Sējas pagasta zemnieku saimniecība “Zvirgzdkalni RB” Baltijas valstīs bija pirmie, kas sāka bioloģiski audzēt tītarus. Un, kā jau pirmajiem, zināšanas un pieredzi nācās apgūt pašu spēkiem. Tagad jauns izaicinājums – saimniecībā sāk audzēt arī pērļu vistas. Lai arī pieprasījums pēc bioloģiski audzētas produkcijas ir, tomēr Latvijā šobrīd vēl ir ļoti maz saimniecību, kuras pievērsušās tieši bioloģiskās putnkopības nozarei.
Pērļu vistu un tītaru kopkoris “Zvirgzdkalnu” aplokā ir visai iespaidīgs. Saimnieks Rinalds Bukšs stāsta, ka skaļākās te ir tieši jaunpienācējas. “Tītari vienkārši bija šokā, ka pērļu vistas viņus pārbļauj, un, manuprāt, tītari saķēra galvu – tās ir vēl dullākas.”
Saimnieks atceras – kad pirms sešiem gadiem “Zvirgzdkalni RB” izlēma audzēt tītarus, šķitis, kas tad tur grūts, taču realitātē sākums nebūt nebija viegls.
“Kad saskārāmies ar visādām problēmām, lietām – tītaram ir vajadzīgi ļoti labi apstākļi –, tā tomēr nauda bija diezgan liela uzreiz jāiegulda.
Tagad pērļu vistu ienākšana saimniecībā vairs tik daudz problēmu nesagādājot.
“Audzēt izrādās ir viegli. Tas, kas ir iziets ar tītariem, – pēc tam pērļu vistu audzēšana ir kā viegli salikt lego. Pērļu vista ir fazāna tips, bet tikai tā kā mājputns, pērļu vistu gaļa ir ļoti vērtīga, jā, un pērļu vistu olas arī ir ļoti vērtīgas. Kas ir labi, – vēl neesam izprovējuši, šogad izprovēsim, – pērļu vistas var dzīvot līdz mīnus 20 grādiem ārā, viņām nekādu problēmu nav,” klāstīja saimnieks.
Redzot, ka bioloģiskajai produkcijai ir pieprasījums, tad arī bija šī izšķiršanās par pērļu vistām. Taču, kā vērtēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas putnkopības nozares vadītāja Brigita Savina, saimniecību, kuras izšķiras par labu bioloģiskajai audzēšanai, Latvijā nav daudz.
“Jo ir daudz un dažādas problēmas, kāpēc cilvēki pat neuzsāk šo bioloģisko sertifikātu kārtot. Pirmkārt, tas ir finansiālais atbalsts – ja lopkopībā, piena lopkopībā ir vismaz normāli atbalsti, tad putnkopjiem to nav vispār, putnkopībai kā tādai. Nu, šobrīd risina jautājumus par Eiropas Savienības atbalstiem, tad tur būs, nevaru pateikt kādas, bet kaut kādas aploksnes putnkopjiem būs, bet to laikam paziņos vēlāk, bet barība ir ļoti dārga un tas arī sadārdzina,” stāstīja Savina.
“Perspektīvā mēs ceram uz to, ka būs atviegloti noteikumi bioloģiskajiem [putnkopjiem], ne audzēšanas ziņā, bet tieši tirdzniecības ziņā, ka nāks pretim ar subsīdijām, ar kaut ko, lai būtu vieglāk, teiksim, pārdot, realizēt, respektīvi, lai cilvēkiem būtu vieglāk nopirkt,” piebilda asociācijas pārstāve.
Tieši tas, ka bioloģiski audzētu putnu gaļa ir samērā dārga, Bukšu rosinājis pievērsties arī pārstrādei.
“(..) Mēs sākām vārīt buljonus, lai kauli nav jāmet ārā, sākām taisīt aukstās gaļas, pastētes, burgerus, pelmeņus, tālāk mēs drīz ražosim bioloģiskos konservus. Tikai tāpēc mēs sākām radīt to pievienoto vērtību, lai mēs varētu noturēt tirgū to cenu, jo tomēr, izaudzējot bioloģiski, viņi nevar maksāt kā poļu tītari un mēs nevaram konkurēt, jo poļiem ir atbalsts, mums nav kā putnu audzētājiem nekādu atbalstu,” skaidroja putnkopis.
Tagad saimniecībā ir iecere īstenot tā saukto nulles variantu, kad pārstrādāts tiek itin viss, pat putnu spalvas.
Avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sejas-putnkopis-izvers-biologisko-saimniekosanu–audzes-ari-perlu-vistas.a425161/