Ne vien Baltijas valstu vidū, bet arī Ziemeļvalstu reģiona kontekstā Latvijas darba devējiem nodokļa slogs ir teju visaugstākais. Vai Finanšu ministrijas iecere par 1% samazināt sociālo nodokli būs pietiekams atbalsts uzņēmējiem konkurētspējas stiprināšanai eksporta tirgos, un ko par to domā uzņēmumi, kas strādā visās trīs Baltijas valstīs?
ĪSUMĀ:
- Latvijas darba devējiem nodokļa slogs ir teju visaugstākais Baltijā un Skandināvijā.
- Latvijas Darba devēju konfederācija: Finanšu ministrijas rosinājums samazināt sociālo nodokli 1% apmērā ir apsveicams solis, bet ar nosacījumiem.
- Līga Meņģelsone: Budžeta ieņēmumi kritīsies, bet vai pēc nodokļa izmaiņām nodokļu maksātāju pulks pieaugs, rādīs laiks.
- Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste: 1% nav vērtējams kā būtisks darba spēka nodokļa samazinājums; iesaka patēriņa nodokli kā iespēju palielināt valsts pamatbudžetu.
- “Omniva Latvija” vadītāja vēlētos redzēt no valsts ilgtermiņa plānu nodokļu jautājumos.
- AS “Putnu fabrika Ķekava” finanšu direktore: Jūtams uzlabojums būtu, ja likmes samazinājums būtu 3-5% robežās.
- “Maxima” korporatīvais vadītājs: Situācijā, kad visi tirgi iet uz leju, ambīcijai jābūt lielākai.
- Uzņēmumu pārstāvji pauž cerību, ka šis sociālā nodokļa samazinājums ir tikai pirmais solis.
Latvijā darbaspēka nodokļa slogs, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir visaugstākais. 2019. gada dati liecina, ka nodokļu slogs personai bez apgādājamiem no vidējās algas valstī Latvijā ir 42,6%, bet Igaunijā un Lietuvā 37,2%.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka Finanšu ministrijas rosinājums līdz ar nodokļu reformu samazināt sociālo nodokli 1% apmērā ir apsveicams solis uzņēmēju virzienā. Finanšu ministrijas iecere paredz, ka šo 1% samazinājumu sadalīs uz pusēm darba devējs un darba ņēmējs.
“Pie nosacījuma, ka mēs nākošajā gadā plānojam mazināt par 1% samazināt sociālās iemaksas un izdarām vēl vienu soli, un palielinām neapliekamo minimumu līdz 1800 eiro. Saliekot šos abus virzienus kopā, tas rada sadaļā virs 2000 eiro [to], ka mēs esam labāki nekā Lietuvā un vēl nedaudz atpaliekam no Igaunijas,” skaidro Meņģelsone.
Līga Meņģelsona mudina skatīties ne tikai Baltijas valstu līmenī, bet Ziemeļvalstu reģiona kontekstā, kur Latvijas darba devējiem nodokļa slogs ir teju visaugstākais. Šajā ziņā ar 42,7% Latviju pavisam nedaudz apsteidz Zviedrija. Bet tūlīt aiz tās seko Latvija ar jau minētajiem 42,6% un Somija ar 41,9%. Labākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija, kuru darba devējiem nodokļu slogs ir 37,3%, ir secīgi Dānija ar 35,4%, Polija ar 35,6% un Norvēģija ar 35,7%.
“Tas, protams, daudz ko izsaka tajā brīdī, kad tiek pieņemti lēmumi par ražotnes atvēršanu vienā vai otrā valstī. Jāatzīst, ka ir vēl C sadaļa, kas ir tā dēvēties slēptie nodokļu – slimību lapu A sadaļas izmaksas, virstundu atmaksa, mobilitātes izmaksas, darbinieku ēdināšana. Tie varbūt ir neredzamie izdevumi, bet vienalga tiek uzskaitīti, un brīdī, kad salīdzina izmaksu ailīties, tad Latvija nav tā pievilcīgākā valsts,” turpina Meņģelsone.
Viņa uzsver, ka tieši šo iemeslu dēļ šis solis ir ļoti svarīgs, un sociālajiem partneriem ir vienošanās ar valdību, ja nākamajā gadā šis lēmums sevi attaisnos un būtiski nekritīsies budžeta ieņēmumi.
“1% tas nozīmē 80 miljonu eiro neieņēmumi valstij. Bet mums ir tēze, ka, pazeminot darbaspēka nodokļus, nodokļu maksātāju pulks pieaugs. Vai tas īstenosies realitātā, to rādīs laiks,” norāda Meņģelsone.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa uzsver, ka lielākā daļa uzņēmēju ir godprātīgi un vēlas samaksāt nodokļus. Jautājums ir par samērīgumu.
