Putnkopības asociācija ceļ trauksmi par krīzi nozarē, bet valsts institūcijām jādomā, kā no cenu pieauguma aizsargāt mazturīgos iedzīvotājus. Pagājušajā nedēļā putnkopības nozares asociācija rosināja izsludināt ārkārtas situāciju putnkopībā, jo dubultojušās graudu cenas, bet olu cenas saglabājušās līdzšinējā apmērā, un līdz ar to nozare ir uz krīzes sliekšņa.
Nenoliedzami, situācija ir sarežģīta, bet izejvielu un energoresursu cenas palielinās ne tikai putnkopjiem, bet arī cūku audzētājiem un citiem ražotājiem. Putnkopības nozares pārstāvji aicina piešķirt bezprocentu aizdevumus apgrozāmiem līdzekļiem un samazināt PVN pārtikai.
Valsts institūcijām jādomā, kā aizsargāt mazturīgos pircējus no cenu pieauguma, bet Zemkopības ministrijas ierēdņi rosina tirgotājiem pārtikas produktu cenas pārskatīt nevis reizi 3 vai 6 mēnešos, bet ik pa 15 dienām.
Krīzes iemesls putnkopībā – graudu cenu pieaugums
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha uzskata – ja valdība tuvākajā laikā nepieņems mērus nozares atbalstam, putnkopībā būs jāizsludina ārkārtas situācija.
“Krīzes iemesls ir tas, ka ražotāji bija noslēguši ilgtermiņa līgumus ar piegādātājiem no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Šobrīd šie līgumi pildīti netiek un nākas meklēt graudus alternatīvos tirgos tepat Eiropā, un tie graudi ir krietni, krietni dārgāki. Pirms tam maksāja 200 eiro par tonnu, šobrīd maksā pat 400 eiro par tonnu,” pastāstīja Anna Ērliha.
Viņa uzskata – atbalsts, kas šobrīd ļoti palīdzētu putnkopjiem, ir apgrozāmo līdzekļu nodrošinājums aizdevumu vai grantu formā, iespējams, graudu intervences iepirkums un pavisam noteikti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārtikai samazināšana.
“Jo šajā brīdī tas nozīmē, ka ražotājs varētu palielināt cenu un tajā pašā laikā mēs kā pircēji veikalā nejustu, ka šī cena ir augusi,” skaidroja Ērliha.
“Balticovo” prognozē pat 60% cenu kāpumu olām
Uzņēmums “Balticovo” ar vairāk nekā 3 miljoniem dējējvistu un jaunputnu ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps pastāstīja, ka graudu cenas pasaulē aug jau divus gadus, biržā graudu cena ir dubultojusies un tieši graudi sastāda 70% no olu ražošanas pašizmaksas.
“Šobrīd tas pieaugums jau principā cenās ir 35–40%. Mums ir izdevies izdzīvot daļēji uz iepirktajiem iepriekšējās sezonas graudiem, bet tie krājumi drīz beigsies, un tad tā mūsu ražošanas pašizmaksa ies vēl uz augšu. Es paredzu, ka varētu būt par 50 un varbūt pat 60% cenu kāpums olām.
Šobrīd šīs cenu svārstības ir uz ražotāju pleciem, tikai pēc tam reaģē tirgotāji, un pēdējie ķēdē noteikti reaģēs arī patērētāji,”
teica Auškāps.
Toms Auškāps uzsvēra – valstij šobrīd jārūpējas arī par patērētāju, jo noteikti inflācija skries uz augšu un pirktspēja samazināsies.
“Savukārt sabiedrībai jādomā, par ko mēs balsojam ar saviem maciņiem. Es aicinu izvēlēties vietējo produkciju, lai nauda, kuru mēs atstājam par produktiem, lai viņa paliek valstij,” teica Auškāps.
Cūkkopībā un putnkopībā resursu cenas kāpušas jau iepriekš, arī investējot “zaļā kursa” prasībās
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe situāciju putnkopībā tomēr nedēvēja par krīzi. Protams, situācija ir sarežģīta, bet nav tā, ka nav graudu, tikai to cena ir augsta. Viņa uzsvēra arī Latvijas iedzīvotāju zemo pirktspēju.
“Bagātās valstis tērē ap 10% no ienākumiem pārtikai, mēs tērējam pie 20%. Bet tā nav ražotāju problēma, ka cilvēkiem pietrūkst resursu, lai to dārgo pārtiku iegādātos. Tādā gadījumā valdības uzdevums ir skatīties, kā pabalstu formā atbalstīt speciālās sociālās grupas,” teica Inguna Gulbe.
Viņa gan piekrita, ka ražotājiem vajadzētu piešķirt vismaz kaut kādus bezprocentu aizdevumus apgrozāmiem līdzekļiem.
“Tāpēc, ka šajās nozarēs – gan cūkkopībā, gan putnkopībā – tās resursu cenas kāpa jau drusciņ iepriekš, bet gala cena nekāpa. Tas nozīmē, ka viņiem nebija iespējams uzkrāt lielus līdzekļus. Arī investēja tajās prasībās, kas bija no tā zaļā kursa,” uzsvēra Gulbe.
Zemkopības ministrija veido apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmas, rosinās tirgotājus pārskatīt cenas ik pēc 15 dienām
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa pastāstīja, ka ministrija šobrīd strādā pie trim galvenajiem jautājumiem un to risināšana palīdzēs ne tikai putnkopjiem, bet arī citiem lauksaimniekiem.
“Sadarbībā ar “Altum” veidojam apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmas – dažāda lieluma un pieejamības, kā arī garantijas. Otra lielā problēma – tirgotāji atbilstoši šobrīd spēkā esošiem līgumiem ir gatavi pārskatīt cenas tikai reizi 3 vai reizi 6 mēnešos. Un tādēļ
tiks noslēgts trīspusējs memorands starp Zemkopības ministriju, ražotājiem un tirgotājiem, ka tirgotāji ražotāju piedāvātās cenas pārskatīs ik pēc 15 dienām,
jo ražotājiem šīs cenas tiešām ļoti strauji un bieži mainās dēļ ģeopolitiskās situācijas un izejvielu cenu pieauguma. Memorands būs spēkā līdz nākamā gada 1. janvārim,” skaidroja Krieviņa.
Treškārt, Eiropas Savienība ir piedāvājusi atbalsta instrumentu un var tikt piešķirts atbalsts gan lauksaimniekiem, gan pārtikas ražotājiem par resursu cenu pieaugumu, par degvielas, elektrības, gāzes un minerālmēslu, graudu cenu pieaugumu.
“Mēs veidojam valsts atbalsta pasākumus, ar kuriem tiks kompensēts šis cenu pieaugums,” teica Krieviņa.
Daudz runāts arī par PVN samazināšanu pārtikai. Par to gan jālemj nevis Zemkopības ministrijai, bet politiķiem un valdībai.
Avots
