Pēdējos gados Eiropā un arī Latvijā patērētāju uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta tam, kādos apstākļos tiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki, tostarp vistas. Tāpat aktuāli jautājumi ir par to, kā Latvijā tiek īstenota pāreja uz bezsprostu turēšanas metodēm un kāds ir tās izaugsmes temps salīdzinājumā ar citām Eirpas Savienības (ES) dalībvalstīm? Lielākoties šo jautājumu pamatā ir ētiskie apsvērumi pret dzīvām būtnēm, kas ES valstīs ir fundamentāli svarīgi. Bet, attālinoties no ētiskajiem apsvērumiem, ikviens no mums ir gala patērētājs produktu klāstam, kas pieejams tirdzniecības vietās, tāpēc loģiski, ka rodas jautājumi ne tikai par ētisku produktu patēriņu, bet arī par to kvalitāti. Vai vistu dzīves apstākļi ietekmē olu uzturvērtību? Vai dzeltenuma krāsa tiešām parāda, cik veselīga ir ola? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē ne tikai zinātnieki, bet arī paši ražotāji. Viens no tiem ir “Balticovo” – viens no vadošajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un lielākais olu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pieredze kopā ar nozarei aktuāliem pētījumiem sniedz iespēju ielūkoties, kā šodien mainās putnkopība un ko tas nozīmē gan vistiņām, gan mums kā gala patērētājiem.
Pāreja uz kūtīm – kā mainās vistas dzīve?
ES valstīs vistu turēšana notiek četros galvenajos veidos – sprostos, kūtīs, brīvajā turēšanā un bioloģiskajās saimniecībās –, un katram no tiem ir savas priekšrocības un izaicinājumi. Patērētāji par vistu turēšanas veidu var uzzināt, palūkojoties uz pirmo ciparu uz olas čaumalas: 3 apzīmē sprostos turētas vistas, 2 – kūtīs turētas, 1 – brīvos apstākļos, bet 0 – bioloģiskajās saimniecībās turētas vistas. Piemēram, sprostos dētās olas parasti ir lētākas, taču tas nozīmē, ka nodrošināts zemāks labturības līmenis, savukārt bioloģiskā turēšana vistām piedāvā visdabiskākos apstākļus, lai gan šādu olu cena tirgū ir visaugstākā. Tādējādi pat viens cipars uz olas var palīdzēt pieņemt informētu izvēli atbilstoši savām vērtībām un prioritātēm.
Lai gan sprostu sistēmas nodrošina visaugstāko ražošanas efektivitāti un atvieglo slimību kontroli, dējējvistu dzīves apstākļi šājos apstākļos ir vissierobežotākie. Tā kā sabiedrībā arvien lielāku nozīmi iegūst ētiski apsvērumi, Eiropas putnkopība pakāpeniski pāriet uz vistu turēšanu ārpus sprostiem, nodrošinot tām tādus apstākļus, kas vairāk saskan ar to dabiskajiem instinktiem. Sākotnēji putnkopjiem tas var radīt izaicinājumus, piemēram, nepieciešamību meklēt risinājumus, kā samazināt dējējvistu savstarpējās cīņas un nevienlīdzīgu barības sadali. Tajā pašā laikā tas sniedz uzņēmumiem iespēju pielāgot aprīkojumu un uzraudzību, radot putniem veselīgāku vidi ilgtermiņā.
Veterinārārsti pēta vistu uzvedību un, balstoties uz iegūtajiem datiem, mēs pielāgojam izvēlētās šķirnes atbilstoši turēšanas apstākļiem. Piemēram, ārpus sprostu un brīvās turēšanas apstākļiem tiek izvēlētas šķirnes, kas pēc savas dabas ir kustīgas, aktīvas un dzīvīgas.
Toms Auškāps, AS “Balticovo” valdes loceklis, uzņēmuma komunikācijas un attīstības vadītājs
Kāda ir šī brīža situācija?
Eiropas komisijas pētījums* par olu tirgus situāciju liecina, ka Latvijā notiek strauja pāreja uz alternatīviem turēšanas veidiem. Ja 2024. gadā Eiropā 61,9% vistu tiek turētas ārpus sprostiem, tad Latvijā šādu putnu īpatsvars bija 39,4% (kūtīs – 35,8%, brīvā dabā – 3,5%, bioloģiski – 0,2%). Lai arī šobrīd sprostos joprojām dzīvo 60,6% vistu, tendence ir skaidra – putnkopji arvien vairāk pāriet uz turēšanu ārpus sprostiem, ļaujot vistām dzīvot brīvākos un dabiskākos apstākļos.