“Tirdzniecības un rūpniecības kamerā diskusijā kā salīdzinājums tika minēts gaļas pārstrādes uzņēmums, kuram ir trīs dažādās vietās ražotnes – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Šī uzņēmuma pārstāvis katru gadu cīnās par investīcijām no lielā mātes uzņēmuma Latvijā. Un viņš tās nedabon, jo viņš katru gadu ar potenciālajām papildus investīcijām zaudē gadā 200 tūkstošus eiro tikai uz slimības lapām un uz darbaspēka nodokļa konkurētspēju. Tāda situācija, ka deviņas slimības dienas sedz darba devējs, nav nekur,” stāsta Rītiņa.
Tātad darba devējs apdrošina darbinieku, samaksā par viņu veselības apdrošināšanu, kas ir sociālā nodokļa sastāvdaļa, un slimības gadījumā turpina maksāt savā ziņā papildus apdrošināšanu.
Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste uzsver – jāņem vērā, ka Eiropas Savienībā darba tirgus ir atvērts un darbaspēka mobilitāte ir salīdzinoši augsta.
“Šis aspekts ir jāņem vērā un Latvijai, skatoties no konkurētspējas (gan no izmaksu, gan no darba tirgus) viedokļa, būtu daudz prātīgāk turēt relatīvi zemāku darbaspēka ienākuma nodokļa slogu, bet, lai nezaudētu valsts budžeta ienākumus un no tā varētu finansēt visas vajadzības, tad šis nodokļa slogs būtu jāpaaugstina patēriņa jomā. Patēriņa nodokļiem būtu jāspēlē daudz lielāka loma budžeta ieņēmumu veidošanā,” uzskata Rutkaste.
Latvijas Banka veikusi arī aprēķinus situācijai, ja sociālo nodokli samazina par 4%.
“Šāds scenārijs tieši pēc krīzes apstākļos sniegtu potenciāli vislielāko labumu ekonomikai, palīdzot uzlabot konkurētspēju. Uzņēmumi ir ārējos tirgos. Pēc krīzes situācija ir sarežģīta. Palīdzētu mūsu uzņēmumiem konkurēt eksporta tirgos. Otrkārt, tas ļautu ātrāk samazināt bezdarbu. Šāds scenārijs palīdzētu risināt pēc krīzes problēmas. Ja valdība šādu scenāriju izšķirsies izmantot vēlāk, tad pozitīvais efekts nebūs tik liels,” norāda Rutkaste.
Uldis Rutkaste teic, ka 1% nav vērtējams kā būtisks darbaspēka nodokļa samazinājums, bet, ja tas būtu lielāks, tad būtu jādomā, ko darīt ar sociālā budžeta izdevumiem.
“Šeit, raugoties tādā starptautiskā mērogā, mūsu secinājums ir tāds, ka Latvijā sociālā budžeta izdevumi ir ļoti plaši. Daudzās citās valstīs daļu no tā, ko Latvija finansē no sociālā budžeta, finansē no pamata budžeta. Pamata budžetā ir iespējams ieņēmumus iegūt patēriņa nodokļa veidā. Straujākai sociālā nodokļa likmes samazināšanai būtu jāiet vienā solī arī sociālā budžeta revīziju – ko finansē no sociālā budžeta un ko no pamata budžeta,” turpina Rutkaste.
Uzņēmums “Omniva” darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā un Lietuvā tas nodrošina kurjera un pakomāta piegādes. Savukārt Igaunijā vēl papildus šiem abiem pakalpojumiem “Omniva” ir valsts galvenais pasta pakalpojuma sniedzējs. “Omniva Latvija” vadītāja Beāte Krauze-Čebotare stāsta, kāda patlaban darba spēka izmaksu ziņā ir situācija visās trīs Baltijas valstīs.
“Principā augstākās darbaspēka izmaksas ir Igaunijā, jo tur vēsturiski ir augstākās algas. Slogs no darbaspēka nodokļa puses ir lielākais Latvijā. Mūsu iekšējie aprēķini liecina, ka darbaspēka nodokļa slogs Latvijā ir par 10% lielāks nekā kaimiņzemēs,” atklāj Krauze-Čebotare.
Viņa teic, ka jebkurš solītis no valsts puses uzņēmēju labā ir atbalstāms, bet vai uzņēmēji gaidīja vēl lielāku darba spēka nodokļa sloga samazināšanu?
“Es saprotu, ka arī valstij līdz ar Covid ietekmi ir pagrūtāk ar budžeta ieņēmumiem. Tas ir skaidrs. Man kā no uzņēmēja puses ir prieks, ka vismaz kaut kāda summa samazināsies izmaksās, bet es no valsts vēlētos redzēt ilgtermiņa plānu: kā valsts redz, lai nodokļu puse būtu līdzvērtīga visās trīs Baltijas valstīs,” norāda Krauze-Čebotare.
