Kas ir tas produkts, kas vieno gan rīta steigā gatavotu omleti, gan svētku kūku? Jā, tā ir ola! Tieši šajā vienkāršajā produktā Latvija ir atradusi savu spēku – mēs esam kļuvuši par īstu olu lielvalsti, vai, citiem vārdiem sakot… mēs esam valsts ar olām! 2024. gadā uz vienu iedzīvotāju tika izdētas aptuveni 462 olas, taču vidēji katrs latvietis gadā patērē tikai 215 olas. Tas nozīmē, ka mūsu vietējie olu ražotāji spēj saražot divas reizes vairāk olu, nekā mēs spējam apēst. Tādējādi Latvijā ražotās olas ne tikai apgādā vietējo tirgu, bet arī veicina olu eksportu, ļaujot mums lepoties ar spēcīgu un konkurētspējīgu olu nozares sektoru.
Veselība sākas ar olu
To, ko mēs ikdienā saucam par “vienkāršu olu”, uztura speciālisti raksturo kā īstu superproduktu, jo tajā vienuviet ir sabalansēts viss, kas cilvēka organismam nepieciešams. Olas ir garšīgas, veselīgas un svarīgām uzturvielām bagātas. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai ēdam vārītu olu brokastīs vai brīvdienās cepam pankūkas ģimenei, varam būt droši par vienu – ola vienmēr būs vērtīgs sabiedrotais virtuvē.
Olas lielākais spēks slēpjas olbaltumvielās. Tās veido apmēram 35% no olas enerģētiskās vērtības un ir pilnvērtīgas – tas nozīmē, ka satur visas cilvēka organismam nepieciešamās aminoskābes. Tieši tāpēc ola palīdz uzturēt muskuļu masu, atjaunot audus pēc fiziskas slodzes un ir lielisks kompanjons gan sportistiem, gan tiem, kas ikdienā rūpējas par sabalansētu uzturu.
Ne mazāk nozīmīgas ir taukvielas. Olas sastāvā ir vērtīgās omega-3 taukskābes, kas stiprina sirdi un asinsvadus, un palīdz mazināt iekaisuma procesus organismā. Savukārt vitamīnu un minerālvielu klāsts padara olu par īstu mazo spēka avotu – viena ola nodrošina gandrīz piekto daļu no dienā ieteicamās A vitamīna devas. Tajā ir arī E un B grupas vitamīni, kā arī fosfors un selēns. Selēna un E vitamīna tandēms darbojas kā spēcīgs vairogs, kas aizsargā šūnas no stresa un palīdz organismam izturēt ikdienas slodzi.
Īpaši svarīgs ir jods, kas veicina normālu vairogdziedzera darbību un vielmaiņu. Tikpat būtiski ir dzelzs un cinks – tie palīdz uzturēt imunitāti, nodrošina enerģiju un labvēlīgi ietekmē koncentrēšanās spējas. Latviešiem nereti trūkst tieši šo vitamīnu, tāpēc ola var būt vērtīgs to avots. Olas satur arī holesterīnu, kas organismam vajadzīgs šūnu veselībai un hormonu līdzsvaram. Jā, holesterīns nav tikai “slikts” – tas organismam ir vajadzīgs, taču diemžēl sabiedrībā ir izveidojies priekšstats, ka tas ir kaitīgs, jo bieži saskaramies ar paaugstinātu holesterīna līmenī asinīs. Šo problēmu gan izraisa galvenokārt neveselīgs dzīvesveids – pārmērīga piesātināto tauku un trans-taukskābju uzņemšana, mazkustīgums un aptaukošanās –, nevis holesterīns, kas tiek uzņemts ar normālu olu patēriņu. Olas dzeltenumā ir lecitīns — fosfolipīds, kas palīdz regulēt tauku vielmaiņu un var veicināt “sliktā” jeb zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeņa samazināšanos, vienlaikus uzlabojot “labā” jeb augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holesterīna darbību.
Tieši tāpēc ola nav tikai pārtikas produkts – tā ir ikdienas enerģijas un veselības rezerves kapsula, kas vienmēr ir pa rokai. Tā ienes daudzveidību mūsu uzturā: no ātras uzkodas steigā līdz sātīgām brīvdienu brokastīm vai svētku maltītei. Ola apvieno vienkāršumu, tradīciju un spēku. Tas ir viens no vērtīgākajiem un arī viens no pieejamākajiem produktiem visā pasaulē.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu
Latvija ir viena no retajām mazajām valstīm, kur putnkopība spējusi izturēt gan karu, gan krīžu laikus, atstājot savu nospiedumu kā spēcīga lauksaimniecības nozare. Ja pirmskara gados, piemēram, 1938. gadā uz vienu iedzīvotāju tika saražotas vidēji 96 olas, tad Otrā pasaules kara laikā šis skaitlis saruka līdz vēsturiski zemākajam rādītājam – tikai 41 ola uz iedzīvotāju. Pēc tam nozare atkal attīstījās, un padomju gados tika sasniegti jauni rekordi: 1986. gadā saražotas 357 olas uz vienu iedzīvotāju. Lai arī pēc neatkarības atgūšanas un 2008. gada ekonomiskās krīzes putnkopības nozarei nācās pārvarēt grūtus laikus, nozare spēja atgūties un turpmākajos gados piedzīvoja stabilu izaugsmi.
