Olas ir iekļuvušas Latvijas iedzīvotāju to piecu svarīgāko pārtikas produktu sarakstā, bet kuriem cilvēki nevar iedomāties savu ikdienas maltīti, tāpat pircēji biežāk pievērš uzmanību marķējumam uz olām, liecina “Norstat” aptaujas dati.
Olas kā galvenais produkts biežāk ir 25-55 gadus veciem respondentiem, retāk olas kā galveno TOP5 produktu nosauc jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem un Kurzemē dzīvojošie.
Jāpiebilst, ka iepriekš pēc Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) un kustības “Olas ir spēks!” pasūtījuma veiktajā pētījumā 2022. gada pavasarī, olas bija vien septītais svarīgākais ikdienas pārtikas produkts, dominējot gaļai (76%), dārzeņiem un salātiem (65%), graudaugu produktiem (46%) un kartupeļiem (45%).
“Deviņi no desmit respondentiem norādījuši, ka paši vai viņu ģimene ēd vistu olas vismaz reizi nedēļā, šis rādītājs ir par četriem procentpunktiem augstāks nekā 2022. gada pavasara mērījumā. Turklāt ļoti bieži olas uzturā lieto 28% aptaujāto. Tas liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji krīzes apstākļos vēl vairāk novērtējuši olas kā veselīgu produktu un dabiskā proteīna avotu,” komentē LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.
Vairākums – 75% – mērķa grupas respondentu apēd līdz piecām olām nedēļā (33%) vai 6–10 olas nedēļā (42%). Līdz piecām olām nedēļā biežāk ēd sievietes, jaunieši (15–24), Rīgā dzīvojošie. Tikmēr 11–15 olas nedēļā biežāk patērē Pierīgā un citās pilsētās dzīvojo, bet 16–20 olas biežāk patērē 35-44 gadus veci respondenti.
Ja ielūkojāmies vēsturē, tad lielākais olu patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija novērots 2008. gadā (16,1 kg/gadā), bet mazākais (7,58 kg/gadā) - 1993. gadā. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gada veiktā mājsaimniecību apsekojuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vidēji gadā apēd 210 vistu olas.
Olas biežāk iegādājas veikalos
Pētījums atklāja, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk iegādājas olas lielveikalos, nekā no paziņām vai tuviniekiem – pērnā decembrī šo olu iegādes veidu noradīja 75% respondentu. Savukārt no paziņām, tuviniekiem olas pērk 11%. Vēl 4% pēc olām dodas uz piemājas mazajiem veikaliņiem, 3% pērk tos tirgū. Savukārt 4% norādīja, ka nepērk olas, jo pašiem ir vistas, bet 3% - olas kāds iedod vai uzdāvina.
“Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, šoreiz būtiski biežāk patērētāji minējuši, ka pievērš uzmanību marķējumam uz olām. Mums, kā kustības “Olas ir spēks” īstenotājus, priecē fakts, ka cilvēkiem Latvijā rūp, no kuras valsts ir olas, kas nonāk uz viņu galdiem”, stāsta LAPNA izpilddirektore.
Šo tendenci arī apstiprina fakts, ka vairāk respondentu apstiprina, ka viņiem ir ļoti svarīgi, vai olu ražotājs ir ievērojis ES ražošanas standartus. Ja pērn maijā šo, kā ļoti svarīgu aspektu, atzīmēja 59% aptaujas dalībnieku, tad decembrī jau – 64%.
Ērliha arī atzīmē, ka samazinās to pircēju skaits, kas nezina, kā atšifrējas marķējums uz olām, arvien vairāk zina, kā to nolasīt. Nezinātāju īpatsvars samazinājies no 60% uz 46%. Tas liecina, ka LAPNA pērn uzsākta izglītojoša kampaņa “Olas ir spēks!” ir sasniegusi daļu mērķauditorijas.
Tiem, kas norādīja, ka pilnībā vai daļēji zina marķējuma nozīmi, tika lūgts to atšifrēt. Vismaz vienu pareizu atbildi no tiem, kas zināja, sniedza 93%. Proti, 41% zināja pirmā marķējuma koda nozīmi, tas ir, dējējvistu turēšanas metode (0 - bioloģiskā saimniecība, 1 - olas dētas brīvos turēšanas apstākļos, 2 - kūtī dētas olas, 3 – sprostos dētas olas); 39% zināja arī otrā marķējuma kodu nozīmi, ka ir burtu kombinācija un norāda izcelsmes valsti, bet 0% zināja visu trīs marķējuma kodu nozīmi - atlikusī ciparu kombinācija ir PVD piešķirtais novietnes identifikācijas numurs.
