Investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, SIA Egg Energy iecerējusi palielināt no vistu mēsliem ražotā 100% dabiskā organiskā mēslojuma apmēru, turklāt vairāk nekā četras reizes audzējot granulētā mēslojuma apjomu, kas ļaus nodrošināt daļu no ārvalstu pieprasījuma.
“Ir noslēdzies piecu gadu darbs pie jaunās organiskā mēslojuma OrganiQ rūpnīcas, kurā paredzētas jaunas tehnoloģijas un risinājumi, kas ne tikai taupīs enerģiju, kas nepieciešama ražošanas procesam, bet arī ļaus ražot jaunus, līdz šim neražotus produktus, tādējādi paaugstinot uzņēmuma konkurētspēju tirgū un ļaujot ar šo mēslojumu apgādāt lielāku skaitu pašmāju un arī ārvalstu patērētāju,” skaidro SIA Egg Energy un SIA Bovo Gas attīstības direktors Pēteris Vilks.
Viņš norāda, ka jaunā rūpnīca paredz slēgtu vidi fermentācijas atlieku separācijai, kaltēšasnai un granulēšanai, kamēr pašlaik šie procesi notiek atvērta tipa iekārtās, tādējādi tērējot lielāku enerģijas apmēru un radot daudz vērtīgu zudumu. “Būtiska ir enerģijas un izejvielu rekuperācija, kas ļaus atgūt kaltēšanas procesā radušo siltumenerģiju, bet tvaikus pārvērst produktā — amonija sulfātā. Iztvaicējot separētos šķidrumus, iegūsim amonija ūdeni, kas būs Latvijā ražots slāpekļa mēslojums no dabīgām izejvielām. Visus jaunos produktus drīkst izmantot gan lauksaimniecības uzņēmumi, gan ķīmijas rūpniecības sfērā strādājošie,” uzsver P. Vilks.
Viņš norāda, ka iecerētā iztvaicēšanas tehnoloģija ļaus ražot arī viskozu organiskā mēslojuma koncentrātu, kuru daļēji pievienos organiskā mēslojuma granulām, tādējādi uzlabojot to sastāvu,” skaidro P. Vilks. Viņš atzīst, ka šo jauno šķidro produktu — mēslojumu plānots piedāvāt gan dažādu substrātu ražotājiem, gan arī lauksaimnieku kooperatīviem Baltijā. “Būtiski, ka granulētā organiskā mēslojuma ražošanas apjoms pieaugs no pašreizējām 5000 t līdz 20 000 tonnām gadā, tādējādi ievērojami paplašinot šī OrganiQ produkta noieta tirgus ģeogrāfiju,” uzsver P. Vilks.
Eksportē pat uz Vjetnamu
Pašlaik Iecavā ražotās OrganiQ mēslojuma granulas ir zināmas visā Eiropā, kā arī pat Vjetnamā. “Ražošanas apjoms 4000 līdz 5000 tonnu organiskā mēslojuma granulu gadā mēslošanas produktu tirgū ir niecīga pile, jo tā regulāra ekonomiskā iestrādes norma ir ap 500 kg uz vienu hektāru, kas nozīmē, ka Egg Energy spēj piegādāt šo produktu tikai apmēram 10 000 hektāriem lauksaimniecības zemes, kamēr tikai Latvijā vien ir aptuveni 2 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes,” stāsta P. Vilks. Viņš gan atzīst, ka iecerētā organiskā mēslojuma granulu ražotne spēs apgādāt apmēram 40 000 ha, kas būs četras reizes vairāk, taču uz kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoma arī tas nebūs ļoti daudz. “Pateicoties dalībai dažādās pasaules mēroga izstādēs, Egg Energy organiskā mēslojuma granulas ir pazīstamas tādās lauksaimniecības lielvalstīs kā Vācija, Francija, Polija un, protams, Baltijas valstīs,” uz lūgumu nosaukt eksporta noieta tirgus atbild P. Vilks.
Viņš norāda, ka, pateicoties Egg Energy dalībai izstādēs, lielu interesi par šo granulēto mēslojumu izrādījusi kompānija no Vjetnamas. “Sākumā palūdza piegādāt trīs konteinerus ar šo mēslojumu, bet pēc tam atsūtīja pieprasījumu uz 10 000 tonnām, taču to nevarējām izpildīt, jo pasūtījums divas reizes pārsniedz granulētā mēslojuma ražones gada jaudu,” uz jautājumu par tālāko sadarbību ar klientu no Vjetnamas atbild P. Vilks. Viņš atzīst, ka pašlaik limitējošais faktors ir tieši ražošanas jaudas, turklāt vistu mēsli ir izaicinoša izejviela, lai to izmantotu augsnes ielabošanai, tos savulaik nostādināja mucās, lai samazinātu to agresīvo ietekmi. Mūsdienās tas tiek paveikts reaktorā 30 dienu laikā, kā arī pasterizācijas un granulēšanas procesā neitralizējam nezāļu sēklas un nevēlamas baktērijas. Tāpat jāņem vērā, ka zaļais kurss, aprites ekonomika un ilgtspējīga lauksaimniecība ir būtiskākie faktori, kuri audzē pieprasījumu pēc organiskā mēslojuma.