“Vistu labbūtību visvienkāršāk var novērtēt pēc to dējības – ja vista jūtas labi, tā regulāri dēs oliņas. Varam teikt, ka pie “Balticovo” vistiņas jūtas ļoti labi, un dējība to tikai pierāda. Šobrīd vidējie putnu dējības rādītāji putna pilnā dzīves ciklā sasniedz 90 % (maksimāli – 96 %), kas ir lielisks rezultāts – tās ir vidēji 9 olas 10 dienu laikā,” stāsta Toms Auškāps. “Taču arī mūsu mērķis ir tuvāko pāris gadu laikā īstenot ieceri par 0 sprostos turētu vistu. Šobrīd apzināti veicam investīcijas un plānojam savu darbību tā, lai bez straujas produkta sadārdzināšanās, tuvāko piecu gadu laikā varētu piedāvāt saviem klientiem olas, kas dētas ārpus sprostiem. Kopumā varam vērot tendenci, ka arī citi nozares spēlētāji Latvijā būtiski pārskata savus darbības modeļus un salīdzinoši ar citām ES valstīm, Latvija straujāk veiks izmaiņas puntkopības nozarē.”
Turklāt Latvijā pastāv kāda īpaša priekšrocība, kas sniedz patērētājiem papildu drošību. Ņemot vērā, ka mūsu valsts ir neliela un tajā darbojas tikai daži putnkopības uzņēmumi, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) var veikt biežākas un detalizētākas pārbaudes nekā lielās valstīs, kurās ir ievērojami vairāk uzņēmumu, kas darbojas putnkopībā un olu ražošanā. Šāda stingra un regulāri īstenota uzraudzība nodrošina, ka labturība un pārtikas kvalitāte tiek kontrolēta rūpīgi, un patērētāji var būt droši par iegādātajiem produktiem.
Mīti un patiesība: ko atklāj olu dzeltenums?
Sabiedrībā vēl joprojām cirkulē vairāki nepatiesi pieņēmumi par olām, kas ne vienmēr atbilst patiesībai. Viens no izplatītākajiem ir, ka olas dzeltenuma krāsa nosaka tās uzturvērtību un kvalitāti. Daudzi pircēji domā, ka jo tumšāks dzeltenums, jo veselīgāka ola – taču tas maldīgs priekšstats.
Olas dzeltenuma krāsu nosaka vistas barība, īpaši tajā esošie karotīni jeb oranždzeltenais augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā. Dienvidu zemēs, kur vairāk saules, olas ir dzeltenākas, bet ziemeļos tās mēdz būt ar bālāku toni, kas ir pilnīgi normāli un tas nenosaka to, vai ola ir uzturvielām bagātāka. Dienvidu valstīs, teorētiski, olu dzeltenumiem vajadzētu būt košākiem lielākas saules ietekmes dēļ, taču ražotāji, lai izpatiktu pircējiem, vistu barībai bieži pievieno papildu beta karotīnu vai pat citas mākslīgās krāsvielas. Latvijā uzņēmums “Balticovo” izmanto kukurūzu, kas dzeltenumiem palīdz iegūt dabīgu dzeltenu toni.
Bet kā tad īsti ir ar labturības ietekmi uz olu uzturvērtību? Lauku olas vienmēr saglabās savu īpašo vērtību – tās ir daļa no tradicionālās garšas un īstas lauku dzīves pieredzes, ko nekas nevar aizstāt. Tomēr, raugoties no uzturvērtības viedokļa, nav iemesla satraukumam, ja uzturā tiek izvēlētas industriāli dētās olas – tās ir pilnvērtīgas un nodrošina nepieciešamās uzturvielas. Vēl tikai 2018. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumā** tika izpētīts, ka būtiskas atšķirības starp sprostu, kūts un brīvā dabā dētām olām pastāv tikai atsevišķos uzturvielu rādītājos. Piemēram, brīvā turēšanā dētās olas satur vairāk D vitamīna un joda, kūts olas – vairāk dzelzs, bet sprostu olās ir mazāks holesterīna daudzums. Tas rāda, ka katram turēšanas veidam ir savas īpatnības, taču visas Latvijā pārbaudītās olas ir drošas un uzturvērtīgas. Kopumā raugoties uz vistu dzīves apstākļiem, pāreja uz kūtīm un brīvu turēšanu nozīmē, ka Latvijas vistas pakāpeniski dzīvo labāk un dabiskāk, kas ir galvenais rādītājs to labklājībai.
