Ilgstošu pārrunu rezultātā Eiropas parlamenta deputāti un EP prezidentūra ir vienojušies par importa nodevu apturēšanu Ukrainas lauksaimniecības preču eksportam uz Eiropas Savienību vēl uz gadu, līdz 2025. gada 5. jūnijam. Vienlaikus lēmuma gala variants paredz aizsardzības pasākumus, kvotu atjaunošanu (autonomous trade measures ATM) tiem lauksaimniecības produktiem, kuru imports no Ukrainas ir radījis būtiskus tirgus traucējumus Eiropas valstīs. Tie ir mājputnu gaļa, olas, cukurs, auzas, putraimi, kukurūza un medus, kā arī Eiropas Komisija ir apņēmusies pastiprināt graudu, jo īpaši kviešu, importa uzraudzību. Lielā mērā ir ņemti vērā Eiropas lielāko lauksaimnieku organizāciju AVEC, Copa-Cogeca, EUWEP, kuru dalīborganizācija ir arī Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA), priekšlikumi.
Atšķirībā no sākotnējā EK piedāvātā varianta ir papildināts aizsargājamo lauksaimniecības produktu saraksts, kā arī ir pagarināts atsauces periods, ko paredzēts izmantot par pamatu automātiskās aizsardzības iedarbināšanai, kas nozīmē, ka gadījumā, ja šo produktu imports pārsniegs 2021. gada otrajā pusē un visā 2022. un 2023. gadā reģistrēto vidējo importa apjomu. Līdzīgs bija arī LAPNA priekšlikums, ko ierosinājām Ministru kabinetam.
Būtībā Eiropas Parlaments ir atzinis to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir radījuši tirgus traucējumus, kas izraisīja lauksaimnieku protestus daudzās Eiropas valstīs. Vai pašlaik sagatavotais lēmuma projekts atrisinās problēmu un tiks sasniegts mērķis ekonomiski atbalstīt Ukrainu? Nē. Ne pilnībā. EP lēmums nenodrošinās tiešu un konkrētu ekonomisku atbalstu Ukrainai, taču tas ir solis pareizā virzienā un, iespējams, vismaz daļēji mazinās tirgus traucējumus ES dalībvalstīs. Lēmums ir pieņemts un balsojums Eiropas Parlamentā ir paredzēts nākamajā nedēļā.
Diemžēl jāatzīst, ka Latvijas atbildīgās institūcijas nespēja vai negribēja aizstāvēt Latvijas intereses. Latvijas nacionālā pozīcija iepriekšminētajā jautājumā, kuru izstrādāja Ārlietu ministrija, apstiprināja Ministru kabinets un akceptēja Saeimas Eiropas lietu komisija, bez diskusijām noraidīja LAPNA, otras lielākās lopkopības nozares priekšlikumus, ko tagad paredzēts ņemt vērā EP balsojumā. Aktīvākas Latvijas pozīcijas gadījumā, iespējams, būtu izdevies pārliecināt EP un EK arī par citiem priekšlikumiem, kas sniegtu reālu ekonomisku atbalstu Ukrainai. Diemžēl jāatzīst arī, ka tikai viens no astoņiem EP deputātiem, kuri pārstāv Latviju, izrādīja interesi un vēlmi iedziļināties problēmu būtībā.
Ļoti ceram, ka turpmāk atbildīgās institūcijas rūpīgāk ieklausīsies Latvijas nozaru viedoklī. Ir tuvredzīgi pieņemt vienkāršotus un labskanīgus lēmumus bez to turpmākās sociālekonomiskas ietekmes izvērtājuma. Ir tuvredzīgi pieņemt un uzspiest daudz augstākus ES standartus, ja vienlaikus netiek risināti importa nosacījumu jautājumi un netiek ņemta vērā mūsu ražotāju spēja konkurēt globālajā tirgū.
LAPNA pārstāv Latvijas putnkopības nozari attiecībās ar Latvijas un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, kā arī piedalās putnkopības nozari reglamentējošo normatīvu izstrādē un apspriešanā. Asociācija dibināta 2006.gadā, un tā pārstāv vairāk nekā 50 putnkopības uzņēmumus Latvijā.
