Kaut arī vairums jeb 80% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka olas ir vērtīgs produkts un satur daudz cilvēka organismam nepieciešamu minerālvielu un mikroelementu, tomēr aptaujas* dati liecina, ka plašākas zināšanas par olu uzturvērtību pietrūkst.
Piemēram, vairāk nekā 40% nezina, ka olās ir mazs ogļhidrātu saturs un lielāko daļu tajās esošo tauku veido nepiesātinātās taukskābes, vēl teju puse jeb 48% respondetu norāda, ka nezina, vai olās ir tādas organismam nepieciešamās uzturvielas kā, piemēram, cinks un selēns, un tam līdzīgi.
Datus par Latvijas iedzīvotāju olu patēriņa tendencēm LAPNA prezentēja oficiālajā izglītošanas kustības “Olas ir spēks!” atklāšanas pasākumā. Pasākumā noritēja arī Olpratības meistarklase. Tajā pārtikas tehnoloģe Natālija Lagzdiņa klātesošiem pastāstīja par olām un to vērtīgām īpašībām, to gatavošanas trikiem un knifiem, kā arī turpat uz vietas pagatavoja garšīgu majonēzi, ko varēja nobaudīt kopā ar olām.
Atklājot kampaņu “Olas ir spēks!” LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals atzīmēja, ka kustības nosaukums ir simbolisks un mērķtiecīgs. Putnu dētās olas ir ne tikai superprodukts, kas nodrošina cilvēku veselībai būtiskas uzturvielas, bet putnkopība kā nozare ir svarīga tautsaimniecības daļa.
“Mēs varam lepoties ar augstas kvalitātes produktiem, ko varam nodrošināt Latvijas patērētājiem. Tas ir gan mūsu putnkopju, gan ražotāju, gan Eiropas Savienības stingrā regulējuma nopelns”, sacīja Gaigals.
Mazliet vairāk nekā pusei jeb 55% tas ir ļoti svarīgi vai svarīgi, ka vistu olu ražotājs ievēro ES standartus. Ļoti svarīgi tas ir 24% respondentu, turklāt jauniešiem 15 – 24 gadu vecumā standartu ievērošana ir būtiskāka nekā izlasei kopumā.
Tiesa, tikai 5% norādīja, ka pievērš uzmanību marķējumam uz olām, vienlaikus 21% norāda, ka pievērš uzmanību vistu turēšanas metodei, 16% olu izcelsmes valstij un 4% ražotājam piešķirtajam identifikācijas numuram.
60% aptaujāto olu patērētāju atzina, ka nezina, ko nozīmē olu marķējumā norādītie cipari un burti. Tikmēr 36% norādīja, ka daļēji zina, bet tikai 4%, ka pilnībā zina.
Arī aptuveni puse to Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir svarīga ES standartu ievērošana, olu marķējumus neatpazīst, tāpēc ir svarīgi izglītot arī par uzturvērtību, ne tikai par ražošanas un putnu labturības standartiem.
“Pēdējos divos gados mēs vairāk nekā jebkad esam sapratuši, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību. Veselība ir gan fiziskā kustība, kurai spēku dod sabalansēts uzturs, cilvēka organismā viss ir saistīts. Mūsuprāt, olas ir būtiska daļa no tā, tāpēc ne velti mēs šo saucam par kustību “Olas ir spēks!”. Latvijas iedzīvotāju olu patēriņš ir salīdzinoši zemāks nekā Eiropas Savienībā vidēji , tāpēc mēs uzsākam šo izglītojošo kustību, ko nākamajos trīs gados īstenosim gan Latvijā, gan Lietuvā,” skaidroja LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.
Ērliha piebilda, ka analizējot pētījuma datus, LAPNA saprata, ka vienlīdz svarīgi ir izglītot patērētājus par aspektiem, kas ietekmē olu drošumu, kvalitāti, uzturvērtību un dažādām pagatavošanas metodēm.
Visbiežāk olu patērētāji pievērš uzmanību olu cenai un atlaidēm (73%), pēc tam seko seko olu izmērs (44%), olu izskats (36%) un kvalitāte (31%).
LAPNA veiktā tiešsaistes (CAWI metode) aptauja sadarbībā ar “Norstat Latvija” un “Forta Research”. Aptaujāts 1000 Latvijas iedzīvotājs 18-55 gadu vecumā laikā 03.05.2022-11.05.2022.
Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lauku atbalsta dienesta uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne Lauku atbalsta dienests ar tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Projekts “ES ražotu olu informācijas un veicināšanas pasākumi Latvijā un Lietuvā” (EU Eggxpert, projekta nr. 101046173)
