Kopš 2022. gada jūnija Eiropas Savienība (ES) ir īstenojusi Ukrainas pilnīgu tirdzniecības liberalizāciju, uz laiku atceļot importa nodevas, kvotas un tirdzniecības aizsardzības noteikumus importam no Ukrainas. Šī regula tika ieviesta, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, palīdzot Ukrainas ražotājiem un eksportētājiem, taču Eiropas lauksaimnieki ceļ trauksmi par tirgus kropļošanu, Eiropā ieplūstot lielam apjomam Ukrainas produktu.
Tirgus liberalizācijas nolīgums darbosies līdz šā gada jūnijam, taču Eiropas Komisija jau šobrīd lemj par tā pagarināšanu, kā jau tas tika darīts 2023. gada jūnijā.
Janvārī vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai Eiropas lielāko lauksaimnieku organizācijas pauda nopietnas bažas par Ukrainas neierobežotā importa ietekmi un piedāvāja iespējamos problēmas risinājumus.
Negodīga konkurence olu tirgū
Vēstulē tika norādīts, ka graudaugu, eļļas augu sēklu un mājputnu importa apjomi ir divkāršojušies, olu imports palielinājies sešas reizes. Savukārt cukura eksports no Ukrainas 2022./2023. tirdzniecības gadā ir palielinājies 20 reizes, salīdzinot ar apjomiem pirms tirdzniecības liberalizācijas.
Starp Ukrainas olu importa līderiem ir arī Latvija. A/S “Balticovo” Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps intervijā “Delfi Bizness” norāda, ka Latvijas robežu ik mēnesi šķērso līdz 10 miljoniem olu no Ukrainas, un liela daļa paliek tepat Latvijā.
Viņš uzsver, ka tirgū tiek novēroti negodīgas konkurences elementi. Galvenā atšķirība ir Eiropas augstās dzīvnieku labturības prasības, tostarp Eiropas regulējums par vistu labturību, sprostu izmēriem un pieļaujamo putnu blīvumu sprostos. “Eiropa mums liek ievērot šīs prasības, turklāt atļaujot bez ierobežojumiem importēt Ukrainas produktus, kuru ražotājiem šīs prasības nav jāievēro”, saka Auškāps.
Izaicinājums vietējiem ražotājiem
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) paziņojumā teikts, ka, ņemot vērā esošās darbaspēka izmaksas, graudu cenas Ukrainā un to, ka Ukrainai nav jāievēro ES noteiktie ražošanas standarti un labturības prasības, faktiskās ražošanas izmaksas Ukrainā ir vismaz 2-2,5 reizes zemākas.
“Ja tirgū ieplūst liels apjoms produkcijas, kam ir objektīvi mazāka pašizmaksa, tad viennozīmīgi tirgus noreaģē un attiecīgi cena tiek pazemināta,” “Delfi Bizness” akcentē LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.
“Tā ir daudz lētāka produkcija. Protams, ka tirgotāji paņem šo produkciju ar prieku, iespējams, var uzlikt augstāku uzcenojumu. Un visi ir priecīgi, izņemot Latvijas ražotājus,” saka Gaigals.
Auškāps norāda, ka sabiedrība joprojām ir ļoti cenu sensitīva: “Cena ir kā izvēles kritērijs numur viens, tāpēc sabiedrību mēs nevaram vainot, un reti kurš ir gatavs maksāt vairāk, lai atbalstītu valsts ekonomiku, tas noliek mūs neērtā pozīcijā.”
Kas galu galā nopelna?
Nolīguma pagarināšanā LAPNA valdes priekšsēdētājs saredz ilgtermiņa riskus, kas varētu apdraudēt nozares vai atsevišķu uzņēmumu pastāvēšanu. “Mūsu uzņēmēji cīnās par izdzīvošanu, jo pagājušajā gadā bija mēneši, kad produkcija tika realizēta zem pašizmaksas,” atklāj Gaigals.
Viņš norāda, ka Ukrainas uzņēmumiem ir iespējas realizēt savu produkciju ar milzīgu peļņu, to izņemt dividendēs un ieguldīt attīstībā. “Mēs zinām, ka Eiropas Komisija arī paredz labturības prasības būtiski paaugstināt. Tajā mirklī tie uzņēmumi varēs attīstīties, bet mums ilgtermiņā ir problēmas investēt pietiekamā apjomā,” skaidro LAPNA valdes priekšsēdētājs.
Gan LAPNA, gan “Balticovo” pārstāvji uzsver nepieciešamību atbalstīt Ukrainu, taču Auškāps norāda, ka veidojas tikai šķietama palīdzība, jo Ukrainas uzņēmumu gūtā virspeļņa un izņemtās dividendes nenonāk Ukrainas valdības rīcībā, bet gan uzņēmumu īpašnieku, kuri dzīvo ārzemēs, privātajos banku kontos.
