Olu čaumalas bieži tiek uztvertas tikai kā atkritumi – trausls materiāls, kas paliek pāri pēc olu lobīšanas. Taču čaumala nav vienkārši aizsargs olai – tā ir strukturēts bioloģisks materiāls ar konkrētām ķīmiskām un funkcionālām īpašībām. Tieši šīs īpašības pēdējos gados raisa arvien pieaugošu interesi gan zinātnieku, gan pārtikas ražotāju un citu nozaru vidū. Arī Latvijā lielākais olu ražotājs “Balticovo” savā darbībā pievērš īpašu uzmanību tam, kā ražošanā iegūtās olu čaumalas tiktu izmantotas pilnā to potenciālā.
Olu čaumalu vērtība slēpjas to uzbūvē. Lielāko daļu jeb aptuveni 95% čaumalas veido kalcija karbonāts, kas nodrošina mehānisku izturību un stabilitāti, savukārt čaumalas iekšpusē esošā plānā membrāna satur bioloģiski aktīvas olbaltumvielas, tostarp kolagēnu. Šī kombinācija padara čaumalu par daudzfunkcionālu materiālu, kas vienlaikus ir gan minerāls, gan bioloģisks resurss. Atšķirībā no daudziem citiem pārtikas blakusproduktiem, čaumalas ir viendabīgas un prognozējamas pēc sastāva. Līdz ar to šīs priekšrocības var izmantot, lai attīstītu dažādas inovācijas ar lielāku izdošanās koeficientu.
Kurās nozarēs čaumalas jau tiek izmantotas kā vērtīgs izejmateriāls?
Starptautiskajā praksē olu čaumalas jau sen vairs netiek skatītas tikai kā pārtikas ražošanas atlikums. Pārtikas un farmācijas nozarēs tās tiek izmantotas kā kalcija avots uztura bagātinātājos un medikamentos, kas ir svarīgi osteoporozes un citu kaulu slimību profilaksei un ārstēšanai. Kosmētikā – kā izejviela kolagēnu saturošiem produktiem, bet medicīnā čaumalu materiāli tiek pētīti kaulaudu reģenerācijai un biomateriālu izstrādei, piemēram, kaulu transplantātus. Savukārt lauksaimniecībā olu čaumalas izmanto kā dzīvnieku barības piedevu un augsnes mēslojumu, kas noder neitralizēt skābu augsni un tādējādi veicināt ražību. Būvniecībā olu čaumalas, pateicoties to augstajam kalcija karbonāta saturam, var tikt izmantotas kā papildmateriāls cementa un betona ražošanā, kas samazinātu būvmateriālu ražošanas izmaksas un uzlabotu ilgtspēju. Tāpat tās var tikt izmantotas biokompozītu materiālu izgatavošanā: pētot olu čaumalu savienojumību ar citiem elementiem, iespējams izstrādāt materiālus, kas ir gan viegli, gan izturīgi. Arī vides aizsardzībā tās var spēlēt ievērojamu lomu – olu čaumalas var kalpot kā sorbents smago metālu un citu piesārņojuma atbrīvošanai no ūdens, tādējādi veicinot tīrāka ūdens pieejamību, kas nākotnē var būt kritiski svarīgi.
Olu čaumala jau šobrīd dažādās nozarēs pazīstams kā specifisks un ilgtspējīgs resurss, turklāt tās fizikāli ķīmiskās un bioloģiskās īpašības joprojām tiek intensīvi pētītas, lai apzinātu jaunas pielietojuma iespējas un paplašinātu tās praktisko izmantošanu arī citās jomās.
Ja mums ir olas, tad arī čaumalas!
Augstvērtīgu izejvielu iegūšana no čaumalām var samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas olu ražotājiem, taču lielākais ieguvums ir tas, ka viena uzņēmuma atkritumi var kļūt par cita biznesa galveno izejmateriālu. Tomēr, lai sasniegtu plašāku industriju loku, piedāvājot tām jaunu materiālu, ir jāspēj ieguldīties zinātniskos pētījumus. Liela mēroga olu ražošana nozīmē arī ievērojamu čaumalu daudzumu, kas ļauj domāt nevis par eksperimentālu, bet jau par rūpnieciski pielāgojamu pieeju.
“Mēs “Balticovo” darbībā konsekventi ievērojam 3R principu hierarhiju: “samazināt” (no angļu val. – reduce), “atkārtoti izmantot” (no angļu val. – reuse) un pārstrādāt (no angļu val. – recycle). Tas nozīmē ne tikai atkritumu apjoma samazināšanu, bet arī resursu efektīvāku izmantošanu visā ražošanas ciklā – no tehnoloģisko režīmu optimizācijas līdz blakusplūsmu iesaistei jaunās vērtību ķēdēs,” stāsta Ph.D. inženierzinātnēs un tehnoloģijās Vjačeslavs Kočetkovs, “Balticovo” komercdirektors.
