Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.
Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?
Sākas pārmaiņu dekāde
Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.
2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.
Lielākie emisiju radītāji ir lielās industrijas – elektroenerģijas ražotāji no fosilā kurināmā, lauksaimniecība un mežsaimniecība, rūpniecība un būvniecība. Tomēr tādi uzņēmumi kā, piemēram, “Repsol” un “Microsoft”, kas ir atbildīgi par ievērojamu daļu emisiju, paziņojuši, ka nevis samazinās darbības apjomu, bet gan to mainīs.
“Repsol” ir apņēmies līdz 2050. gadam kļūt oglekļa emisiju ziņā neitrāls. “Microsoft” plāno līdz 2030. gadam kļūt emisiju ziņā negatīvs, savukārt “Heidelberg Cement” plāno līdz 2050. gadam ražot tikai oglekļa neitrālu cementu. Kopīgais šo uzņēmumu rīcībā ir investīcijas darbības maiņā – jaunās tehnoloģijās un inovācijās –, nepārtraucot uzņēmuma attīstības plānus.
Vēl viens faktors, kas ietekmē uzņēmumu attīstības plānus, ir patērētāju vēlmes. Pēdējo desmit gadu laikā patērētāji kļuvuši izglītotāki par ilgtspējas, labturības un sociālās vienlīdzības jautājumiem. Rezultātā šobrīd patērētāji gan caur precēm, gan tiešiem aicinājumiem pieprasa produktus un pakalpojumus, kas atbilst viņu vērtībām.
Investīcijas ne tikai ražošanas iekārtās
Esot pārtikas ražotājs jau rūpnieciskā līmenī, “Balticovo” ir nogājis tālu ceļu, un redzam, ka līdzvērtīgs ceļš vēl priekšā, lai radītu ražotni, kas pilnībā darbojas pēc ilgtspējas principiem. Lieli soļi ir sperti vistu labturības uzlabošanā, atklājot pirmo lielizmēra brīvās turēšanas vistu kūti Madonā, kur tiek ražotas olas ar numuru 1 – vistām ir iespēja pastaigāties arī ārā. 20 000 putniem ir pieejams astoņu hektāru liels pastaigu laukums, katram putnam atvēlēta četru kvadrātmetru platība.
Līdz šim brīvās turēšanas apstākļos dētas olas tika ražotas tikai mazajās saimniecībās, kas spēja nodrošināt vietējā tirgus pieprasījumu, bet ne eksportu. Kaut arī eksportā šī numura olas vēl joprojām ir pieprasītākas, pieaug arī vietējā tirgus pieprasījums.
Vēl pirms gada tika ielikti pamati pirmajai ārpus sprostiem turēto vistu kūtij (olas ar numuru 2), un augustā jau atklāsim divas pilnībā funkcionējošas vistu kūtis, kurās putni iekštelpās brīvi staigā apkārt. Nākotnes darbības un stratēģija tika mainīta, lai virzītos uz atbildīgāku nozari, ko pieprasa gan ārvalstu tirgus, gan vietējie patērētāji. 2019. gadā kopumā tika pārdots miljons otrā numura jeb kūtī dētu olu, savukārt šogad jau 1,4 miljoni – tikai sešu mēnešu periodā.
Unikālus šos projektus padara tas, ka tie ir milzīgi soļi uzņēmuma attīstībai un eksporta palielināšanai, bet tajā pašā laikā tie nenodara kaitējumu videi. “Balticovo” stratēģiski realizēja lielu investīciju projektu – modernāko bioloģisko ūdens attīrīšanas iekārtu izveidi Baltijā.
Iekārtu augstā energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas un palīgvielu patēriņu. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt 750 m3 ūdens diennaktī ar slodzi, kas atbilst 20 000 cilvēku jeb dubulta Iecavas novada iedzīvotāju skaita radīta piesārņojuma ekvivalentam. Tika veiktas investīcijas modernās iekārtās, lai turpinātu uzņēmuma attīstību.
Jaunas tehnoloģijas atmaksāsies
Domājot par tehnoloģijām, šeit tiešām uzsvars ir uz fiziski un tehnoloģiski jaunām iekārtām, kuras ir radītas ar mērķi darboties ilgtermiņā un radīt pēc iespējas mazāk nevēlamos izmešus. Tās ir lielākas investīcijas, kuras būs grūtāk atļauties, bet rezultāts būs daudz lielāks. Šeit loma ir arī valdībai un atbalsta programmām, kuras citās valstīs ir īpaši labvēlīgas pret uzņēmumiem, kas iegādājas ilgtspējīgas iekārtas.
“Gudras” tehnikas iegāde atbilst Eiropas Savienības plānam virzīties uz apļveida domāšanu – stratēģiju, kuras pamatā ir pilnvērtīga resursu izmantošana. Neskatoties uz pēdējo gadu aktivitāti cirkulāro sistēmu ieviešanā, “The Circularity Gap” ziņojums vēstī, ka tikai 8,6% pasaules efektīvi izmanto esošos resursus. Izmaiņas nāk no uzņēmumiem, kas pārstāj atbalstīt “nopērc – izmet” ķēdi, bet sāk aicināt patērētājus uz otrreizēju lietu izmantošanu.
Lai jēgpilni realizētu apļveida resursu izmantošanas sistēmu, nepieciešams veikt izpēti – kam ir izmantojami mana uzņēmuma ražošanas pārpalikumi. Piemēram, “Balticovo” vistu olu čaumalas izmanto vairākas nozares - zāļu ražošana un lauksaimniecība, lai atskābinātu laukus. Olas, kuru čaumalas kvalitātes ziņā neatbilst pārdošanai veikalā, tiek izmantotas šķidro olu produktu ražošanai. No vistu kūts mēsliem iegūtais CO2 tiek pārstrādāts elektroenerģijā, savukārt daļa mēslu masas, kas paliek pāri, – digestāts tiek izmantots kā mēslojums lauksaimniecībā.
Visi procesi ir izstrādāti tā, lai nekas neaizietu zudībā. Efektīvi strādājoša apļveida sistēma neradīsies dienas laikā. Tomēr visi, kas sāks darbu laicīgi būs tikai ieguvēji, jo gan Eiropas Savienības, gan vietējo institūciju prasības vides aizsardzībā un ilgtspējīgā darbībā tikai pieaugs.
Avots: https://www.db.lv/zinas/balticovo-attirisanas-iekartu-modernizacija-investe-2-miljonus-eiro-497281