Iecere par ražotni Latvijā
Jāatgādina, ka Ukrainas un Latvijas investoru grupas “Ovostar Union” uzņēmums SIA “Gallusman” 2018. gadā pavēstīja par savu ieceri izveidot olu un olu produktu ražošanas kompleksu Latvijā. Ražotnes atrašanās vietai tika izvērtēti īpašumi vairākās Latvijas vietās.
Toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturēja Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tika apsvērta ražotnes izveide. Savukārt Tukuma novada dome līdz ar varas maiņu lauza nodomu vienošanos ar “Gallusman” par olu ražotnes izveidi.
Kā vēl vienu iespējamo olu ražotnes vietu uzņēmums izskatīja bijušo Jēkabpils lidlauku Krustpils pagastā, un 2022. gada augustā Jēkabpils novada pašvaldība akceptēja kompleksa izveidi.
Kopš šī lēmuma pieņemšanas jaunas informācijas par šī projekta attīstību Jēkabpils novada Attīstības pārvaldei nav, “Delfi Bizness” informēja Jēkabpils novada pašvaldība, pieļaujot, ka notikumi Ukrainā varētu būt viesuši izmaiņas attīstības plānos.
Prasa pārskatīt nolīgumu
Gaigals norāda, ka šobrīd tirgus liberalizācijas nolīgums ietekmē atsevišķas valstis, nozares un uzņēmumus. “Ja mēs gribam darīt kaut ko solidāri, tad arī atbildībai, zaudējumiem un ieguldījumam jābūt solidāram,” saka LAPNA vadītājs.
Kā risinājumus LAPNA piedāvā sistēmas izveidi, kas nodrošinātu, ka visu Ukrainas lauksaimniecības produktu sūtījumu galamērķis tiktu noteikts pirms ievešanas ES un tiktu garantēts, ka Ukrainas produkti sasniedz šo galamērķi un nenonāk citur. Organizācija arī uzskata, ka būtu jāievieš ierobežojumi importa apjomā līdzvērtīgi 2021. gada apjomam, un, pārsniedzot šo slieksni, Ukrainas produkcija būtu jāeksportē ārpus ES.
LAPNA ir vērsusies pie ES tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska (Jaunā Vienotība), kā arī pie Eiropas Parlamenta deputātiem. Organizācija arī aicinājusi Ministru prezidenti Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) izveidot augsta līmeņa starpresoru darba grupu tirgus kropļošanas un negodīgas konkurences seku novēršanai.
Eiropai nepieciešama pārdomātāka politika, kas ir izvērtēta un saskaņota ar dalībvalstīm, uzskata Auškāps. Savukārt Latvijas valdību viņš aicina aktīvāk iestāties primāri par saviem uzņēmējiem. “Protams, arī domāt, kā Latvija pēc iespējas efektīvāk var palīdzēt Ukrainai, nevis radīt pseido šķietamas palīdzības instrumentus, kuriem nav nekādas jēgas. Tas nerada vērtību tur un dara diezgan lielus postījumus šeit mājas tirgū,” saka Auškāps.
Sola kontrolēt
Pagājušajā gada aprīlī Ungārija, Polija un Slovākija savu zemnieku aizsardzībai ieviesa vienpusējus Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumus, kurus kritizēja ES un Ukraina. Šā gada janvārī “Financial Times” ziņoja, ka ES piekāpusies cīņā par Ukrainas pārtikas eksporta ierobežošanu, un Brisele kontrolēs lauksaimniecības produktu pieplūdumu, ja tas radīs cenu pazemināšanās risku Polijā un citās kaimiņvalstīs.
Zemkopības ministrija, “Delfi Bizness” uzrunāta par iespējamiem risinājumiem, norāda, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) 23. janvārī devās uz Briseli, kur ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē uzsvēra, ka lēmums par tirdzniecības atvieglojumu pagarināšanu Ukrainai ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, vienlaikus rodot ilgtermiņa risinājumus ES ražotāju aizsardzībai.
“Savukārt ilgtermiņa attiecībās ar Ukrainu viens no būtiskajiem jautājumiem ir Ukrainas atšķirīgo ražošanas standartu vienādošana ar ES,” norāda Zemkopības ministrijā.
Eiropas Komisija “Delfi Bizness” informēja, ka Ukraina ir pieņēmusi rīcības plānu, lai kontrolētu savu eksportu un novērstu jebkādus tirgus izkropļojumus kaimiņos esošajās ES dalībvalstīs. Taču šis plāns paredz eksporta kontroli uz Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju, un tā ietvaros tiks regulēts tikai četru kultūraugu – kukurūzas, rapša, saulespuķu un kviešu – eksports.
