Lopkopības un putnkopības nozarei pēdējā pusotra gada laikā nav klājies viegli. Lai gan kopumā pārtikas ražošanas joma kovidsērgu pārcieta salīdzinoši labi, jo cilvēkam arī lielākajās krīzēs galu galā ir jāēd, nozari pamatīgi iedragāja viesnīcu un restorānu aizvēršana, kā arī Āfrikas cūku mēris un putnu gripa.
Tam visam tagad pievienojies arī barības cenu kāpums, tādēļ Latvija (un arī Spānija) nozares ministru sanāksmē Briselē jūnijā iezvanīja trauksmes zvanus, norādot, ka lopkopības nozare joprojām nav aizsargāta, ņemot vērā ražošanas samazināšanos un izmaksu kāpumu, kas grauj ražotāju ienākumus.
Savukārt Horvātijas delegācija šo jautājumu aktualizēja pēdējā ES lauksaimniecības ministru sanāksmē 19. jūlijā, uzsverot, ka barības cenas valstī sasniegušas augstāko līmeni septiņu gadu laikā.
Horvāti arī aicināja komisiju atbalstīt gaļas ražotājus finansiāli. Tikmēr lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis mēģināja nomierināt minētās valstis, norādot, ka barības cenas, visticamāk, pazemināsies.
Viņš arī piebildis, ka Kopējā lauksaimniecības politikā, kas ir galvenā ES lauksaimniecības subsīdiju programma, iezīmēti pasākumi lopkopības nozares atbalstam krīzes gadījumā.
Lielākās bažas cūkkopjiem
Zemkopības ministrijā “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka bažas par saimniecību nākotni pastāv. Lopbarības izmaksas veido 80% no kopējām lopkopju izmaksām, tikmēr lopbarības kviešu cena ES biržās joprojām aug.
Jūnija pirmajā nedēļā tā sasniedza 223,5 eiro par tonnu, jūlija sākumā bija neliels kritums līdz 191,7 eiro, bet mēneša beigās cena atkal kāpa līdz 211,8 eiro, lai augustā sasniegtu jau 222 eiro.
Tas ir par 23% augstāks rādītājs nekā pirms gada, turklāt cenu kāpums nerimstas. Vissmagāk tas skar cūkkopību, jo cūkgaļas iepirkuma cena dažādu apstākļu dēļ netiek līdzi lopbarības izmaksu kāpumam.
Piemēram, jūnija vidū cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā sasniedza 178,8 eiro par 100 kg gaļas, taču pēc mēneša cena bija samazinājusies par 24,1%, sasniedzot 135,7 eiro par 100 kg.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūlija vidu, cūku liemeņu iepirkuma cena ir samazinājusies par 12,3%. Loģiski, ka, krasi palielinoties lopbarības kviešu cenai un tikpat krasi samazinoties cūkgaļas iepirkuma cenai, cūkgaļas ražotāju ienākumi krīt.
“Jā, gaļas iepirkuma cenas šovasar ir zemākas nekā tradicionāli grilēšanas sezonā, turklāt aug pārējās izmaksas. Šobrīd esmu saņēmusi informāciju no dažāda lieluma saimniecībām par pašizmaksas celšanos cūkām no 1,20 uz 1,40 eiro/kg dzīvsvarā, jo kāpušas ne tikai barības izejvielu, bet arī degvielas un elektroenerģijas, gāzes cenas,” situāciju raksturo Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Vai tas nozīmē, ka augs arī cūkgaļas cena plauktā? Droši vien, lai gan simtprocentīgi to nevar prognozēt – neskatoties uz nepietiekamo nodrošinājumu ar cūkgaļu Latvijas iekšējā tirgū, pieprasījums pēc cūkgaļas kopumā samazinās.
Guza – pilna, lai vai kāda biržas cena
“Olu ražošanai kā jebkurai citai nozarei arī piemīt sava tipa sezonalitāte, un mēs to īpaši izjūtam vasaras periodā, kad olu patēriņš samazinās, bet barības ražošanas izmaksas vai nu paliek tādas pašas, vai pieaug, kā tas notiek šovasar. Šobrīd dējējvistas dienā apēd vairāk, nekā maksā olas,” tā situāciju raksturo AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.
Uzņēmums barību putniem ražo uz vietas, iepērkot izejvielas no vietējiem zemniekiem. Pilnvērtīga barība sastāv no kviešiem, sojas spraukumiem, saulespuķu spraukumiem, kukurūzas, miežiem, auzu klijām, rapšu eļļas, un katras izejvielas cenas pieaugums palielina kopējās ražošanas izmaksas.
Kviešu un rapša biržas cenas kopš jūlija sākuma ir būtiski pieaugušas, sasniedzot pagaidām sezonas augstāko punktu – attiecīgi 257 eiro un 555 eiro par tonnu.
Ņemot vērā, ka barības izmaksas veido 60% no vienas olas izmaksām, graudu cenas pieaugums ievērojami ietekmē olu ražošanas izmaksas.
To neizjūt patērētājs, bet olu ražotāji gan, jo graudu cenas izsenis nesaistās ar olu tirgus cenu, pretēji kā tas ir ar lopbarības cenu un cūkgaļas cenām.
Cenu atšķirību labi atspoguļo pakoto olu cenu indekss Eiropā, kurš kopš aprīļa ir krities gandrīz uz pusi.
“Mūsu gadījumā vasaras periodā sanāk darboties ar mīnusiem, jo vistām neinteresē, kāda ir grauda cena biržā – guzai tāpat ir jābūt pilnai. Zaudēto steidzam atgūt ziemā un pavasarī, kad olu patēriņš pieaug un ir iespējams realizēt lielākus olu apjomus. Kaut arī situācija, kad olu ražošanas izmaksas pārsniedz olu tirgus vērtību nav nekas jauns, nākotni mēs tomēr redzam tādu, kurā šie faktori tiek ņemti vērā, aprēķinot olu tirgus cenu,” teic “Balticovo” pārstāvis.
Raugās nogaidoši
Tikmēr piena un gaļas liellopu nozarē trauksme vēl netiek celta. Lielākā daļa saimniecību tiek galā, jo graudus audzē pašas, savukārt spēkbarība (graudi, rauši, milti) lopiņu ēdienkartē veido salīdzinoši nelielu daļu.
“Protams, saimniecības, kuras spēkbarību izbaro atšķirtajiem jaunlopiem vai nobarojamajiem liellopiem, izjutīs barības izmaksu sadārdzinājumu, bet par to objektīvāk spriest varēsim oktobrī un novembrī,” stāsta Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.
Tā kā gaļas liellopiem pamatbarība ir skābbarība un siens, jūtamāku barības pašizmaksas sadārdzinājumu Latvijas liellopu audzētāji juta, šopavasar sadārdzinoties skābbarības ruļļu un tranšeju plēvēm, kā arī dīzeļdegvielai.
“Tās saimniecības, kuras liellopus nobaro, lielākoties pārzina nobaroto liellopu pārdošanas cenas, līdz ar to var izrēķināt saimniecības rentabilitāti. Savukārt saimniecības, kuras atšķirtos teļus realizē eksportam, cer, ka cenas nenokritīs tik zemu kā pirms gada. Bet tas ir atkarīgs no Covid-19 vīrusa izplatības pasaulē, kas ierobežo starptautisko tirdzniecību. Tādēļ mūsu prognozes par gaļas cenām rudenī šobrīd ir ļoti piesardzīgas,” rezumē R. Jakovickis.
Avots: https://www.la.lv/vista-aped-vairak-neka-maksa-ola
