Sākums » Gatavojoties “ērai bez sprostiem”, Latvijas lielākie olu ražotāju ieguldījuši vairāk nekā 40 miljonus eiro vistu labbūtības uzlabošanā
Dalies ar ziņu:

Eiropas Savienībā jau kopš 2012. gada ir aizliegti šaurie būri, vēl vairāk, paredzēts, ka dējējvistas sākot ar 2027. gadu drīkstēs turēt tikai kūtīs vai brīvos apstākļos.

Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas biedri un olu ražotāji pēdējos trīs gados ir ieguldījuši vairāk nekā 40 miljonus eiro vistu labbutības uzlabošanā, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) “ērai bez sprostiem” un Latvijas patērētāji to ir novērtējuši, informē Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes locekle Anna Ērliha.

“Arī Latvijas iedzīvotāju acīs pieaug dējējvistu labturības nozīme, proti, astoņi no desmit aptaujātajiem jeb 81% respondentu “Norstat” 2023. gada decembrī veiktajā aptaujā norādīja, ka viņiem ir svarīgi, lai olu ražotāji ievēro gan Eiropas Savienības (ES) standartus kopumā, gan tos, kas attiecas uz dzīvnieku labturību,” stāsta Ērliha.

LAPNA biedrs un Latvijas lielākā olu ražotāja “Balticovo” pārstāvis Toms Auškāps uzsver, ka labturības prasību ievērošana mums nozīmē cieņpilni sarūpēt kvalitatīvu pārtiku, kas vienlaikus arī apliecina mūsu cilvēcību. “Dējējvistu labturībā ir vairāki aspekti, gribētu izcelt vismaz divus – barošanas praksi un vistu dzīves apstākļus, tie abi ir savstarpēji saistīti, un tie skar arī cilvēku veselību, kas lieto pārtikas produktus,” saka Auškāps.

Atbilstoši ES standartiem dējējvistas tiek barotas tikai ar dabiskām un svaigām uzturvielām – graudiem, sēklām, spraukumiem, kam var pievienot minerālvielas. Ja vistas tiek turētas brīvos apstākļos, tad, protams, tās ēd arī to, kas pieejams brīvā dabā, zālājā.

“Šī pieeja ir pilnībā pretēja intensīvajai lauksaimniecībai, ko bieži īsteno valstis, kuras nav Eiropas Savienībā, piemēram, ASV, Ukraina (kamēr vēl nav Eiropas Savienības dalībvalsts) un citas. Tur vistas piebaro ar dažādām piedevām, piemēram, prettārpu zālēm vai antibiotikām, kas savukārt ir nepieciešamas putnu veselībai, jo tos tur ļoti šauros būros. Es aicinu ikvienu to iztēloties – būra izmērs ir nepilnas A4 lapas lielumā un vistas vidējais garums ir 40-60 cm, ķermeņa platums ir no 11,5 līdz 18 cm un augstums stāvus ir aptuveni  25-37 cm. Šādos apstākļos slimības izplatās daudz ātrāk, arī putna dzīves ilgums ir īsāks, tāpēc šādi ražotāji ir spiesti izmantot dažādas pārtikas piedevas, kas Eiropas Savienībā nav atļautas. Turpretī Eiropas Savienībā katrai vistai, kas dzīvo sprostā, paredzēta vismaz 550 cm2 platība,” uzsver Auškāps.

Šo pārtikas piedevu, piemēram, prettārpu zāļu un antibiotiku, atliekas ir konstatētas ārpus ES ražotajās olās.

“LAPNA izveidotā kustība “Olas ir spēks!” jau teju divus gadus informē Latvijas un Lietuvas iedzīvotājus par ES pārtikas standartu nozīmi. Šis regulējums stājies spēkā vairāk nekā pirms 20 gadiem, un tā primārais mērķis ir patērētāju veselības aizsardzība. Katra Eiropas Savienībā ražotā ola ir izsekojama līdz pat kūtij, kur tā dēta. Salmoneloze ir bīstama slimība, kas nekur nav pazudusi, taču, pateicoties minētajiem standartiem, tā ir minimizēta. Dējējvistu kūtis tiek regulāri kontrolētas, tajās tiek uzturēta noteikta gaisa un mitruma kvalitāte, kas neļauj rasties baktērijām. Tā ikviens var būt pārliecināts, ka ikdienā patērē drošu pārtiku,” teica Ērliha.

Direktīvas un regulas nosaka kvalitātes prasības, lai nodrošinātu, ka patērētāji saņem produktu, kas atbilst stingriem nosacījumiem attiecībā uz sastāvu, svaru un izskatu, kā arī apstiprina, ka ražošanā ievērotas higiēnas, dzīvnieku labturības, marķējuma un citi standarti. Tas nozīmē stabili nemainīgu kvalitāti un vienādas prasības visiem ražotājiem visās ES valstīs, kā arī pienākumu vienādi labi nodrošināt procesu pilnīgi visiem.

