Sojas milti, sojas spraukumi ir galvenais proteīna jeb olbaltumvielu avots, ko izmato mājputnu barības sastāvā lielākā daļā Eiropas valstu. Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos sojas pupu audzēšana vēl nenotiek lielos apjomos vai arī to ražošana nav ekonomiski izdevīga, iespējams izmantot vietējos olbaltumvielu avotus: zirņus, lopbarības pupas, lucernu. Latvijā tiek pievērsta lielāka vērība proteīnaugu jeb tauriņziežu audzēšanai, pēdējo gadu laikā strauji palielinājies ar tauriņziežiem apsēto platību apjoms. Izmantojot lauksaimniecībā vairāk tauriņziežus, samazinās patērējamā slāpekļa mēslojuma apjoms, kas būtiski samazina arī apkārtējā vidē nonākošo neizmantoto slāpekļa daudzumu. Tauriņziežu platību palielinājums liek meklēt risinājumus produkcijas realizācijas iespējām, un viena no iespējām – izmantot tos lopbarībā.
Putnu barība veido lielākās izmaksas, un viena no nozīmīgākām barības sastāvdaļām ir olbaltumvielas. Tādējādi, lai olu ražošanas nozare attīstītos ilgtspējīgi, nepieciešams palielināt ražošanu ar zemākām izmaksām. Raugoties no ekonomikas viedokļa, svarīgi ir izpētīt vai izmantotie tauriņzieži dējējvistu barības sastāvā, ir ekonomiski pamatota. Neviens cits dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkts un arī sagatavots dažādos veidos netiek patērēts tik plaši kā olas. To popularitāti nosaka ne vien vieglais ražošanas un sagatavošanas veids, bet arī olu uzturvērtība. Savukārt olas papildina jebkura cita pārtikas produkta barības vērtību, kuram tās tiek pievienotas. To plašā lietošana kulinārijā papildina un uzlabo cilvēku pārtikas uzturvērtību.
Dējējvistu ēdināšanas pētījums tika veikts, lai noteiktu piemērotāko proteīnaugu daudzumu dējējvistu barības devā un to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti. Putnu produktivitāti ietekmē vairāki faktori – ģenētiskie, ēdināšana, turēšanas, produktivitātes līmenis un citi. Izmantojot dažādus barības maisījumā iekļautos barības līdzekļus, mainās dējējvistām izēdinātās barības cena un attiecīgi arī olu ražošanas izmaksas. Pētījumā tika izmantoti divu veidu proteīnaugi: zirņi `Bruno` (Pisum sativum) un žāvētas lucernas (Medicago sativa L) zaļmasas granulas. Ēdināšanas izmēģinājumu veica 24 nedēļas (maijs – oktobris) Z/s “Imantas” ar Lohmann brown dējējvistām (50 nedēļu vecas) novietnē uz dziļajiem pakaišiem (1.att.).
Izveidojot dējējvistu ēdināšanas izmēģinājumā plānotās barības receptes, tika noskaidrotas katras barībā izmantotās sastāvdaļas bioķīmiskās analīzes. Barības līdzekļu analīzes tika veiktas LLU Biotehnoloģiju zinātniskā laboratorija.
Katram putnu krosam ir izstrādāti sava barības sastāva normatīvi. Tie precīzi norāda izēdināmā barībā nepieciešamo vielu sastāvu un daudzumu, kā arī to, kādu barības daudzumu dējējvistai dienā ieteicams izēdināt atkarībā no putnu vecuma, produktivitātes līmeņa un turēšanas apstākļiem. Kā zināms no pētījumu rezultātiem, zirņu daudzumu dējējvistu barības devā ierobežo to sastāvā esošie tanīni, kas ir anti-barojoši (anti-nutritive) savienojumi un ietekmē barības garšu, kā arī putnu gremošanas sistēmu, līdz ar to tas ierobežo zirņu daudzumu barības sastāvā. Tas norāda, ka zirņi nevar pilnībā aizvietot sojas spraukumus, kukurūzu putnu barības standartmaisījumos ne tikai antinutritivo faktoru dēļ, bet arī zemāka kopproteīna satura dēļ, salīdzinot ar soju. Jānorāda, ka `Bruno` šķirnes zirņi saturēja 2.91 reizes lielāku kopproteīna daudzumu sausnā nekā kukurūzu milti un 1.3 reizes vairāk nekā lucernu granulas. Lucernu granulas saturēja visaugstāko kokšķiedras (32.98%), kalcija (1.24%) saturu un viszemāko cietes (3.86%) saturu.
Pētījumā izmantotās barības sastāvdaļas tika iegādātas no Latvijas ražotājiem, no Agroresursu un ekonomikas institūta – pelēkie zirņi `Bruno`. Pamatbarības sastāvā (PB) (kontroles grupā) izmantoja pašražotu barības maisījumu (mieži, auzas, kukurūzas milti, kaļķis, premikss) atbilstoši dējējvistu vecumam (Lohman Tierzucht Management, 2018).