Mūsdienās atkal esam spēka pozīcijās. 2023. un 2024. gadā tika saražoti vairāk nekā 850 miljoni olu, bet uz vienu iedzīvotāju – 462 olas gadā, kas ir vēsturiski viens no augstākajiem rādītājiem un krietni pārsniedz pat padomju laiku rekordus. Lielu artavu šajā sasniegumā sniedz vietējais olu un olu produktu ražotājs “Balticovo”, kas gādā par to, lai ne tikai uz mūsu galdiem, bet arī pasaules tirgū nonāktu drošs un kvalitatīvs produkts. Tas ļāvis Latvijai droši nostiprināties pasaules tirgū – katra piecdesmitā eksportētā ola nāk tieši no mūsu valsts. Pēc eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, Latvija šobrīd ierindojas starp līderiem pasaulē, apliecinot, ka arī mazai valstij iespējams kļūt par lielu spēlētāju globālajā olu tirgū. Latvijas spēja sevi nodrošināt ar pārtiku ir ne tikai labklājības, bet arī drošības jautājums. Olu ražošanas nozare Latvijā ir pietiekami attīstīta, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju vajadzības, gan dotu iespēju daļu produkcijas eksportēt un iemainīt pret resursiem, kurus paši saražot nevaram.
Augsto rezultātu pamatā ir “Balticovo” modernais, pilna cikla ražošanas process, kas sākas ar vietējo zemnieku graudiem un to pārstrādi barībā, turpinās ar jaunputnu audzēšanu un noslēdzas ar olu izdēšanu, šķirošanu un pārstrādi.
Jaunputnu fermu saucu par bērnudārzu – tur aug vairāk nekā miljons putnu, un jau no otrās dzīves dienas par viņu labbūtību rūpējas mūsu putnkopji. Viņiem tiek gatavota īpaša barība un tiek sekots līdzi viņu augšanai.
Toms Auškāps, A/S “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības vadītājs
Jaunputnu fermu saucu par bērnudārzu – tur aug vairāk nekā miljons putnu, un jau no otrās dzīves dienas par viņu labbūtību rūpējas mūsu putnkopji. Viņiem tiek gatavota īpaša barība un tiek sekots līdzi viņu augšanai.
Toms Auškāps, A/S “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības vadītājs
Tas nozīmē, ka viss notiek vienuviet un centralizēti – katrs posms dabiski turpina nākamo, nodrošinot gan neatkarību no piegādes ķēdēm, gan konkurētspējīgu pašizmaksu un stabilu kvalitāti, uz ko patērētājs vienmēr var paļauties.
Ļoti nozīmīgi šajā procesā ir arī pievienotās vērtības blakusprodukti. Olu ceļš ne vienmēr beidzas iepakojumā, jo dažas no tām var būt neatbilstošā izmērā, saplaisājušas vai tām novērots kāds cits defekts. “Balticovo” ir saimniecisks un atbildīgs uzņēmums – neviena ola netiek izmesta ārā, bet gan izmantota citu produktu ražošanā, piemēram, top atšķirti olu baltumi izmantošanai kulinārijā, kulteņi, makaroni, saldējums un citi risinājumi profesionālajai virtuvei. Piegādājot šos produktus viesnīcu ķēdēm un ēdinātājiem, tiek taupīts gan laiks, gan darbs, jo viss ir gatavs lietošanai. Gudra resursu izmantošana ļauj katrai olai pārtapt par vērtīgu produktu, kas ir gan ilgtspējīgs, gan pieprasīts vietējā un eksporta tirgos.
Latvijas olu ražošanas nozare pierādījusi, ka spēj būt gan stabila, gan inovatīva. No vietējo zemnieku graudiem līdz pat gatavam produktam – viss process notiek tepat, radot kvalitatīvu pārtiku iedzīvotājiem un pieprasītus risinājumus pasaules tirgum. Tas ir stāsts par uzticamu ikdienas sabiedroto, kas vienlaikus simbolizē valsts neatkarību, spēju augt un pārliecinoši vērties nākotnē.