“Balticovo” gadījumā, ražojot gada laikā aptuveni 1,2 miljardus olu un šķidro olu produkciju, rodas ievērojami čaumalu apjomi. Balstoties uz minēto principu aspektu, uzņēmums izvēlējās sadarboties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētniekiem, lai noskaidrotu, kā čaumalas un to membrānas var pārvērst jaunās vērtīgās produktu formās. Kā partneri mēs piedalāmies Eiropas Savienības atbalstītā projektā “Olu čaumalu un olu membrānu morfoloģijas izpēte un izmantošana rūpnieciskā mērogā kalcija un kolagēna ražošanā” (projekta numurs: 25-00-C0LA1602-000006)*, kura mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgas un videi draudzīgas tehnoloģijas olu čaumalu pārstrādei augstvērtīgos produktos. Pētījumos tiek analizētas iespējas iegūt no čaumalām augstvērtīgus kalcija savienojumus un bioloģiski aktīvas olbaltumvielas, vienlaikus saglabājot to struktūru un kvalitāti. Zinātniskie pētījumi ļauj novērtēt ne tikai tehnoloģisko iespējamību, bet arī ekonomisko lietderību un drošību pārtikas un farmācijas nozarēm. Tas ir būtiski, jo jebkura blakusproduktu iesaiste apritē prasa stingru kvalitātes kontroli un atbilstību normatīvajām prasībām. Pētījumu rezultāti pagaidām liecina, ka, izmantojot saudzīgas apstrādes metodes, olu čaumalas var kļūt par izejvielu produktiem ar augstu pievienoto vērtību sākot no uztura bagātinātājiem līdz funkcionāliem materiāliem.”
Ekonomiskā perspektīva ir tikpat būtiska kā tehnoloģiskā
Skatoties nākotnē, olu čaumalas arvien mazāk tiks uztvertas kā ražošanas beigu punkts. Tās drīzāk kļūs par sākumu jaunām vērtību ķēdēm, kur pārtikas nozare satiekas ar zinātni, materiālzinātni un veselības industriju. Šāda pieeja prasa laiku, investīcijas un precīzu plānošanu, taču tā arī parāda, ka ilgtspējīga attīstība praksē nozīmē nevis atteikšanos no ražošanas, bet gudrāku un plašāku skatījumu uz to, ko patiesībā nozīmē resurss.
“Kritiskais faktors vienmēr būs mērogs un kvalitāte,” norāda Toms Auškāps, Balticovo komunikācijas un attīstības vadītājs. “Tā kā uzņēmums turpina attīstīt un paplašināt savu darbību, ir skaidrs, ka paralēli pieaugs arī ražošanas blakusproduktu apjoms. Tāpēc jau šobrīd tiek mērķtiecīgi domāts par ilgtspējīgiem risinājumiem, kas ļautu šos apjomus uztvert nevis kā atkritumus, bet gan kā vērtīgu resursu. Mūsu mērķis ir panākt, lai blakusprodukti ar augstu potenciālu pārtaptu tirgū pieejamos, nozīmīgos produktos, kas nākotnē var kļūt pat par būtisku izejmateriālu citām nozarēm.”
No vienas puses, tā ir iespēja uzņēmumam radīt papildu ieņēmumus, bet, no otras – tas ir ieguldījums plašāku iespēju un pieejas nodrošināšanā sabiedrībai nepieciešamo materiālu daudzveidībai. “Čaumalu apjomi, ar kuriem strādājam, ļauj sadarboties ar zinātniekiem un attīstīt risinājumus ar reālu, rūpnieciski pielietojamu ievirzi, neaprobežojoties tikai ar laboratorijas mēroga pētījumiem. Tieši uzņēmumi, kuri rada liela apmēra blakusproduktus ir gan atbildīgi par to, kā tie tiek utilizēti, gan arī savā ziņā ir privileģēti – tiem ir piekļuve lieliem, nepārtrauktiem materiālu apjomiem, kas pētniecībā citādi bieži vien nemaz nebūtu pieejami. Tas ļauj zinātniekiem ar šiem materiāliem strādāt plaši un elastīgi, testēt idejas un risinājumus bez papildu izmaksām un ierobežojumiem. Tā kļūst par tādu kā lielu smilškasti, kurā kontrolēti var darboties citu nozaru pārstāvji, lai ieguvēji beigu galā esam mēs visi,” uzsver Toms Auškāps. “Šādā kontekstā gribētos aicināt arī citus uzņēmumus apzināt savus it kā “nevērtīgos” blakusproduktus un meklēt iespējas tos pārvērst par inovāciju pamatu – piemēram, izmantojot sadarbību ar universitātēm, pētniecības institūtiem vai iesaistoties Eiropas mēroga projektos. Galu galā tieši gudri un tālredzīgi uzņēmēji bieži vien ir inovāciju un jaunu atklājumu dzinējspēks. Biznesam ir gan resursi, gan cilvēkkapitāls, gan finansiālās iespējas idejas pārvērst realitātē – un, apvienojot to ar zinātnes kompetenci, iespējams radīt risinājumus, kas sniedz ieguvumu gan uzņēmumam, gan nozarei, gan sabiedrībai kopumā.”
*Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitāte. Olu čaumalas un olu membrānu morfoloģijas izpēte un izmantošana rūpnieciskā mērogā kalcija un kolagēna ražošana https://www.lbtu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2025/olu-caumalas-un-olu-membranu-morfologijas-izpete-un
