākie.
Lētākie jaunie kartupeļi Baltijā bija Tallinas veikalu ķēdē par 1.5 eiro/kg, bet dārgākie Rīgas veikalu ķēdē par 0.79 eiro/kg, sīpoli Igaunijā 0.29 eiro/kg, Latvijā 0.50 eiro/kg. Savukārt vietējie tomāti lētākie bija Viļņā par 1.79 eiro/kg, bet Tallinā 5.99 eiro/kg. Lētākās L izmēra olas 10 gab. bija Viļņas veikalu ķēdē 1.09 eiro, bet dārgākās Rīgā 2.25 eiro. Vislielākās cenu svārstības starp veikalu ķēdēm ir Latvijā, kur, piemēram, cukurs maksā no 0.55 eiro/kg līdz 1.15 eiro/kg, Igaunijā no 0.55 eiro/kg līdz 0.69, bet Lietuvā visās veikalu ķēdēs tas maksāja 0.55 eiro/kg. Līdzīgi bija arī ar citiem produktiem Viļņā- griķi visās veikalu ķēdēs maksāja 1.24 eiro/kg, sviests ar t.s. 82% maksāja 5.11 eiro/kg, broileri 1.69 eiro/kg.
“Cerams, ka Lietuvas vienādās cenas ir efektīvas mazumtirdzniecības rezultāts, nevis kādu citu darbību rezultās. Arī “Lidl” veikalu tīkla ienākšana Latvijā veicinātu konkurenci tirgotāju starpā, būtu vēl viens tirdzniecības kanāls Latvijas ražotājiem un iespēja produktu dažādĪbai pircējiem,” norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Lai gan visu trīs Baltijas valstu pārtikas nozares ir līdzīgas un daudzu gadu garumā pārtikas cenas mazumtirdzniecības tīklos bija līdzīgas, pēdējo pāris gadu laikā, lai arī nedaudz, tomēr nākas secināt, ka neesam spējuši noturēt savas pozīcijas.
Katrai valstij ir citas priekšrocības katrā nozarē. Lietuvā vēsturiski ir spēcīgāka piena pārstrādes nozare, Latvijā graudaugu un miltu produkcijas ražošana, Igaunijā gaļas nozare. Bet pēdējos gados lietuvieši savas pozīcijas ir nostiprinājuši Latvijas tirgū putnkopības nozarē, bet igauņi piena nozarē, kļūstot par īpašniekiem Latvijas uzņēmumos.
Pārdošanas cenas produktiem veikalos visās valstīs nekad nebūs vienādas, - to lielākoties nosaka konkrētās valsts tirgus situācija, konkurences apstākļi, nodokļu politika, resursu cenas, preces ražotājs, piegādātājs, loģistikas ķēdes, īstenotās kampaņas un citi apstākļi.
Vairāki ekonomiskie rādītāji norāda, ka Baltijas valstu līdere jau kādu laiku ir Igaunija. Lai gan latviešiem ļoti patīk anekdotes par igauņu lēnumu, diemžēl tā nav taisnība. Neskatoties uz dārgāko pārtiku, igauņi vismazāk no ģimenes ienākumiem no Baltijas valstīm tērē pārtikai -19%, bet mēs 24%.
“Sliktie laikapstākļi un Covid 19 ir atstājuši ietekmi arī uz šī gada ražu. Būtiski ir pieaugušas resursu cenas, loģistikas izmaksas. Tas nozīmē, ka sekos arī pārtikas cenu kāpums. Jautājums tikai vai Latvijas ekonomika augs pietiekami, lai lielai iedzīvotāju daļai par pārtiku nebūtu jātērē vēl lielāka daļa no ģimenes ienākumiem, ” piebilst I. Gulbe.
Avots: https://www.db.lv/zinas/videjais-paterina-cenu-limenis-gada-laika-palielinajas-par-27-503515