Barības sastāvdaļu daudzums pētījumu grupās tika izvērtēts vadoties no ķīmiskām analīzēm pie nosacīju, ka izmēģinājuma grupās tiek iekļauti zirņi divās dažādās devās (50 g kg-1 un 100 g kg-1), un divās dažādās devās žāvētas lucernu granulas (50 g kg-1 un 100 g kg-1). Pārējās sastāvdaļas sabalansētas atbilstoši nepieciešamajam proteīna daudzumam barības devā. Nepieciešamais kaļķa un mikroelementu daudzums visās izmēģinājuma grupās tika iekļauts vienādos daudzumos. Barības daudzums vienai dējējvistai dienā kontroles grupā tika atstāts saimniecībā izmantotajā daudzumā, t.i. 125 g dienā. Izmēģinājuma grupām tika samazināts barības daudzums līdz 115 g vienai dējējvistai dienā, kutas sastāvā bija 15.43-15.46 g proteīna.
Putniem izēdinātās barības izmaksas aprēķinātas uz 100 kg. Visdārgākā barība ir grupās, kuru barības sastāvā iekļāva 100 g kg-1 zirņi `Bruno`, 50 g kg-1 un 100 g kg-1 lucernas granulas, t.i., par 0.15-10.8% dārgāka nekā barība kontroles grupai. Zemākās izmaksas bija grupas barībai, kuras sastāvā iekļauti 50 g kg-1 zirņi `Bruno`.
Pētīto zirņu un lucernas granulu pievienošana dējējvistu barībai sekmēja dējējvistu produktivitāti. Visvairāk tika iegūtas olas no dējējvistām (2778 olas), kurām barības sastāvā iekļāva 100 g kg-1 zirņus (3. att.) un dējējvistām (2776 olas), kurām barības sastāvā iekļāva 50 g kg-1 lucernas granulas. Zemākie dējības rādītāji bija novērojami kontroles un grupā ar 100 g kg-1 lucernas granulu barības sastāvā. Izdēto olu skaita dinamika ēdināšanas pētījuma laikā pētījuma grupās norādīta 3. attēlā. Nozīmīgs rādītājs ir izdēto olu daudzums, bet vēl viens no nozīmīgiem rādītājiem ir izdēto olu svars. Olas tika sašķirotas pēc svara, un aprēķināti iespējamie olu realizācijas ieņēmumi, pieņemot tirgū pieejamo realizācijas cenu. Visās grupās lielākā daļa (8152 gab. jeb 55.28–67.07%) olu atbilda L šķirai, kurā ietilpst olas ar svaru no 63.0-72.9 g. Otrs liekākais iegūtais olu skaits (3022 gab.) atbilda XL svaru šķirai, kurām svars bija lielāks par 73 g. M svara šķiras kategorijā tika iegūtas 2002 olas, kas veidoja 15% no kopējā iegūtā olu skaita (4. att.).
Pēc iegūtiem datiem var secināt, ka olu ražošanā, dējējvistu barības sastāvā iekļaujot pelēkos zirņus `Bruno` un žāvētu lucernu granulas, var palielināt dējējvistu produktivitāti, vienlaicīgi, samazinot barības patēriņu un attiecīgi arī izmaksas kvalitatīvu olu ražošanā, kā arī iegūt olas ar lielāku svaru, dodot iespēju papildus iegūt ieņēmumus no olu realizācijas. Izmēģinājuma rezultāti parāda vienu konkrētu dējējvistu audzēšanas un ēdināšanas tehnoloģiju, kuras rezultātā var iegūt olas, noteiktos turēšanas apstākļos ar konkrētu barības sastāvu un konkrētām izmaksām. Citos ēdināšanas un turēšanas apstākļos, izmantojot citu barības sastāvu, izmaksas būs atšķirīgas. Olu ražošanas izmaksas un ieņēmumi ir cieši saistīti ar vistu dējības intensitāti un barības patēriņu, jo lielāka dējība, jo lielāki ieņēmumi. Putnkopības uzņēmumu attīstīšanai nepieciešams izmantot inovatīvus risinājumus: kā barības sastāva uzlabošanu ar vietējiem barības līdzekļiem (zirņi, lucernu granulas) ražošanas efektivitātes paaugstināšanai un olu masas palielināšanu, lai paaugstinātu ražotāju ieņēmumus, un peļņu, kā rezultātā, veidosies labvēlīgi nosacījumi putnkopības uzņēmuma izaugsmei, un iedzīvotājiem tiktu dota iespēja iegādāties veselībai labvēlīgus putnkopības produktus.
Pētījums tika īstenots un finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma „Sadarbība” 16.2.apakšpasākuma „Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”, projekta Nr.18-00-A01620-000037 “Vietējo proteīnaugu izmantošanas veicināšana dējējvistu barībā”.
Pētījuma īstenotāji:
Sallija Ceriņa, Agroresursu un ekonomikas institūts
Solvita Gulbe ”Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija”
Ģirts Ante, Vītiņu pagasta zemnieku saimniecība “IMANTAS”