Importu neaizstās
Latvijā ražots organiskais un slāpekļa mēslojums nevar pilnībā aizstāt importētos minerālmēslus, taču tas var būtiski dažādot piegādes avotus un mazināt lauksaimniecības ievainojamību. “Mūsu galvenā priekšrocība ir vietējās izejvielas — vistu mēsli, kā arī iespēja ražošanas procesā atgūt enerģiju un barības vielas. Palielinot granulētā mēslojuma ražošanas apjomu līdz 20 000 tonnu gadā, ar to varētu nodrošināt aptuveni 40 000 hektāru lauksaimniecības zemes,” skaidro P. Vilks. Viņs atzīst, ka Latvijas kopējā mērogā tā nav dominējoša daļa, tomēr reģionālā līmenī ietekme var būt ievērojama. Arī iecerētā vietējo slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošana ļaus saglabāt apritē slāpekli, kas citādi tiktu zaudēts, un daļēji aizstāt importētus produktus. “Baltijas mērogā tas ir viens no risinājumiem, kas palīdz veidot daudzveidīgāku un noturīgāku mēslojuma piegādes sistēmu,” tā P. Vilks.
Viņš arī atzīst, ka ģeopolitiskā situācija un pēdējo gadu piegādes ķēžu satricinājumi ir būtiski mainījuši gan uzņēmuma, gan klientu skatījumu. “Iepriekš viens no galvenajiem kritērijiem bija cena, savukārt tagad arvien lielāka nozīme ir produkta pieejamībai, piegādes regularitātei, izcelsmei un izmaksu prognozējamībai,” secina P. Vilks. Viņš uzsver, ka vietējai ražošanai ir arī stratēģiska nozīme. Tā saīsina piegādes ķēdes, izmanto Latvijā pieejamas izejvielas un ļauj ātrāk reaģēt uz klientu vajadzībām. “Mūsu mērķis nav apgalvot, ka spēsim pilnībā aizstāt importu, bet gan izveidot stabilu vietējās izcelsmes alternatīvu, kas stiprina Latvijas un Baltijas lauksaimniecības piegāžu drošību,” stāsta P. Vilks.
Vairums mēslojuma šķidrā veidā
“Varam pārstrādāt līdz 120 000 tonnu vistu mēslu un radīt līdz 280 000 tonnu fermentēta materiāla, taču tā ekonomiski efektīvais transportēšanas attālums iestrādāšanai lauksaimniecības zemē ir apmēram 100 kilometri,” skaidro P. Vilks. Tieši tāpēc tā pircēji ir tikai tuvākie lauksaimnieki. “Šogad 20 000 tonnu šķidrā mēslojuma iegādājās dienvidu kaimiņvalsts pircējs savu produktu – substrātu - ražošanai, tādējādi uzlaboja ražas apjomus par 20%,” uz jautājumu par Lietuvas pircējiem atbild P. Vilks.
Vairāk nekā 10 gadu pieredze
P. Vilks atgādina, ka Ziemeļeiropā lielākais vistu olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo jau daudzus gadus ražo organisko mēslojumu. “Sākotnēji vistu mēsli tika uzglabāti speciāli tam paredzētā laukumā, tādējādi izdalījās ne tikai smakas, bet jau arī notika fermentācijas procesi, kuru rezultātā atmosfērā nonāca amonjaks, metāns un oglekļa dioksīds, tostarp sērūdeņradis un dažādi gaistošie organiskie savienojumi. Tāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem Balticovo nolēma šo vistu mēslu īstermiņa uzglabāšanas laukumu slēgt un tika uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija,” pirmos soļus OrganiQ granulētā mēslojuma ražošanā atceras P. Vilks.
Viņš norāda, ka situācija jau atkal ir mainījusies, jo lielākā daļa biogāzes šobrīd tiek attīrīta biometānā un granulētā organiskā mēslojuma ražošanai nav pieejams tik daudz siltuma kā agrāk. “Vistu mēsliem pievieno ūdeni, sagatavojot substrātu anaerobajai fermentācijai. Mikroorganismi organiskās vielas pakāpeniski noārda, procesā veidojas biogāze un fermentācijas atliekas. Biogāzi daļēji izmanto enerģijas ražošanai, savukārt iegūto siltumu – tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai. Lielāko daļu fermentācijas atlieku tieši izmanto kā šķidro mēslošanas līdzekli, atlikušo sadala šķidrajā un cietajā frakcijā: šķidro frakciju izmanto kā mēslošanas līdzekli, bet cieto frakciju pasterizē un žāvē, izmantojot no biogāzes iegūto siltumu. Izžāvēto materiālu granulē, atdzesē un iepako dažāda lieluma iepakojumos – no 1 kg maisiem līdz 1 t lielmaisiem,” uz jautājumu par tehnoloģisko procesu secību atbild P. Vilks. Viņš norāda, ka jau pašlaik OrganiQ produkcija ir pieejama ne tikai vairumtirdzniecībā, bet arī mazumtirdzniecībā. Īstenojot jauno projektu, uzņēmums plāno paplašināt darbību mazumtirdzniecības segmentā, kas nodrošina augstāku rentabilitāti.
Darbu sāks 2027. gadā
Jaunās mēslojuma ražotnes darbības uzsākšana paredzēta jau 2027. gadā. P. Vilks gan atzīst, ka pašlaik ir pāragri saukt kādus konkrētus datumus. “Apmēram gada laikā projekts tiks pabeigts, jo iekārtas ir jau pasūtītas to ražotājiem, un attiecīgi būvniecības un montāžas darbi 12 mēnešos ir reāli īstenojami,” uz jautājumu par jaunās ražotnes iedarbināšanas laika grafiku atbild P. Vilks. Viņš atzīst, ka līdz ar esošo ražošanas jaudu pieaugumu arī palielināsies darbinieku skaits. Pērn uzņēmumā tika nodarbināti 24 darbinieki, bet nākamgad to skaits būšot lielāks. 2025. gadā Egg Energy strādāja ar 7,15 milj. eiro lielu neto apgrozījumu un valstij nodokļos kopumā samaksāja 1,14 miljonus eiro.