“Galvenie patērētāja ieguvumi, kurš iegādājas Eiropas Savienībā ražotas olas, ir drošība un kvalitāte, kā arī pārliecība par vistu turēšanas standartiem. Eiropas direktīvām un to ievērošanai ir divi primārie mērķi – nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsargāt patērētāju veselību no nekvalitatīvas pārtikas,” saka LAPNA biedra, Alūksnes putnu fermas jaunu produktu izstrādes tehnoloģe un kvalitātes vadītāja Olga Stepanova.

Tehnoloģe skaidro, ka no pārtikas ražošanas skatpunkta lauku olas bez vistu pulka reģistrācijas nav pietiekami drošas, jo šādiem ražotājiem nav noteikta prasība obligāti pārbaudīt, vai olā nav kādas mikrobioloģiskas slimības. Šobrīd tas notiek brīvprātīgi, turklāt daudz retāk nekā pie lielajiem ražotājiem.

“Patērētājs nevar būt līdz galam pārliecināts, vai mājražotāja olās nav papildu baktērijas, piemēram, salmonellas, kas var izraisīt saslimšanu ar salmonelozi, jo pat cilvēks, kas audzē šīs vistas, to bieži vien var nezināt,” saka Stepanova.

Vistu labturības standartu un higiēnas prasību ievērošana nozīmē arī to, ka vistas un to kopēji ir pasargāti no putnu gripas. Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās dzīvnieku orgānu sistēmās, un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Ja šī slimība vistu ganāmpulkā ir atklāta, visi putni ir jāizkauj un darbiniekiem, kas bijuši saskarsmē ar tiem, jāievēro karantīna. Tas rada zaudējumus ražotājiem, līdz ar to arī ekonomikai, un atsevišķos gadījumos iespējams arī olu deficīts veikalos, kas attiecīgi sadārdzina produktu.

ES dalībvalstis ir atbildīgas par regulējumu īstenošanu un uzraudzību savā teritorijā. Latvijā to kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Regulāri tiek veiktas pārbaudes un revīzijas, lai nodrošinātu, ka ražotāji ievēro noteiktos standartus. “Vienlaikus mēs vēlamies vērst uzmanību uz to, ka ne visi produkti, kas nonāk Eiropas Savienības, tostarp Latvijas veikalu plauktos, atbilst stingrajām Eiropas Savienības ražošanas prasībām. Jā, protams, Eiropas Komisija veic ekvivalences novērtējumu, taču tas ir dokumentu un normatīvo aktu līmenī. Tas nozīmē, ka netiek veiktas regulāras inspekcijas novietnēs vai pārbaudīts realitātē, kā darbojas higiēnas prasību ievērošana un kontrole,” skaidroja Ērliha.

Ja nav zināms, vai Eiropas Komisija ir pārliecinājusies par dējējvistu turēšanas metodes atbilstību ES prasībām un Latvijas PVD nav saņemta atbilstoša dokumentācija no trešās valsts, tad uz šādu olu iepakojumiem ir papildu marķējums “Dējējvistu turēšanas metode – Eiropas Savienības standartiem neatbilstoša”.
LAPNA valdes locekle atgādina, kā lasīt “olas pasi”. Proti, 11 simbolu kombinācijā pirmais cipars norāda uz dējējvistu turēšanas metodi (0 – brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas; 1 – brīvas turēšanas apstākļos dētas olas; 2 – kūtī dētas olas; 3 – sprostos dētas olas), seko izcelsmes valsts kods, pēdējā ciparu virkne ir PVD piešķirtais putnu novietnes identifikācijas numurs.

“Latvijas veikalos ir nopērkamas arī trešajās valstīs ražotas olas, uz kurām Eiropas Savienības regulējums neattiecas, taču drošāk ir izvēlēties olas, kas atbilst Eiropas Savienības augstajiem standartiem, jo tā pircējs var būt pārliecināts, ka vistas dzīvo labos apstākļos, tiek atbilstoši barotas, kā arī to olas ir kvalitatīvas un drošas. Vienlaikus, iegādājoties Latvijā ražotās olas, mēs atbalstām savu ekonomiku,” saka Ērliha.

...

    Dalies ar ziņu:  
    Notikumi
    P
    O
    T
    C
    Pk
    S
    Sv
    26
    27
    28
    29
    1
    2
    3
    4
    5
    6
    7
    8
    9
    10
    11
    12
    13
    14
    15
    16
    17
    18
    19
    20
    21
    22
    23
    24
    25
    26
    27
    28
    29
    30
    31
    1
    2
    3
    4
    5
    6
    7
    Mūsu partneri