Beāte Krauze-Čebotare teic, ka patlaban vēl nav veikts precīzs aprēķins, cik lielu ietaupījumu sociālā nodokļa samazinājums sniegs, bet prognozē, ka summa būs ievērojama un to varēs novirzīt bonusiem darbiniekiem. Latvijas uzņēmumā strādā 180 darbinieki.
AS “Putnu fabrika Ķekava” finanšu direktore Juta Jākobsone nenoliedz, ka šajā grūtajā laikā, kad uzņēmuma darbību gan Baltijā, gan Skandināvijas valstīs ietekmēja arī Covid-19 krīze, šāds nodokļa sloga samazinājums ir patīkams. Uzņēmumā Latvijā strādā 800 darbinieku un, par pusprocentu samazinot sociālo iemaksu no darba devēja puses, uzņēmums ietaupīs aptuveni 27 tūkstošus eiro gadā. Tomēr lielākā problēma ir konkurētspēja gan Baltijas, gan Skandināvijas tirgū.
“Ja mēs skatāmies nodokļu slogu uz algām, tad statistikas dati rāda, ka Latvija ir ļoti sliktā situācijā ne tikai attiecībā pret Lietuvu un Igauniju, bet arī Eiropas Savienības (ES) līmenī. Ja mēs skatāmies mazās algas, vidējās algas, tad Latvijas algas nodokļu slogs ir lielāks nekā ES. Ja mēs skatāmies lielās algas, tad Latvija ir nedaudz zem ES vidējā līmeņa, bet tik un tā mums nodokļu slogs ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā,” norāda Juta Jākobsone.
Ja samazināsies sociālais nodoklis par 1%, tad Latvija uzlabos situāciju ar mazajām algām un pietuvosies ES vidējam līmenim. Par cik procentiem būtu jāsamazina darba spēka izmaksas, lai konkurētspējas latiņu paceltu nevis tikai mazliet, bet ievērojami?
“Tādu aprēķinu es neesmu veikusi, par cik būtu jāveic šis samazinājums, lai mēs būtu pilnībā konkurētspējīgi ar Lietuvu un Igauniju. Nodokļu sistēma mums ir atšķirīga, tā nav tiešā veidā salīdzināma. Jūtams uzlabojums būtu, ja likmes samazinājums būtu 3-5% robežās. Kā mēs arī redzam, ka neskatoties uz Covid-19 krīzi Latvijā algas turpina pieaugt. Kā rāda pēdējie aprēķini, tad šogad Latvijā algas pieaugs par 3%. Nākamgad prognozēts algu kāpums 5,5% apmērā un aiznākamajā gadā 6% apmēra. Šis algu kāpums ir jākompensē ar kaut kādu mūsu izmaksu samazinājumu,” spriež Jākobsone.
Līdz ar to, jo mazāks nodokļu slogs, jo lielākas iespējas uzņēmumam šo kompensāciju neveikt uz produkta pašizmaksas rēķina. Uz jautājumu, vai “Putnu fabrika Ķekava” ir kādreiz apsvērusi domu par ražotnes pārcelšanu uz kaimiņzemēm, uzņēmuma finanšu direktore Juta Jākobsone atbild noliedzoši, sakot, ka tam ir pamats. Latvijā putnu ražotnes vēsture sakņojas jau 50 gadus, un te ir plašas zemes platības un infrastruktūra. Darbības pārcelšanai nebūtu finansiāla guvuma.
Tikmēr “Maxima” korporatīvais vadītājs Jānis Vanags precīzu aprēķinu, cik uzņēmums ietaupīs, samazinot par pusprocenta punktu sociālo nodokļa iemaksu par darbiniekiem, neatklāj.
“Mēs esam veikuši aplēses, bet pret tiem milzīgajiem līdzekļiem, ko mēs tērējam ne tikai algās, bet arī veselības apdrošināšanai, darba vides uzlabošanai, apmācībām, tas ir niecīgs apjoms. Un būsim reāli. No nodokļu politikas – nepietiekama ambīcija. Ar to nebūs līdzēts, lai sildītu ekonomiku. Sasaisti ar realitāti gribētos labāku. Ekonomika ir lejupslīdoša. Cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts. Protams, mēs, no vienas puses, varam atbalstīt savus cilvēkus gan ar zemākām algām, gan labākām algām un labākiem darba apstākļiem, bet situācijā, kad visi tirgi iet uz leju, tad ambīcijai ir jābūt lielākai,” uzskata Vanags.
Visi Latvijas Radio aptaujātie uzņēmumu pārstāvji pauda cerību, ka šis sociālā nodokļa samazinājums ir tikai pirmais solis.
Avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vai-iecere-samazinat-socialo-nodokli-bus-pietiekams-atbalsts-uznemejiem.a374184/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links