ASV un Eiropas Savienība gatavojas pāriet uz “brīvo vistu” ēru
Tikmēr LAPNA biedrs un AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps stāsta, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES), gan Amerikas Savienotajās Valstīs jau gatavojas brīdim, kad dējējvistas būros vairs neturēs vai arī šis īpatsvars būs salīdzinoši zems.
Nesen Barselonā notikušajā Starptautiskās olu ražotāju asociācijas konferencē izskanēja informācija, ka ASV vieni no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem “Walmart” un “Kroger” ir paziņojuši, ka no 2025. gada tie turpinās izplatīt olas, kas nav dētas sprostos. Arī citi starptautiskie pārtikas ražotāji un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ir informējuši, ka tuvākajos gados izmantos tikai brīvē vai kūtī dētās olas – “Subway”, “Burger King”, IKEA, “Nestle”, “Unilever”, “Danone”, “Aldi”, “Lidl” un citi.
Tiesa tas nozīmē, ka ASV putnkopjiem būs krietni jāpaaugstina brīvē, kūtī un bioloģiskajās saimniecībās dēto olu īpatsvaru, jo pašlaik tas veido vien 36%. Aplēses liecina, ka 2026. gadā ASV tirgū varētu veidoties olu iztrūkums.
ES ražotāji ir labākā situācijā, jo jau 2021. gadā jau mazliet vairāk nekā puse visu kopējo olu bija dētas ārpus sprostiem. Piecās valstīs – Austrijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē un Dānijā, sprostos dētās olas ir mazāk nekā 10% no kopējā tirgus īpatsvara.
“Savukārt, “Balticovo” plāno pilnībā pāriet uz ārpus sprosta olu ražošanu 2027. gada laikā. Jau līdz šim esam ieguldījuši ārpus sprosta vistu novietnēs vairāk kā 30 miljonus eiro un jau šobrīd pie mums mīt vairāk kā pusmiljons vistu ārpus sprosta apstākļos, un būvniecības darbi turpinās arī šobrīd” stāsta Auškāps.
Pēc LAPNA eksperta teiktā, izvēle par labu brīvē vai kūtī dētām olām, ir patērētāja ētiskais balsojums par putnu labturību, jo uzturvērtību turēšanas apstākļi nemaina. Tai drīzāk ir svarīgāki ES standartu ievērošana.
Tomēr “Nielsen” dati liecina, ka Latvijā turpinās tendence, ka patērētāji aizvien vairāk ar savu maciņu balso par brīvē vai kūtī dēto vistu olām. Tirgus vērtības daļa kūtī dētajām olām, salīdzot 2022. gada decembri ar 2021. gada decembri, pieauga par 7,2%, bet brīvo vistu olām - par 1,5%.
Pētījumu pēc LAPNA pasūtījuma veica “Norstat” 2022. gada decembrī, tajā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līd 55 gadiem, izlases lielums n = 1012. Aptaujas dati ir reprezentatīvi minētajā vecumā grupā.
Projektu “Olas ir spēks!” finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lauku atbalsta dienesta uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne Lauku atbalsta dienests ar tiem nevar tikt saukti pie atbildības.
Projekts “ES ražotu olu informācijas un veicināšanas pasākumi Latvijā un Lietuvā” (EU Eggxpert, projekta nr. 101046173)
Par LAPNA
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) ir dibināta 2006. gadā un tā apvieno gan lielos uzņēmumus, gan vidējos, gan nelielās saimniecības, kopumā vairāk nekā 50 biedru. LAPNA biedri saražo 95% nozares produkcijas. Tās mērķis ir pārstāvēt Latvijas putnkopības nozares pārstāvjus attiecībās ar Latvijas valsts un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, piedalīties putnkopības nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā, veicināt labas ražošanas prakses un «Codex Alimentarius» ievešanu putnkopības uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju izskaušanu putnkopības uzņēmumos.
